ļuôba ^2, comm., ein schwächlicher, schwankender, haltloser, plumper Mensch: tas tik tāds ļuoba vien ir Mat.

Avots: ME II, 545

‡ *II ļuoba (li. líuobà "Fütterung des Viehs"), Wirtschaft (?): palīdzēja mātei ļuobā Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 775