lûkns ² ein Gras- oder Haarbüschel samt den Wurzeln: kaujuoties puisim izrāva matu kuški ar visu lūknu Dond.

Avots: ME II, 518

‡ *II lūkns od. *lūknējs, = lukns 1 (?): lūknejā (Var.: luknajā) bērziņā BW. 2125, 1 var.

Avots: EH I, 764