maigs
maîgs [auch Wohlf., Nerft], Smilt., AP., maĩgs C., [màigs 2 Kl., Kr.],
1) sanft, süss:
audējiņa aizmiguse maigajā miedziņā BW. 27761, 2. [màigs 2 (Lis.) od. maîgs 2 (Bauske, Iwanden, Gr.-Essern) miegs]. gulēt maigi juo maigi LP. III, 45. tur gudrās vecenītes vājnieku uz lāvas maigi pēra BW. I, S. 176; maigs lietus;
2) sanft, lieblich,
[maîgs Arrasch], zart, reizend: bē̦rnu pieradināja pie maigām, daiļam aijāšanas skaņām BW. 1, S. 329. [maîgs 2 bē̦rns Bauske.] mēness kaisa maigus starus SDP. III, 118. bij sapnis svē̦ts un maigs Druva III, 831. lai viņas miesas arvien būtu maigas un svaigas Vēr. II, 1380. nuo maigiem suoļiem liegi uzmuoduos Vēr. I, 1325. Vielleicht (s. Leskien Nom. 188) zu mîêgt, migt; (in diesem Fall wohl ursprünglich (etwa mit der Bed. "überwältigend" ) als Attribut von miegs].
Avots: ME II, 549
1) sanft, süss:
audējiņa aizmiguse maigajā miedziņā BW. 27761, 2. [màigs 2 (Lis.) od. maîgs 2 (Bauske, Iwanden, Gr.-Essern) miegs]. gulēt maigi juo maigi LP. III, 45. tur gudrās vecenītes vājnieku uz lāvas maigi pēra BW. I, S. 176; maigs lietus;
2) sanft, lieblich,
[maîgs Arrasch], zart, reizend: bē̦rnu pieradināja pie maigām, daiļam aijāšanas skaņām BW. 1, S. 329. [maîgs 2 bē̦rns Bauske.] mēness kaisa maigus starus SDP. III, 118. bij sapnis svē̦ts un maigs Druva III, 831. lai viņas miesas arvien būtu maigas un svaigas Vēr. II, 1380. nuo maigiem suoļiem liegi uzmuoduos Vēr. I, 1325. Vielleicht (s. Leskien Nom. 188) zu mîêgt, migt; (in diesem Fall wohl ursprünglich (etwa mit der Bed. "überwältigend" ) als Attribut von miegs].
Avots: ME II, 549