Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'NB' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'NB' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (829)

aldāt

‡ al̃dât NB. "bļaustīties": bē̦rns aldā cauras dienas. Refl. -tiês "bļaustīties" NB., lärmen, "plêsties" Ahsw., Wain., Zirau: meitas aldājas ar kaimiņiem NB. Zunächst aus li. áldoti šáukoti".

Avots: EH I, 67

anka

añka NB. (li. ánka "die Schlinge, in der die Segelstange hängt") "die Schnüre, womit die Segel am Mast befestigt werden". Wohl ein Kuronismus. Zur Etymologie s. Walde Vergl. Wrtb. I, 61.

Avots: EH I, 70

apdrebīna

‡ apdrebĩna, comm., ein unruhiger Mensch, der andern keine Ruhe gibt NB.

Avots: EH I, 78

apķis

‡ apķis, die Kröte NB.

Avots: EH I, 96

apknabināt

‡ apknabinât

1) mit den Fingeospitzen bearbeiten
Renzen: a. jaunuos sīpuolus, lai labāk aug, kad tie jau sadīguši;

2) ringsum ein wenig abbröckeln
(tr., perfektiv): a. maizes kukuli NB., N.-Peb., Schibbenhof, Warkl. gani dažkārt apknabina kuo-kiem mizu N.-Peb.;

3) benagen
Schibbenhof;

4) "scherzweise (kitzelnd) anrühren"
Baltinov.

Avots: EH I, 92

apkražāties

‡ apkražâtiês, sich in Lumpen hüllen (?): ja veci cilvē̦ki ar tādām lupatām (vecām drēbēm) apkrāvušies aukstā laikā, tad saka, ka viņi apkražājušies NB.

Avots: EH I, 93

apkubināt

apkubinât: auch Gramsden; bedecken NB.: apkubini ar lakatu galvu! NB. apkubini rāceņus! ebenda. Refl. -tiês: pajem apkube̦klu un apkubinies! Dunika.

Avots: EH I, 94

aplancīt

‡ aplancît (li. aplankýti) Rutzau (mit añ und an̂ 2 ), Kur. Nehrung, besehen, visitieren, besuchen: a. venterus, radus, slimnieku. Refl. -tiês NB. (mit an̂ 2 ), = ‡ aplaipuôt(iês): ja aplankās gar pļunēm, tad var iziet sausām kājām.

Avots: EH I, 97

apmaurāt

‡ apmaũŗât NB., unordentlich, liederlich (bei der Arbeit) behandeln: a. zâli, das Gras schlecht abmähen.

Avots: EH I, 100

apmuit

‡ apmuit,

1) = ‡ apmienuot 4 Druva I, 392;

2) "aufessen"
Festen: kuo tik ilgi muj! vai vēl neesi apmujis?

3) "piemulķuot" Ludsen, Sessw., Stomersee;

4) "(eine Arbeit) sehr tiederlich ausführen"
NB., N: Peb. Refl. -tiês Sessw., unter etwas geraten: pa tumsu apmujies zem tilta.

Avots: EH I, 103

aprucināt

‡ I aprucinât, um etwas einsclvumpfen machen (?): es šķitu Ilzīti ce̦puri galvā: suvē̦na kuņģīti aprucināj[u]se BW. 20423 (aus NB.).

Avots: EH I, 110

apsākt

apsâkt,

1):

kuo tai tagad apsākt? Janš. Atpūta № 380, S. 4. darbu apsāk, bet nepabeidz NB.;

2): tâ mēs esim apsākuši (= pasākuši) Gramsden n. FBR. IX, 110.

Avots: EH I, 111

apspriņģāt

‡ I apspriņ̃ģât NB., apsriņģêt Windau, ein wenig mit Salz bestreuen (besprengen): a. izķidātās mencas.

Avots: EH I, 116

apsukt

apsukt ‡ Refl. -tiês, sich umdrehen Kal., NB., Rutzau.

Avots: EH I, 118

apvašāt

‡ apvašât NB. "mit Sand bewerfen": vēja apvašāts siens.

Avots: EH I, 125

aši

I aši: auch AP., Heidenfeld (hier auch der Sing. ašs), NB., Ramkau; asie aši, equisetum hiemale L. Ramkau.

Avots: EH I, 132

ātenis

‡ ãtenis NB., ein Netz, womit man Steinbutten (ãtes) fängt.

Avots: EH I, 195

atšļukains

‡ atšļukaîns, schlecht (los)gezwirnt NB.: atšļukaina dzīve.

Avots: EH I, 174

atspillēt

‡ atspil̃lêt Dunika, Funkenhor, Kal., NB., = atstutêt: a. luogu, lai neapgāžas. a. rijas duris.

Avots: EH I, 169

attempt

‡ attem̂pt 2 NB., zurückschlagen: pagaidi vien, gan attempšu! pflegt ein Verärgerter zu sagen, wenn er sich rachen will.

