Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mīlināties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mīlināties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

izmīlināties

izmĩlinâtiês, izmĩļuôtie-s, charmieren, liebäugeln, nach Herzenslust liebeln: namā viņi varēja pēc patikas izmīlināties Laps. B. gan laikam tik izbučuoties un izmīlināties ar tuo MWM. VII, 286. tuo tikai grib, kâ izmīļuoties, izēsties mūsu labuma MWM. VII, 894.

Avots: ME I, 773

Šķirkļa skaidrojumā (10)

apmierināt

apmiêrinât, befriedigen, beruhigen, versöhnen: tas mani apmierina Kaudz. M.; apm. savu tukšuo vē̦de̦ru Etn. III, 110, savu ēstgribu JK. met naudu, lai apmierina gariņus LP. VII, 346. Refl. -tiês, sich befriedigen, beruhigen: viņš apmierinājas ar mazumu, er ist mit wenigem zufrieden. viņa sāka apmierinādamās ar bē̦rnu mīlināties Kaudz. M. apmierinãjums, Befriedigung, Beruhigung.

Avots: ME I, 108

ģaugties

ģaugties U., = ģaubties; [ģaũgtiês, = "mīlināties, "liebkosen" Dunika; s. ģaubt I].

Avots: ME I, 694

lāboties

lābuôtiês, [lâbuôtiês 2 Karls.], schleichen Ruj. n. U.; [lãbuoties "mīlināties" Stuhrof: mazi kuce̦ni lābuojas; sich anschmeicheln Burtn., Wid. Wohl zu la. lābī "gleiten, schlüpfen", s. Osthoff IF. V, 311.]

Avots: ME II, 434

ņurināt

ņurinât,

[l) schnurren
Grünwald: kaķis ņurma Nötk., N.-Peb., Ermes, Serbigal];

2) "?": viņa čāpslina lūpām un priekā ņurina MWM. VIII, 242;

3) mit einem stumpfen Messer schneiden
Mesoten;

[4) (etwas Hartes) nagen od, beissen (vom Hunde gesagt)
Mitau;

5) "= ņurdzît" Ve̦caķi: bē̦rni ņurina kaķi N.-Laitzen, Grenči. Refl. -tiês,

[1) murmeln, sprudeln Stenden:
ūdens ātri tecēja. čaluodams un ņurinādams];

2) "?": (kuce̦ni) sākuši vairāk ņurināties Upīte Medn. laiki;

[3) "mit langen Zähnen essen"
Grünh., Hofzumberge;

4) "mīlināties": kaķis ņurinājas gar kājām N.-Peb.].

Avots: ME II, 906

pačužināt

pačužinât, tr.,

[1) ein wenig summend od. zuredend (ein Kind) zu beruhigen suchen
Bers.];

2) ein wenig lockern, aufktopfen:
gultu. pa, es tev pačužināšu vietu Vārpa, Vīt. Refl. -tiês,

[1) ein wenig in einer raschelnden Masse wühlen
Lennew., Alt-Rahden]: ej nu vēl pačužinies Vīt.;

[2) ein wenig trödeln:
pienāks, pačužināsies, paēdīs, - un es lai maksāju algu! Jürg.; "lē̦ni taisīties jeb rīkuoties" Peb. u. a.;

3) eine Weile still und freundlich sich unterhalten
MSil.; "pamīlināties, pajuokuot" Sessau].

Avots: ME III, 14

piemīlināt

pìemĩlinât,

1) herbeischmeicheln, heranlocken:
tē̦vs zināja mani tâ piemīlināt, ka es viņam visu izteicu Etn. IV, 163;

2) lieb haben:
viņš man piemīlina Für. I unter mīl. Refl. -tiês, sich anschmeicheln: gubernātuora mīlulim piemīlināties Turg. Muižn. per.15.

Avots: ME III, 274

plēvāties

plê̦vâtiês 2 Karls., plẽ̦vâtiês Tr.,

1) "?": iestatīju asu dadzi burvjiem, raganām plē̦vāties BW. 32470. Die von Alksnis-Zund. für einen dem ähnlichen Text ("augat. dadži, ... lai nenāca ... raganas plē̦vāties!" VL.) angegebene Bed. "mīlināties, kūvēties" scheint falsch erschlossen zu sein;

2) plẽ̦vâtiês. funkeln, flackern
Salis, aufleuchten Bauske: uguns liesma plẽ̦vājās Bers.;

3) plẽ̦vâties, flattern
Lautb.

Avots: ME III, 342

pužināt

pužinât, zurechtlegen, ordnen Karls., zurechtschütteln, -rütteln, -zausen: gultu Frauenb. (vgl. kužinât II, 1). Refl. -tiês,

1) puscheln, sich langsam zurechtmachen, lange beim Putze beschäftigt sein
U.; mit Mühe aus den Federn kommen Lind. n. U., Mag. XIII, 2, 68: pužinājies nu ātrāk, mēs jau gsam gatavi! Fest.;

2) "mīlināties" Ar.

Avots: ME III, 444

rītēties

rītêtiês "spielen, liebkosen (mīlināties ar kādu lietu)"; für Lisohn angegeben, aber von Aps. nicht gekannt.

Avots: ME III, 540