aizplūkāt
‡ àizplũkât linu gabalu Bauske, hier und da eine Handvoll aus einem Flachsfeld ausraufen.
Avots: EH I, 43
Avots: EH I, 43
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lūkāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lūkāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (20)
atplūkāt
‡ atplūkât,
1) = ‡ atplucinât I: a. bārkstis Wolm.;
2) zupfend öffnen:
a. pumpuru (vaļā).
Avots: EH I, 159
1) = ‡ atplucinât I: a. bārkstis Wolm.;
2) zupfend öffnen:
a. pumpuru (vaļā).
Avots: EH I, 159
ieplūkāt
ìeplũkât (freqn.) und ìeplükt,
1) reissend einsammeln:
zâles;
2) ein wenig zupfen, zausen:
viņš gribēja zē̦nu ieplūkāt.
Avots: ME II, 52
1) reissend einsammeln:
zâles;
2) ein wenig zupfen, zausen:
viņš gribēja zē̦nu ieplūkāt.
Avots: ME II, 52
izlūkāt
izlūkāt
izlũkât, izlũkuôt, tr., betrachten, ausersehen, ausspähen, auskundschaften: ej pa ceļu, staltais puisi, lai es tevi izlūkāju BW. 9610. kaķītis iešuot pili izlūkuot, kur gre̦dze̦ns nuoglabāts LP. IV, 8. tie vīri atgriezās nuo izlūkuošanas IV Mos. 13, 26. Refl. - tiês, längere Zeit spähen: gājusi pie visām guovīm, izgramstījusies, izlūkuojusies LP. VII, 551.
Avots: ME I, 766
Avots: ME I, 766
izplūkāt
izplũkât, tr. freqn.,
1) auszupfen, ausrupfen:
bārdu; matus. dažam matus izplūkāji BW. 19882. viesulis skrējis tikai zirņus izplūkāt LP. VII, 1190;
2) auszupfen, fasern:
vilnu, šķiedras. Refl. - tiês, sich ausfasern, ausgerupft, ausgezupft werden: bārdas mati izplūkājas LP. VII, 1278.
Kļūdu labojums:
skrējis = spējis
Avots: ME I, 784
1) auszupfen, ausrupfen:
bārdu; matus. dažam matus izplūkāji BW. 19882. viesulis skrējis tikai zirņus izplūkāt LP. VII, 1190;
2) auszupfen, fasern:
vilnu, šķiedras. Refl. - tiês, sich ausfasern, ausgerupft, ausgezupft werden: bārdas mati izplūkājas LP. VII, 1278.
Kļūdu labojums:
skrējis = spējis
Avots: ME I, 784
lūkāt
lũkât: auch AP., Gr.-Roop, OB., Salisb., Stolben. Subst. lũkātājs Seyershof, ein Wahrsager.
Avots: EH I, 764
Avots: EH I, 764
lūkāt
nolūkāt
nùolũkât, nùolũkôt, tr.,
1) sich umschauen, beobachten:
ganīdama nuolūkuoju, kur,š puisīts zirgu kūla BW. 9785. lai es varu nuolūkāt, kuo tās meitas labu dara BW. 13250, 43;
2) sich ausersehen, sich aussuchen (eine Braut):
mana paša nuolūkāta attecēja vārtu vērt BW. 14478, 1;
[3) versuchen, abschmecken:...
pāri par 15 traukiem. lai nuo visiem tiem nuolūkuotu, vajadzēja daudz laika Leijerk. I, 36. mēs... nuolūkuojām arī pienu, bet nuo vīna... atturējāmies II, 193.] Refl. - tiês,
1) hinschauen:
viņš nuolūkuojās dabas jaukumā. lai varē̦tu pamieluot, uz mirušuo skaistuli nuolūkuodamies LP. VII, 198;
2) auf Freiersfüssen, auf die Suche, auf Brautschau gehen.
arī pienu, bet nuo vīna ... atturējāmies II, 193.] Refl. -tiês,
1) hinschauen:
viņš nuolūkuojās dabas jaukumā. lai varē̦tu pamieluot, uz mirušuo skaistuli nuolūkuodamies LP. VII, 198;
2) auf Freiersfüssen, auf die Suche, auf Brautschau gehen.