Avots: EH I, 176

augt

aûgt,

1): aug ar vālu, wächst zusehends, sehr schnell
Siuxt. augamas saknes, sehr stark wachsende Wurzeln, die noch wachsen können BielU. mīlē man sē̦rstu iet augtajā vietiņā VL. aus NB., ich gehe gern zum Besuch dahin, wo ich aufgewachsen bin;

2): schwären, eiternd schwellen
Orellen, Salis, Strasden u. a.; ‡

3) sich heben, schwellen:
ūdens Daugavā aug Linden. pēc apmīcīšanas maize aug drīži RKr. XIX, 89. ‡ Subst, aûgšana,

1) das Wachsen;

2) das Wachsen, Eitern, Schwären:
meita ar augšanu aizgāja (starb an einem inneren Geschwür) Seyershof.

Avots: EH I, 185

aviekša

‡ aviekša BW. 4166, Kaltenbr., (mit iẽ ) NB., Rutzau, (mit iê 2 ) Dunika, Gramsden, Kal., plur. aviekši Lixna, avieksu uoga Prohden, = avene.

Avots: EH I, 190

avs

avs: auch Saikava, Demin. avitiņa - auch Pormsahten, avetiņa - auch Dunika, RKr. XIX, 148 (aus NB.), avutiņa BW. 28297: baltas avis BW. 29064, 1 var. spruoguotas avis 1318 var.; iet avitiņās Janš. Mežv. ļ. II, 13, avetiņās iet Dunika, blinde Kuh spielen.

Avots: EH I, 190

azbars

azbars,

1): auch Baltinow n. FBR. XI, 127, Pilda n. FBR. XIII, 47, Warkl, n. FBR. XI, 102, Borchow, Skaista, Zaļmuiža, ozbers Zaļmuiža n. Latv. Saule 1924, S. 168, Cibla: vakareņās vārīsim azbara putru Warkl.; ‡

2) = àizbars 4 NB. n. Latv. Saule 1924, S. 170.

Avots: EH I, 191

āzgāze

‡ âzgâze 2 NB. "ein an der Wand angebrachtes Brettchen, dahinter Löffel gesteckt werden".

Avots: EH I, 196

āzkrāsne

‡ āzkrāsne, = àizkrâsne: es tupēju āzkrāsnē BW. 7918, 2 (aus Kabillen). dzen miedziņu āzkrāsnē! 6766, 1 (aus NB.).

Avots: EH I, 196

babāt

‡ babât, -ãju, undeutlich sprechen NB.: kuo babā? runā sapruotami!

Avots: EH I, 197

bajārs

I bajãrs: bajârs 2 Dunika, Grob., OB., bajārīt[i]s BW. 25133, 1 (aus Setzen), dat. s. bajārim 5424, 4 var., Demin. gen. s. bajārīša 13291. - bajāra kumuosi, grosse Schneeflocken NB.: bajāra kumuosiem vien krīt. Ein mit dem Demin. bajāriņš anscheinend gleichbedeutendes bajardiš findet sich BW. 22209 var. (-iš kann hier auf -iņš zurückgehen). Zu bajârs s. auch P. Schmidt FBR. VII, 7 f.

Avots: EH I, 199

baks

‡ I baks, eine kleine Bretterbrücke, die als Verbindung zwischen einer Pähre und dem Ufer dient NB. Wohl aus d. Bock.

Avots: EH I, 200

baldīties

‡ bal̂dîtiês 2 NB., -uôs, -ĩjuôs "dauzīties": kuo baldies, apgāzīsi galdu! Der Betonung wegen wohl aus li. bàldytis dass. entlehnt.

Avots: EH I, 200

banda

I bañda,

1): plur. bàndas 2 Kaltenbr.; bandas kalps Dond. bandas lauki, pļavas ebenda. par bandu strādāt ebenda. mēs jau savas bandas (unser Deputat)
e̦sam dabūjuši ebenda; derjenige Teil des Fanges, den die Fischer laut Abmachung dem Besitzer des Bootes abliefern (bañda) NB.;

2): bandas dzìt" naschen, zwischen den Mahlzeiten essen
Vīt.: kuo lielies ar neēšanu! ir jau zināms, ka tu dzen bandas.

Avots: EH I, 204

bangains

bañgains, ‡

3) bewölkt
Frauenb.: tāds bangaiņš ir gan, bet lietus nebūs šuodien: ‡

4) gestreift (vom Fell der Katzen gesagt)
Dunika, NB., (von der vadmala) Dunika.

Avots: EH I, 204

bauģuve

‡ baũģuve NB., der Haufe, die Menge, dle Schar Gramsden: kuo mēs tur visa b. iesim! NB. Vgl. bauguve.

Avots: EH I, 207

beņģerēt

‡ beņ̃ģerêt NB. "ahhaltend saufen (ohne sich zu betrinken)".

Avots: EH I, 212

bībis

bĩbis,

2): ein ängstlicher Mensch, der als Gast nicht zu sprechen wagt
NB.;

3): neraudi! bībītis dzirdēs Lems., Wainsel. neaiztiec! tas ir bībīšam ebenda; ‡

6) eine zerschlagene und angeschwollene Stelle (in der Kindersprache)
N.-Peb.

