līžņāt

I lĩžņât, -āju, fein regnen: lietus sāk līžņāt Drosth., N. - Peb., Ruhental.]

Avots: ME II, 491

līžņāt

II lìžņât 2 "hin und her kriechen" Warkh., Warkl.]

Avots: ME II, 491