Avots: ME II, 814
1) sich umschauen, beobachten:
ganīdama nuolūkuoju, kur,š puisīts zirgu kūla BW. 9785. lai es varu nuolūkāt, kuo tās meitas labu dara BW. 13250, 43;
2) sich ausersehen, sich aussuchen (eine Braut):
mana paša nuolūkāta attecēja vārtu vērt BW. 14478, 1;
[3) versuchen, abschmecken:...
pāri par 15 traukiem. lai nuo visiem tiem nuolūkuotu, vajadzēja daudz laika Leijerk. I, 36. mēs... nuolūkuojām arī pienu, bet nuo vīna... atturējāmies II, 193.] Refl. - tiês,
1) hinschauen:
viņš nuolūkuojās dabas jaukumā. lai varē̦tu pamieluot, uz mirušuo skaistuli nuolūkuodamies LP. VII, 198;
2) auf Freiersfüssen, auf die Suche, auf Brautschau gehen.
arī pienu, bet nuo vīna ... atturējāmies II, 193.] Refl. -tiês,
1) hinschauen:
viņš nuolūkuojās dabas jaukumā. lai varē̦tu pamieluot, uz mirušuo skaistuli nuolūkuodamies LP. VII, 198;
2) auf Freiersfüssen, auf die Suche, auf Brautschau gehen.
Avots: ME II, 814
noplūkāt
noplūkāt
nùoplũkât, tr., freqn. zu nùoplùkt, wiederholt abzupfen, abzausen: zâli. kumeļš ruozes nuoplūkāja JK. I, 57.
Avots: ME II, 832
Avots: ME II, 832
palūkāt
paplūkāt
paplũkât, tr., freqn., ein wenig zausen, raufen: matus. [Refl. -tiês, ein ander ein wenig zausen, raufen: gaiļi drusku paplūkājās.]
Avots: ME III, 83
Avots: ME III, 83
pārlūkāt
pārplūkāt
pãrplūkât, ‡
2) flüchtig (nicht sorgfältig) jäten
Ramkau: jāpārplūkā rāceņi, - glīši jau nav vē̦rts ravēt.
Avots: EH XIII, 208
2) flüchtig (nicht sorgfältig) jäten
Ramkau: jāpārplūkā rāceņi, - glīši jau nav vē̦rts ravēt.
Avots: EH XIII, 208
pārplūkāt
[pãrplūkât linus - Wolm., N.-Peb., (bloss) den längern Flachs ausraufen (während der kurze ungerauft bleibt).]
Avots: ME III, 170
Avots: ME III, 170
plūkāt
plũkât Karls., PlKur., plùkāt 2 Kr. (=li. plúkoti "?" Tiž. II, 473?), -ãju, freqn. zu plūkt, tr., intr.,
1) zausen, zupfen:
šuorīt tevi saimniec[e] pēra, pie matiem plūkādama BW. 20868, 3. apģē̦rbti ar pašu plūkātajām lupatām Jauns.;
2) streichen, massieren
Trik. Refl. -tiês;
1) sich zausen, zupfen, raufen, streiten;
2) sich begatten (von einer Kuh)
Lös. n. Etn. IV, 166.
Avots: ME III, 361
1) zausen, zupfen:
šuorīt tevi saimniec[e] pēra, pie matiem plūkādama BW. 20868, 3. apģē̦rbti ar pašu plūkātajām lupatām Jauns.;
2) streichen, massieren
Trik. Refl. -tiês;
1) sich zausen, zupfen, raufen, streiten;
2) sich begatten (von einer Kuh)
Lös. n. Etn. IV, 166.
Avots: ME III, 361
saplūkāt
saplũkât,
2): (jē̦ru) ar zuobiem saplūkavi Tdz. 42682. ar saplūkātām mugurām Pas. XI, 58.
Avots: EH XVI, 437
2): (jē̦ru) ar zuobiem saplūkavi Tdz. 42682. ar saplūkātām mugurām Pas. XI, 58.