Avots: EH I, 222, 223

bieķīze

‡ biẽķĩze NB.,

1) eine zu dick gekochte, unschmackhafte Speise:
tā tik tāda b.;

2) nicht ausgebackenes Brot.

Avots: EH I, 224

bimbalis

‡ bimbalis, = bim̃bals 1 (?): bimbaļi mizuo ādu NB. (aus einem Märchen).

Avots: EH I, 219

bļammas

‡ bļam̃mas NB., die Lippen (pejorativ).

Avots: EH I, 233

bļaurs

bļaũrs: auch Bauske, Dunika,Gramsden, NB., OB., Rutzau: b. cilvē̦ks BielU. bļaura pamāte Gramsden. b. laiks BielU. meila bļauru ģīmi (ein hässliches Mädchen) Kal., OB., Rutzau. - Adv. bļaũri "sehr" auch OB., Rutzau: b. gards. - I vor bļaũrs zu tilgen!

Avots: EH I, 233

bļemmas

‡ bļe̦m̃mas NB., = ‡ bļam̃mas: vai neturēsi muti? dabūsi pa bļe̦mmām!

Avots: EH I, 233

blezēt

‡ blezêt, schlagen NB.: ja viņš blezē, tad sāp.

Avots: EH I, 228

bļodelis

‡ bļuodelis, verechll. Deminutivform zu ‡ bļuõds: acis kā šķīveļi ... kâ bļuodeļi Pas. VIII, 61 (aus NB.).

Avots: EH I, 234

bļudzināt

‡ bļudzinât, fakt. zu bļugt, lange kochend, weich, schleimig werden lassen, (auseinandergehen machen) NB.

Avots: EH I, 234

blugznas

‡ blugznas, Schinn, Schelfer NB. Vgl. blàugzna.

Avots: EH I, 231

boķeris

‡ buõķeris NB. "ein Holzklötzchen mit einem Nagel und einem kleinen Blechstück am einen Ende, mit dem man verbogene Haken zurechtmacht".

Avots: EH I, 258

boļa

‡ buõļa Dunika, NB., Rutzau, eine klefne Holzkugel, die man Kühen auf die Hömer steckt, damit sie beim Stossen mit den Hörnern weniger verletzen.

Avots: EH I, 259

boļīna

‡ buõļĩna NB., die gelbe Seerose. Eigentlich ein Deminutiv zu ‡ buõļa.

Avots: EH I, 259

brakāt

‡ brakât, beim Fahren gelegentlich in weichen Schnee hineinsinken: ragus iet brakādamos NB. Refl. -tiês.

1) "herabhängende Kleider aufheben, zusammennehmen"
Dunika: vecine nevar beigt b.:

2) larmen:
buki (ķe̦katas) jauna gada vakarā brakājas OB.

Avots: EH I, 236

brākāties

‡ brãkâtiês gar drēbēm NB. "sich an der Kleidung zu schaffen machen (den Rock zuknöpfen, die Strümpfe aufstreifen usw.)".

Avots: EH I, 239

brandži

brandži: frische, mit den Schoten gekochte Bohnen (mit an̂ 2 ) Dunika, Gramsden, NB., OB., Rutzau. Beruht auf li. brandis dass.

Avots: EH I, 237

brauktuve

bràuktuve (unter braukts): auch Trik., (mit àu 2 ) Meiran, (mit aũ ) Dunika, (mit aû 2 ) Grob., NB., OB., bràuktive 2 Borchow n. FBR. XIII, 26.

Avots: EH I, 238

bricants

‡ bricañts NB., ein unruhiges Kind.

Avots: EH I, 241

bridžot

‡ bridžuôt, mit einer Kabbe (bridžas) fischen NB.

Avots: EH I, 241

brieža

‡ briẽža NB., der Strich: zēns burtnīcā sažīkājis briežas.

Avots: EH I, 244

bruka

‡ bŗuka NB. "= ŗukatä.

Avots: EH I, 248

bruzda

bruzda,

1): unverhofftes Tadeln od. Strafe
Bartau; Schelte, Prügel NB.; ‡

2) Lärm, "truokšņains nuotikums" Dunika, Kal.: kas tur priekšnamā par bruzdu? Zur Bed.2 vgl. li. bruzdà "bruzma"

Avots: EH I, 245

buķiski

‡ buķiski celt baļķi NB., einen Balken von beiden Seiten zugleich heben, indem man dicke Holzstangen darunter steckt, die unter dem Balken kreuzweise zu liegen kommen.

Avots: EH I, 250

burste

‡ burste "eine kleine Weste für Frauenzimmer" Assiten, "ein Kleidungsstück für weibliche Personen" NB. n. RKr. XIX, 141, Demin. burstiņš. eine Untertallle für weibüche Personen" Talsen. Vgl. auch BW. 7411, 4 und 21563. Aus mnd. borst "Brust(harnisch)".

