maģiņš

maģiņš, [maģins Pas. II, 178 aus Ober-Bartau, maģīns Dunika], Demin. zu maģš, klein: [tik maģiņa istabiņa Janš. Dzimtene IV, 166. S. auch unter maģs.]

Avots: ME II, 548


maģiņš

maģiņš: auch AP., maģins - NB., maģĩns - Kal., OB., Rutzau.

Avots: EH I, 777