Avots: EH XVI, 437
šlūkāt
uzplūkāt
Šķirkļa skaidrojumā (10)
applūkt
ķidāt
lūkot
lũkuôt, lũkât, -ãju, tr., intr.,
1) schauen, auf etwas sehen, absehen:
lai raud mana māmuliņa, eglītē lūkuodama BW. 17271. nelūkuoju augstu ļaužu, ne marguotu klēšu durvju; tuo vietiņu vien lūkuoju, kur aug maize tīrumā 25911, 2. ņem, bāliņ, skaistu sievu, nelūkuo bagātības! 12157. Sprw.: nelūkuo vīru pēc ce̦pures! lūkuot ist der term. techn. für die Brautschau: lūkuo mani, tautu dē̦ls! tu lūkuoji, es lukuoju: tu lūkuoji darbu manu, es tavu gudru paduomiņu 10210. lūkās tautas nuo kājām līdz pašam augumam 10502. lai tie man neaizliedza sen lūkuotu līgaviņu 8224;
2) mit abhäng. Infin. - versuchen, suchen:
jājējs lūkuoja kalnā tikt JK. V, 83. (viņš lūkuo ar me̦liem glābties U. lūkuo cirvi dabūt! U.] Refl. -tiês,
1) schauen, aufmerksam auf etw. sehen:
vārti čīkst, suņi rej, tec pie luoga lūkāties! BW. 14521. [viņš stīvi uz tuo meitu vien lukuojas U.] viņš lūkuojās ķiršu krūmuos A. XVI, 862;
2) sich umschauen, Brautschau halten:
ej pa˙priekšu, tautu meita, lai es tevi lūkuojuos! BW. 21197. rītu jās trīs tautieši manu augumu lūkuoties Ltd. 1068. šādi, tādi vēršu kupši mūsu meitas lukuojās BW. 12295. Subst. lũkuôšana, das Schauen, Besehen; lũkuôtãjs, lũkâtâjs, der Schauer, Seher, Freier: meitiņu lūkuotājs Ltd. 1171; lũkuôtãjiês, wer aufmerksam hinschaut, sich umschaut RKr. XVI, 246. [Zu li. lūkė´ti "ein wenig harren", láukti "harren", apr. laukīt "suchen", kāimaluke "sucht heim", sloven. lúkati "spähen, lugen", gr. λεύσσω "sehe", ai. lōcatē "erblickt", le. làuks (s. dies) u. a.; vgl. Persson Beitr. 372, Walde Wrtb.2 442, Berneker Wrtb. I, 743, Bezzenberger BB. XVI, 253, Trautmann Wrtb. 151.]
Avots: ME II, 519
1) schauen, auf etwas sehen, absehen:
lai raud mana māmuliņa, eglītē lūkuodama BW. 17271. nelūkuoju augstu ļaužu, ne marguotu klēšu durvju; tuo vietiņu vien lūkuoju, kur aug maize tīrumā 25911, 2. ņem, bāliņ, skaistu sievu, nelūkuo bagātības! 12157. Sprw.: nelūkuo vīru pēc ce̦pures! lūkuot ist der term. techn. für die Brautschau: lūkuo mani, tautu dē̦ls! tu lūkuoji, es lukuoju: tu lūkuoji darbu manu, es tavu gudru paduomiņu 10210. lūkās tautas nuo kājām līdz pašam augumam 10502. lai tie man neaizliedza sen lūkuotu līgaviņu 8224;
2) mit abhäng. Infin. - versuchen, suchen:
jājējs lūkuoja kalnā tikt JK. V, 83. (viņš lūkuo ar me̦liem glābties U. lūkuo cirvi dabūt! U.] Refl. -tiês,
1) schauen, aufmerksam auf etw. sehen:
vārti čīkst, suņi rej, tec pie luoga lūkāties! BW. 14521. [viņš stīvi uz tuo meitu vien lukuojas U.] viņš lūkuojās ķiršu krūmuos A. XVI, 862;
2) sich umschauen, Brautschau halten:
ej pa˙priekšu, tautu meita, lai es tevi lūkuojuos! BW. 21197. rītu jās trīs tautieši manu augumu lūkuoties Ltd. 1068. šādi, tādi vēršu kupši mūsu meitas lukuojās BW. 12295. Subst. lũkuôšana, das Schauen, Besehen; lũkuôtãjs, lũkâtâjs, der Schauer, Seher, Freier: meitiņu lūkuotājs Ltd. 1171; lũkuôtãjiês, wer aufmerksam hinschaut, sich umschaut RKr. XVI, 246. [Zu li. lūkė´ti "ein wenig harren", láukti "harren", apr. laukīt "suchen", kāimaluke "sucht heim", sloven. lúkati "spähen, lugen", gr. λεύσσω "sehe", ai. lōcatē "erblickt", le. làuks (s. dies) u. a.; vgl. Persson Beitr. 372, Walde Wrtb.2 442, Berneker Wrtb. I, 743, Bezzenberger BB. XVI, 253, Trautmann Wrtb. 151.]
