maģiņš
maģiņš,
[maģins Pas. II, 178 aus Ober-Bartau, maģīns Dunika], Demin. zu maģš, klein: [tik maģiņa istabiņa Janš. Dzimtene IV, 166. S. auch unter maģs.]Avots: ME II,
548
maģiņš
maģiņš:
auch AP., maģins - NB., maģĩns - Kal., OB., Rutzau.Avots: EH I,
777