prauliens
prauliens Kronw., das Moor, "kur me̦lna, mīksta zeme, kur stieg iekšā, kur zemesmalku griež": praûliens 2 Nigr., Dunika; eine Stelle mit vielen prauli.
Avots: ME III, 379
Avots: ME III, 379
'mīksta zeme' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: