mīkstnieks

mîkstnieks,

1) die Molluske
Konv. 1 538;

2) ein Verwöhnter
Dr., Weichling L., Ruj. n. U.: ceļnieki gulēja savuos cietuos ratuos tik maigi, ka pat mīkstnieks, tuos apskaustu Kaudz. M.

Avots: ME II, 643