Avots: EH I, 255

būt

bût (bũt Rutzau; prs. bûnu Auleja, Oknist neben einem prt. biju): kâ nebijis (gesprochen: nabìs 2 ) Saikava, irgendwie. ‡ Refl. -tiês: šuo tuo daries un būnies (gibst dich ab mit?) visu laiku Auleja. vai būsies ("uzmāksies") atkal man? (aus einem Märchen von NB.).

Avots: EH I, 257

būtelēt

‡ bũtelêt Dunika, OB., laut weinen (häufiger von kleinen Kindern gesagt NB.).

Avots: EH I, 257

cāčis

‡ cãčis NB., die Kartoffel (in der Kindersprache).

Avots: EH I, 261

čāčis

čāčis,

1): auch Grob., in Frauenb. mit â; ein nicht rechtzeitig begreifender Mensch
(mit â 2 ) NB.: ve̦cs č. Janš. Līgava I, 29; ‡

3) die Kartoffel
(in der Kindersprache) NB. (mit ā).

Avots: EH I, 287

čākstere

čãkstere: auch Frauenb., NB., Siuxt: katram pupam sava č. Siuxt. tai guovij dižas čāksteres NB.

Avots: EH I, 287

čamarēt

‡ čamarêt, -ẽju,

1) schnüffeln ("neatļauti meklēt") Sermus;

2) "heimlich über andere sprechen"
NB.: kuo jūs tur, kaktā ielīduši, čamarējat?

Avots: EH I, 284

čampāns

čam̃pãns NB., ein ungeschickter Mensch.

Avots: EH I, 284

čārkstēt

‡ čārkstêt, -u, -ẽju, kreischen (mit ā̀r 2 ) Linden, Sonnaxt: gailis čārkst, kad ierauga vanagu Linden. vista čārkst, kad tuo ņem nuo uolām nuost Sonnaxt; schnarchen (in der Brust): kaklā čãrkst Dunika; knistern, knarren (mit ãr) NB.: juo lielāks sals, juo vairāk sniegs ejuot čārkst.

Avots: EH I, 287

cēbra

‡ cē̦bra, saturea hortensis NB.

Avots: EH I, 267

čegāt

‡ če̦gât NB. "sich anschicken, den Geschlechtslrieb zu befriedigen (von Hähnen und Gänserichen)".

Avots: EH I, 288

ceikot

‡ ceĩkuôt NB., langsam gehen: ja ceikuosi, līdz vakaram nenuoiesi!

Avots: EH I, 262

čekls

če̦kls,

1) auch Dunika, Zvirgzdine; ‡

2) hübsch, schön
NB.: nuomazgājušās un uzkuopušās če̦klas un spuodras Janš. Bandavā II, 14 (ähnlich Dzimtene V,461 und Mežv. ļ. I, 223); ‡

3) "?": kāpuosti če̦kli izauga Zvirgzdine.

Avots: EH I, 288

cēre

I cẽre (li. kėrė "Teil des Spinnrads"): auch Assiten, (mit ê 2 ) Bahlen, Gramsden, NB. Vgl. dazu Būga Liet. k, žod. CXI.

Avots: EH I, 268

cērps

cẽ̦rps (unter cẽ̦rpa II),

1): auch Dunika, Frauenb., Grob., NB., Siuxt: māte ... izvilka mani uz cē̦rpa, izlaida ļaudīs Janš. Bandavā I, 194.

Avots: EH I, 268

čīčakšis

‡ čīčakšis NB., ein gewisser Vogel. Vgl. čīčakstiņš.

Avots: EH I, 292

ciels

‡ ciels,

1) gross
(mit iẽ) NB.: ciela. smaila priede;

2) "kas ceļams ir; schwach, so zu heben ist"
Für. I: viņa bij ciela, sie konnte nicht aufstehen Für. I.

Avots: EH I, 277

čiept

‡ III čiept "?": vīriņam bikses čiepu (= vērpju?) Pas. X, 507 (aus NB.).

Avots: EH I, 293

cīlāt

cīlāt: auch (mit ĩ ) NB.

Avots: EH I, 276

cimbole

‡ I cim̃buole,

1) cim̃buole NB., Plur. cim̃buoles Frauenb., ein Musikinstrument (die Zimbel?):
laukā bungas, namā kuokles, istabā cimbuolītes BW. 1187, 7;

2) comm., wer häufig zu weinen pflegt
NB.

Avots: EH I, 271

cimbole

‡ III cimbuole, Bezeichnnng für eine Person: ja ganu, meitu jeb puisi līgstuot saimniece negrib duot tādu algu, kādu prasa, tad tādu saimnieci sauc par cim̃buõli NB. cībīt, mana cimbuolīte, kuo mēs rītu vārīslm? BW. piel. 2 27227,1.

Avots: EH I, 271

činkste

‡ čiñkste NB., comm., wer zu feilschen pflegt.

Avots: EH I, 291

činkstēt

činkstêt

1): buteles plīstuot činkst Wessen;

2): auch Bartau, NB.;

3): auch Druw., (mit iñ) Seyershof ("žē̦luoties"), (mit in̂ ) Nötk.: kuo činksti? Pas. X, 1-15. ‡ Refl. -tiês (mit iñ ) Dunika, = činkstêt 2.

