Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mûs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mûs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (3)

mūsie

mûsie 2 AP., die Unsrigen, unsere Leute.

Avots: EH I, 839


mūspus

mûspus 2 A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 93, diesseits: m. mājas.

Avots: EH I, 839

Šķirkļa skaidrojumā (4)

kumoss

kumuôss [Lis., Jürg., N.-Peb., Selg.], kumâss, kumûss Kaul., Lub., [Bers.], der Bissen: ātriem kumuosiem viņš rija vārītuo lasi Niedra. nav ne maizes kumuosiņa, kuo mutē bāzt, hat nichts zu brechen und zu beissen. daudz ve̦cāku atrauj sev kumuosu nuo mutes, lai tik bē̦rnus paskuoluotu. Sprw.: labs tas darbiņš, kas padarīts, labs tas kumuoss, kas pataupīts, klausi veča vārdus, neēd veča kumuosu. [kāds kumuoss apē̦sts, tuo nevar atraut atpakaļ U., geschehene Dinge sind nicht zu ändern.] dze̦guzes kumuoss,

a) der Kuckucksbissen, ein Stück Brot oder sonst etwas Essbares, das man nach dem Volksglauben des Morgens vor dem Ausgehen essen muss, damit man das Kuckucksgeschrei zum ersten Male nicht nüchtern höre:
uzkuodi dze̦guzes kumuosu, lai dze̦guze neaizkūkuo;

b) Triften-, Knabenkraut (orchis moris):
piegulē̦tām meitām jāē̦d orchis moris (puiku zāles, dze̦guzes kumuoss) saknes, tad viņu kauns nenāks gaismā RKr. XII, 14. putnu kumuoss, der Vogelbissen, der verhüten soll, dass das Geschrei der Vögel, namentlich des Kuckucks, einen Nüchternen betreffe, was nach dem Volksglauben Unheil bringt BD. 58. [Wohl zu kums II, kumt I, s. Būga LM. IV, 430.]

Avots: ME II, 313, 314


mūs

[mũs (li. mùs)], mùs, [mûs], uns, Akk. von mẽs; in manchen Gegenden Livlands auch in datividcher Funktion RKr. XVII, 101, Smilt.; [s. Le. Gr. 380].

Avots: ME II, 679


mūsējāds

mùsẽjâds, ["mûsejâds" Nötk.], nach unserer Art: viņš runā mūsējādi Smilt.

Avots: ME II, 679


mūsu

[mũsu (li. mùsų̄), mûsu od.] mùsu, unser, Gen. von mẽs; [s. Le. Gr. § 350.]

Avots: ME II, 680