Avots: ME II, 519
nedarbs
nedar̂bs, ‡
2) eine nichtige Arbeit (?):
mums ... vajadzēja ... plūkāt lupatiņas ... lupatu bija tik daudz, ka nevarēja ... paredzēt, cik ilgā laikā šuo nedarbu varē̦tu nuobeigt Jauns. Raksti III, 28; ‡
3) nedarbi Frauenb., der Geschlechtsakt.
Avots: EH II, 10
2) eine nichtige Arbeit (?):
mums ... vajadzēja ... plūkāt lupatiņas ... lupatu bija tik daudz, ka nevarēja ... paredzēt, cik ilgā laikā šuo nedarbu varē̦tu nuobeigt Jauns. Raksti III, 28; ‡
3) nedarbi Frauenb., der Geschlechtsakt.
Avots: EH II, 10
nožļurgžņāt
pačīkoties
pačīkuôtiês,
1) "?": tad tu vari gan ar visiem saviem brīnumiem pacīkuoties A. VIII, 1, 67;
[2) "paspē̦kuoties (die Kräfte messen)"
Bauske, Bers.;" paplūkāties": bē̦rni pačīkuojas (viens uotram saņem pamatu kušķim un papurina viens uotra galvu) Vīt.].
Avots: ME III, 14
1) "?": tad tu vari gan ar visiem saviem brīnumiem pacīkuoties A. VIII, 1, 67;
[2) "paspē̦kuoties (die Kräfte messen)"
Bauske, Bers.;" paplūkāties": bē̦rni pačīkuojas (viens uotram saņem pamatu kušķim un papurina viens uotra galvu) Vīt.].
Avots: ME III, 14
pūlēt
pũlêt, -ẽju, tr.,
1) plagen, marachen, strapazieren, abmühen
U.: kâ kāds vis˙niknākais blēdis pūlē̦ts, plūkāts un nuomaitāts Manz. Post. I, 451. viņš savu zirgu pārlieku pūlē; er strapaziert sein Pferd übermässig, maracht es ab U.;
2) etwas schaffen, vorwärtsbringen :
pùlē 2 savus darbus uz priekšu! Mar. n. RKr. XV, 131. Tenis... mita lielākuo daļu uz mūriņa, šuo tuo pulē̦dams Kaudz. M. 50;
3) durch besonders kräftige, auch zauberhafte Mittel heilen od. etwas Schlimmes vertreiben
U.: tuo vainu citādi nevar pūlēt, kâ vien kad usw., dem Übel, der Krankheit lässt sich nicht abhelfen, als indem man usw. (nun folgt irgend ein oft sehr wunderliches Zaubermittel) U. Refl. -tiês, sich abmarachen, sich's sauer werden lassen, sich viel Mühe geben U.: Sprw. pūlas kâ varde darvas mucā (von vergeblicher Mühe). Aus mnd. pulen "eine mühsame Arbeit verrichten."
Avots: ME III, 446
1) plagen, marachen, strapazieren, abmühen
U.: kâ kāds vis˙niknākais blēdis pūlē̦ts, plūkāts un nuomaitāts Manz. Post. I, 451. viņš savu zirgu pārlieku pūlē; er strapaziert sein Pferd übermässig, maracht es ab U.;
2) etwas schaffen, vorwärtsbringen :
pùlē 2 savus darbus uz priekšu! Mar. n. RKr. XV, 131. Tenis... mita lielākuo daļu uz mūriņa, šuo tuo pulē̦dams Kaudz. M. 50;
3) durch besonders kräftige, auch zauberhafte Mittel heilen od. etwas Schlimmes vertreiben
U.: tuo vainu citādi nevar pūlēt, kâ vien kad usw., dem Übel, der Krankheit lässt sich nicht abhelfen, als indem man usw. (nun folgt irgend ein oft sehr wunderliches Zaubermittel) U. Refl. -tiês, sich abmarachen, sich's sauer werden lassen, sich viel Mühe geben U.: Sprw. pūlas kâ varde darvas mucā (von vergeblicher Mühe). Aus mnd. pulen "eine mühsame Arbeit verrichten."
Avots: ME III, 446
saplūkat
saplũkât, tr., freqn.,
1) zupfend, zausend sammeln, (Gras) zusammenraufen
Spr.;
2) zerzausen, zerreissen:
cīrulītis iztecēja saplūkātu ce̦kuliņu BW. 2604. suns ve̦cuo (sc.: vilnānīti) saplūkāja (Var.: sapluosīja, saplēsa) 25472;
3) tüchtig (an den Haaren) zausen, raufen
Spr.
