mā`rša [PS., AP., mârša <sup>2</sup> Lautb., RKr. XVI, 172, mãrša Bauske, Tr., Wohlf.], mā`rša ² Kl., des Bruders Weib: māršiņ, brāļa līgaviņa, kam ar mani nerunā? BW. 23711, 2, cūka, cūka, ne māršiņa, bāliņ, tava līgaviņa 23912. brālīšam dārga maize, māršai barga valuodiņa 17405. vedēju puse sauc brūtgānu par savu brāli, tâ tad līgavu par māršu RKr. XVI, 207. [Zu li. martì "Braut; eine im Hause der Schwiegereltern wohnende Schwiegertochter" apr. acc. s. mārtin "Braut", krimgot. marzus "nuptiae" u. a., s. Wiedemann BB. XXVII, 206, Stokes Wrtb. 211. Boisacq Dict. 621, Walde Wrtb. ² 466 (unter marītus), Jacobsohn Arier und Ugrofinnen 74.]

Avots: ME II, 585

mā`rša: auch Lng., Ramkau, (mit ā`r ² ) Heidenfeld, Lubn., Meselau, Saikava, Sessw., Warkl., (mit ãr ). Karls., Seyershof, Demin. voc. s. māršīt BW. 23664, 1.

Avots: EH I, 793