Avots: EH I, 291

cuidīt

‡ cùidît Trik., (mit uî 2 ) Schnehpeln, (mit uĩ) Dunika, Kal., NB., OB., Rutzau, = cuinât: c. suņus.

Avots: EH I, 279

čukris

‡ čukris NB. "ein verärgerter (verstimmter) Mensch".

Avots: EH I, 294

cumpurnis

‡ cum̃purnis NB., cum̃purs ebenda "die Stelle, wo zwei Brotlaibe beim Backen aneinandergeraten sind".

Avots: EH I, 279

čunčināt

I čunčinât: auch NB. (mit un̂ 2 ), Schrunden, Janš. Līgava II, 307.

Avots: EH I, 295

daikts

daikts,

1): Plur. daikti, feine, zerbrechliche Dinge
Diet.; Kleinigkeiten Bartau; visādi daikti, allerlei kleine Dinge NB. n. BielU.; ‡

2) nuo daikta, = nuo vietas, ununterbrochen, von éiner Stelle, der Reihe nach
Bartau, Dunika, Gramsden, Kal., Rutzau: meklēja vairāk dienu nuo daikta Janš. Līgava II, 63 (ähnlich l, 247; vgl. li. dàiktas "Ort, Stelle"); ‡

3) "Geschöpf"
Bartau und "Pflanzengewächs" Gramsden (aus einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 302

dāre

‡ III dãre NB., OB. "eine braune Flüssigkeit, die aus dem Munde einer gedrückten Heuschrecke emporquillt".

Avots: EH I, 312

dārs

‡ III dãrs (li. dõras "gut, tüchtig") NB.,

1) schön (vom Wetter):
kâ tās mākuoņas pliederē! nebūs dārais;

2) (bei der Arbeit) geschickt, stark:
saimniekam d. puisis: visi darbi veicas.

Avots: EH I, 312

dēle

dẽle,

1): auch Assiten, A.- Rahden, Frauenb., Iw., KI.- Gramsden Strasden: dēlēm (Var.: dēļiem) jumta istabiņa BW. 3763. ar uozuola dēlītēm 4067, kañceles d. NB., zwei oder mehrere zusammengenagelte Bretter:
kanceles dēli aizliek, lai ūdu jēmējam neslīd virsū me̦ncas.

Avots: EH I, 318

denga

‡ den̂ga 2 (mit e, zu lesen?) NB. "ein halbentblösster Mensch" (?).

Avots: EH I, 315

denkoties

de̦ñkuôtiês, ‡

2) sich bedanken
NB.

Avots: EH I, 316

denkslis

‡ den̂kslis 2 NB., ein ungehorsamer, ausgelassener, kräftiger Junge.

Avots: EH I, 315

diedelēt

I dìedelêt, ‡

2) faulenzen
(mit iê 2 ) NB.; ohne Arbeit leben Stom. ‡ Refl. -tiês Pas. V, 213; = dìedelêt I 1.

Avots: EH I, 326

diedelnieks

dìedelnieks (unter dìedelis): šādi, tādi diedelnieki BW., 6371. kuo tu dzersi, diedelnieks (Var.: plikadīda) 19934, 1; ein Faulpelz (mit iê 2 ) NB.

Avots: EH I, 326

diengalis

diengalis,

1): es, viens vienīgs ve̦cs d. Janš. Līgava II, 230 (ähnlich 262); ‡

2) ein Faulpelz
NB.

Avots: EH I, 327

dildināt

I dildinât: zē̦ns pirktuo nazi pa ruokām vien dil̃dina NB. Ursprünglich identisch mit dildinât II (li. dildinti)?

Avots: EH I, 320

dipiņot

‡ dipiņuôt, hin und her laufen (von Kindern) NB.: bē̦rni dipiņuo pa plãnu.

Avots: EH I, 321

dīrīns

‡ dĩrĩns NB. "eine gewisse Wassermaus".

Avots: EH I, 326

dižs

dižs: auch Erwalen, Frauenb., Grob., Gudeneeken, Iw., NB., Pampeln, Preekuln, Puhren, Satingen, Schrunden, Senten, Stenden, Strasden (unbek. um Wolm., Salisb. u. a. in Livl.); vīrs... vienā pusē, un dižais vedējs (= vedējtē̦vs?) uotrā pusē Janš. Dzimtene I 2 , 18. S. auch ‡ dižajuôs.

Avots: EH I, 324

dorķis

duorķis: der dreieckige Sitz am Steuerruder des Bootes (dõrķis) Sarraiken n. BieiU., (duôrķis 2 ) NB.

Avots: EH I, 350

dradži

dradži: auch Dond., Iw., NB., Schnehpeln, Spahren, Stenden.

Avots: EH I, 329

drāgas

drāgas,

1): auch (mit ã ) NB.; ‡

2) Holzstangen zum Trocknen der Netze
PlKur. (mit ã).