Avots: ME II, 704
1) zupfend, zausend sammeln, (Gras) zusammenraufen
Spr.;
2) zerzausen, zerreissen:
cīrulītis iztecēja saplūkātu ce̦kuliņu BW. 2604. suns ve̦cuo (sc.: vilnānīti) saplūkāja (Var.: sapluosīja, saplēsa) 25472;
3) tüchtig (an den Haaren) zausen, raufen
Spr.
Avots: ME II, 704
saraustīt
saraûstît, freqn.,
1) tr., (mehrfach) zerreissen, entzweizerren, auseinanderzerren:
zirgi... saraustīja ze̦lta gruožus BW. 33693. pavada bij saraustīta Krišs Laksts 47, ķēniņš liek... viltnieku sagrābt un četriem me̦lniem zirgiem saraustīt LP. IV, 281. kad bē̦rns žaguo, tad saka, ka viņš saraustīšuot visas savas iekšiņas Etn. II, 163. saraustījuši visus dzelžus (Gitter) LP. VI, 217. dusmās saraustīji būrīša drātis Niedra. vaga izskatās saraustīta, izplūkāta Stari III, 225;
2) Part. saraûstîts, fig., kurz, abgebrochen, unvollständig, undeutlich, verzerrt:
viņa sāka saraustītuos teicienuos Asp. 9. saraustītiem vārdiem... tē̦luoja Alm. Kaislību varā 114. Mārtiņš runā... saraustīti, neskaidri A. Upītis J. l. 8. nav nedz gaišs, nedz tumšs, bet ir kaut kas nenuoteikts, saraustīts JR. V, 96. saraustītie murgi MWM. XI, 114;
3) tr., intr., stark zerren
(perfektiv): ve̦lns... saraustīja ple̦cus, un nuobrīnuojās Pas. III, 236 (aus Bikava). Ješkam patīkas, kad Laimiņa sarausta aiz auss Krišs Laksts 57. Refl. -tiês,
1) sich überheben, sich überanstrengen:
sieva caur un caur sevi saraustījusēs pēc gŗūtiem darbiem Sassm., Ahs. n. RKr. XVII, 50;
2) sich plötzlich (eine kurze Weile) bewegen:
uola saraustās JK. V, 1. 44.
Avots: ME II, 713
1) tr., (mehrfach) zerreissen, entzweizerren, auseinanderzerren:
zirgi... saraustīja ze̦lta gruožus BW. 33693. pavada bij saraustīta Krišs Laksts 47, ķēniņš liek... viltnieku sagrābt un četriem me̦lniem zirgiem saraustīt LP. IV, 281. kad bē̦rns žaguo, tad saka, ka viņš saraustīšuot visas savas iekšiņas Etn. II, 163. saraustījuši visus dzelžus (Gitter) LP. VI, 217. dusmās saraustīji būrīša drātis Niedra. vaga izskatās saraustīta, izplūkāta Stari III, 225;
2) Part. saraûstîts, fig., kurz, abgebrochen, unvollständig, undeutlich, verzerrt:
viņa sāka saraustītuos teicienuos Asp. 9. saraustītiem vārdiem... tē̦luoja Alm. Kaislību varā 114. Mārtiņš runā... saraustīti, neskaidri A. Upītis J. l. 8. nav nedz gaišs, nedz tumšs, bet ir kaut kas nenuoteikts, saraustīts JR. V, 96. saraustītie murgi MWM. XI, 114;
3) tr., intr., stark zerren
(perfektiv): ve̦lns... saraustīja ple̦cus, un nuobrīnuojās Pas. III, 236 (aus Bikava). Ješkam patīkas, kad Laimiņa sarausta aiz auss Krišs Laksts 57. Refl. -tiês,
1) sich überheben, sich überanstrengen:
sieva caur un caur sevi saraustījusēs pēc gŗūtiem darbiem Sassm., Ahs. n. RKr. XVII, 50;
2) sich plötzlich (eine kurze Weile) bewegen:
uola saraustās JK. V, 1. 44.
Avots: ME II, 713
vurināt
vurinât Meiran, Stom., Wessen, = urinât IV: cūkas vurina graudus nuo gružiem Mar. n. RKr. XV, 144, Alswig, Warkl. tautiet[i]s... kūsi ar skangalu vurināja BW. 35561; "plūkāt, kasīt" Wessen. Refl. -tiês "urbināties" Stom.
Avots: ME IV, 676
Avots: ME IV, 676