mēlgalis

mḕlgalis (f. -le), der Zungendrescher, Spötter: dažreiz tik puiši, mēlgaļi, par tuo zuobuojas Aps. mēlgaļi viņu zuobuoja un gānīja Dok. A. tuo jau šī pate mēlgale ir jums same̦luojuse Purap.

Avots: ME II, 614