Avots: EH I, 331

dricināt

dricinât,

1): (ein sich widersetzendes Wesen) führen, ziehen; mühsam schleppen
Dunika, Kal., NB., OB., Rutzau: d. kazu, nuolūzušu kuoka zaru;

2): auch Ugalen n. FBR VII, 23, AP.

Avots: EH I, 333

driska

driska,

1): staigā driskās Salis. ābuolu ... nuoslauka ar ... driskām Pas. X, 551 (aus NB.); 2): d. dē̦lu māte, nuaplīsuši lindraciņi BW. 23628 var.

Avots: EH I, 334

drīvāt

‡ drĩvât Dunika, Grob., Kal., Līn., NB., OB., Rutzau, = drĩvêt I.

Avots: EH I, 335

duksnīt

duksnît: auch NB. ‡ Refl. -tiês, -ĩjuôs "mit der Stirn stossen" Iw.: guovs duksnījas ar pieri.

Avots: EH I, 340

dumbēris

dum̃bêris,

1): eine Grube überhaupt:
vecis rijas istabiņā krāsns priekšā ruok dumbērīti NB.;

3): ein kleiner Teich
- auch Kal.

Avots: EH I, 341

dupeņot

‡ dupeņuôt, mit einer Fischerstange (dupenis) hantieren NB.

Avots: EH I, 343

dūze

‡ II dũze NB., verächtliche Bezeichnung für eine Weibsperson: meitene tāda d. (nicht sehr gescheit). Vgl. dūzene I.

Avots: EH I, 349

dzersle

‡ dzer̂sle 2 NB., ein Wasserkrug, den man zur Heumahd mitzunehmen pflegt.

Avots: EH I, 356

dzievāt

dziêvât 2 ,

1): leben
- auch Grob.: gudrinieki dzievā ... vēl dažus gadus Pas. X, 232 (aus OB.).

2): arbeiten
- auch Dunika, Funkenhof, Grob., Kal., NB., OB., Perkunen: viņš ar visu spē̦ku dzievā Grob. ilgāk kâ astuoņi stundi, viņš nedzievā ebenda. viņš ne˙kuo vairs nedzievā Gramsden n. FBR. IX, 108. ar tukšu vē̦de̦ru nav ne˙kāda dzievāšana Dunika; ‡

3) bearbeiten:
viņš grābekļus ar ēveli dzievā Grob.

Avots: EH I, 364

dzievināt

‡ dziêvinât 2 NB.,

1) arbeiten lassen:
saimnieks dikti dziêvina 2 ļaudis Dunika.;

2) "?": lustīgs mani uzaudzēja, vēlīgs mūžu dzievināja (Var.: kārsināja) RKr. XX, 61.

Avots: EH I, 364

džindžala

džiñdžala,

1): auch Dunika, Salisb., (mit ìn 2 ) Saikava: ar džindžalu džindžalāja BW.28262, 1 var., ‡

2) *džindžala od. *džindžals, eine Schelle:
zvaniņu un džindžalu (zvārguļu) skaņas RKr. XIX, 140 (aus NB.).

Avots: EH I, 365

dzirkle

‡ dzir̃kle NB., comm., ein unernster Mensch, der viel ohne Ursache zu lachen pflegt: nuo tevis ne˙kā nav; tads dz. vien! NB. uotra (sc.: meita) dikti dz. Pas. XI, 419 (aus NB.).

Avots: EH I, 359

dzirt

dzir̃t, ‡

2) ehren
(mit ir̂ 2 ) NB.: jaunam vecus dz. Refl. -tiês,

1): auch (mit ir̃) NB.;

2): (versprechen)
auch AP:, Ramkau (mit ir̃ ): dzīrusies ... nuoiet baznīcā Janš. Dzimtene V, 247.

Avots: EH I, 360

dzivs

dzivs (unter dzivas): auch NB., Demin. dzivitiņa BW. 21450, 1, Janš. Dzimtene V, 84, dzivtiņa Perkunen.

Avots: EH I, 361

engt

‡ en̂gt 2 , e̦n̂dzu 2 , en̂dzu 2 NB., suchend durchstöbern ("gāzt visas malas apkārt"). Etwa als ein Kuronismus zu li. èngti "mühsam und schwerfällig tun; bedrängen, quälen"?

Avots: EH I, 369

ērst

ē̦rst: auch (mit êr 2 ) NB., Seyershof.

Avots: EH I, 373

gaideniski

‡ gaideniski, Adv., in Erwartungstellung: ja venteri plūdu laikā, kad ūdens nāk pa upi augšā, iespiež ar muti pret upes iete̦ku, tad saka, ka venteris iespiests g. NB.

Avots: EH I, 376

gandināt

I gañdinât, schrecken (die I, 599 gegebene Bed. "quälen" ist zu streichen!) NB., Rutzau: g. meitas. Aus li. gañdinti.

Avots: EH I, 382

garkājis

gaŗkãjis: Demin. gaŗkājiņš BW. 2686, 10; nuopirkuosi kumelīnu ... gaŗkājīnu RKr. XX, 64 aus NB.

