lūkāt

lūkât Smilt., Wolm., [PS.], s. lūkuât.

Avots: ME II, 518


lūkāt

lũkât: auch AP., Gr.-Roop, OB., Salisb., Stolben. Subst. lũkātājs Seyershof, ein Wahrsager.

Avots: EH I, 764