Avots: EH I, 385

ģēģis

ģêģis 2 , ‡

2) "nuosalis cilvē̦ks" (?) NB.: nuoindzis ("?") kâ ģ. (identisch mit 1?).

Avots: EH I, 426

ģelzis

ģel̃zis,

1): auch Dunika, Kal., NB., OB., Rutzau;

2): auch Kegeln n. Latv. Saule, S. 616, Orellen, Rutzau.

Avots: EH I, 426

ģiltine

ģiltine (unter ģiltene ),

1): auch Atašiene;

2):, eine hagere Frauensperson (als Schimpfname)
Atašiene n. Fil. mat. 104, ‡

5) ein schlechter
(nelabs) Mensch (mit il̂ ) NB.; ‡

6) "Unglück"
Bartau.

Avots: EH I, 427

ģimba

‡ ģimba NB. "ein geringes Quantum (daudzums): ja mazāk par paskapu me̦ncu, tad saka: "tur ne˙kā nav; ģ. vien!"

Avots: EH I, 427

ģīna

‡ II ģĩna NB., eine Setzangelschnur.

Avots: EH I, 428

ģirnīt

ģir̂nît: lupatas ģir̂nît 2 (plêst) NB.; ģ. mizu nuost Kal.

Avots: EH I, 427

glamstīties

glam̃stîtiês,

1): auch Dunika; "slapstīties" OB., "lauern" NB.; tas nav labs cilvē̦ks: gar stūŗiem glam̃stās, bet iekšā nenāk NB.

Avots: EH I, 391

glaums

glaũms,

1): auch NB., (mit àu 2 ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 391

glāza

‡ glãza Dunika, NB., Perkunen, = glãze 1 (in Dunika auch in der Bed. von glãze 2): trīs glāziņas (kleine Glasscheiben) Pas. V, 385 (aus Leegen); s. auch unter glãze.

Avots: EH I, 392

gleijāt

‡ II gleĩjât, (über andere sprechend) klatschen NB.: viņa gleijāja ar saimnieci vairākas stundas; nu būs daudz jaunu ziņu.

Avots: EH I, 392

gļēmūzis

‡ gļẽ̦mũzis NB., ein bei der Arbeit langsamer Menseh.

Avots: EH I, 396

glezēt

II glezêt,

2): auch NB., OB.

Avots: EH I, 393

glizināt

‡ glizinât,

1) "(einen begossenen Tisch) mit einem Lappen unordentlich abwischen"
NB.;

2) "dünn aufstreichen"
Dond.: man iznāk sviestu tik g.: tik maz man iedeva;

3) etwas Weiches oder Feuchtes glätten (ebnen)
Stenden: ar ruoku g. mīklas kukuli;

4) sich (lange) mit etwas abgeben (beschäftigen); bereinigen
Stenden: ilgi g. (mazgāt) vienu trauku.

Avots: EH I, 393

greti

‡ gre̦ti, Adv., schnell NB.: diži g. iet.

Avots: EH I, 404

grumīt

grumît, Refl. -tiês,

2): "dauzīties, plēsties" NB.

Avots: EH I, 411

gugāns

gugāns: auch Kal.; etwas ungewöhnlich Grosses NB.: zaķis kâ g.: auch ein ungewöhnlich grosses Kind NB.

Avots: EH I, 416

ģuģināt

‡ ģuģinât,

1) "leicht, lose umwickeln"
Bartau; vgl. auch ‡ apguģinât;

2) "mit klein Kindern sprechen od. sie stillen
Bartau (in einem handschriftl. Vokabular). Refl. -tiês sich dicht ankleiden Dunika, Gramsden, Kal. NB.

Avots: EH I, 428

ģuģine

‡ ģuģine NB., ein dicht gekleidete Mensch.

Avots: EH I, 428

gumps

‡ gum̂ps 2 NB. "salaidies, sapampis": guovei g. tesmens.

Avots: EH I, 419

guns

guns: auch Erlaa n. FBR. XI, 10, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 67, Grenzhof n. FBR. XII, 13, A.-Annenhof, AP., Auleja, Beļava, Bērzgale, Borchow, Druw., Dubena, Fest, Heidenfeld, Ildzene, Jaunušani, Kaltenbr., Laitzen, Laud, Linden in Livl., Lubn., Odensee, Oknist, N.-Peb, Pilda, Preiļi, Prohden, Ramkau, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Setzen, Skaista, Sonnaxt, Unguri, Wessen, Zvirgzdine; instr. s. gunu BW. 13642, 1; zila (zilais 2629,

2) g. BW. 2221, 9. dedziet ... gaišu guni! 24317. skalu g. 21600, 1. spuodru guntiņu 15030. visi meži gunī de̦g NB. n. RKr. XX, 72, guns diena Lubn. n. BielU., Sonnaxt, der 10. August (Laurentiustag).

Avots: EH I, 420

gūrāt

gûŗât 2 Refl. -tiês, ‡

2) saumselig und zögernd sich mit etwas beschäftigen
(mit ũ ) NB.

Avots: EH I, 422

gurlis

‡ gur̂lis 2 NB., schwarzes Wasserhuhn.

Avots: EH I, 421

guska

‡ guska NB. "ein zusammengewundenes (savīts) Handtuch".

Avots: EH I, 421

guziks

‡ guziks, ein (zum Schlagen) zusammengedrehtes Handtuch oder desgl. Dunika, Kal., NB., OB., Rutzau: ar guziku bē̦rnus peŗ.

Avots: EH I, 421

gūžīnas

‡ gũžĩnas NB. "die weisse(n) Seerose(n)".

Avots: EH I, 423

iegrumīt

‡ ìegrumît, hineinstossen, -schieben NB.: ie. balku kūlenī.

Avots: EH I, 515

ieklempt

‡ I ìeklèmpt Smilt., (mit èm 2 ) Bers., Fest., eilig essend zu sich nehmen AP., Lis., Mahlup, NB., Sessw., Warkl., ("nur von Tieren") Rodenpois: ieklemp putru un ātrāk ej darbā! Līvāni, Warkl.; eilig (aus)trinken Zvirgzdine.

Avots: EH I, 520

ieklempt

‡ II ìeklempt "hereinkommen" NB.

Avots: EH I, 520

ieknidēties

‡ ìeknidêtiês, anfangen zu jucken AP., Dond., Ermes, Laidsen, Lems., Mesoten, NB., Salis, Trik., Wandsen: man galvā ieknidējās NB.

Avots: EH I, 521

ieknukšķēties

‡ ìeknukšķêtiês Ermes, Grünw., Lubn., NB., Schibbenhof, Sessw., Smilten, (mit -êt ) Jāsmuiža, Makašēni, Warkh., ieknukšķîtiês Kārsava, Višķi, = ‡ ìeknukstêtiês: bē̦rns ieknukšķējās.

Avots: EH I, 521

iekužināties

ìekužinâtiês (unter ìekuzinâtiês), 2): (zausend, scharrend) sich einrichten, Platz nehmen: sivē̦ns iekužinājies salmuos Līvāni. ie. ragavās NB.; ‡

3) "iedurbuļāties, iespēlēties, iecilāties" Bērzgale: bē̦rns kai iekužinājās, tai durbuļāja visu cēlieni.

Avots: EH I, 524

ielabēt

ielabēt, ‡

3) = ìetapt: ie. saimniekam NB. Refl. -tiês, ‡

2) anfangen zu gefallen
NB.: saimniekam ielabējies kalps.

Avots: EH I, 525

ielaicīt

ìelaicît,

1): auch Līvāni, Wessen; ‡

2) = ìetapt: es gribu jam ie. Preili; ‡

3) anpassen, anprpbieren, anversuchen:
ie. jaunas kurpes Liepna. amatnieks iedaicīja luaga rāmi NB.; "richtig einsetzen" Jāsmuiža: ielāps labi ielaicīts.

Avots: EH I, 525

ielāpāt

‡ ìelāpât, plump (mit grossen, schweren Schritten, mit nassem Schuhzeug) hereinkommen, hineingehen AP., Druw., NB., N.-Peb., (ielāpât) Golg., Lis , Lös., Schvenb., Selsau, Sessw., (mit â 2 ) Ramkau: ie. istabā ar dubļainām pastalām AP., Lubn., Schwittn. ielāpāja, ka pē̦das vie[n] palika N. Peb.; "langsam (mit kleinen Schritten) hereinkommen, hineingehen" (mit -ât ) Warkh.

Avots: EH I, 526

ielapot

ìelapuôt,

1): auch Laidsen, Saikava; ‡

2) "Blätter einsammeln"
Frauenb.: vasarā vajaga ie. apšu lapas aitu barībai; ‡

3) durchprügeln
NB: gans ielapuoja suni par nepaklausību.

Avots: EH I, 526

ielepsīt

ìelepsît (unter ìelepsêt),

1): hörbar (schmatzend), eilig, mit gutem Appetit zu sich nehmen (vorzugsweise von Hunden und Schweinen gesagt)
AP., Lös.; ‡

2) verprügeln
Mahlup: gribēju tevi ie.; ‡

3) "viegli ieiet" NB.: Jānis jautri ielepsīja kruogā.

Avots: EH I, 527

ielingāt

‡ ìelingât,

1) = ìelinguôt 1 Kegeln, Lubn., Prl., Saikava, Schwitten, Vīpe, Wessen, (mit iñ ) Schibbenhof, (mit -at ) Stenden: Juris Miku pašu ielingāja (ūdenī) Juris Brasa 91. ie. akmeni ūdenī. es gribēju putnam ie. ar akmeni Mahlup;

2) = ìelinguôt 2 Adl., Druw., Golg., Jürg., Lemb., Lis., Mar., NB., N.-Schwanb., Peb., Ramkau, (mit -ât ) Kolup; "hineinfahren" Golg.; eilig hineingehen Selsau, Sessw.; hineinlaufen (mit in` ) Smilt.; = ìecil̃puôt 2 Jürg.

Avots: EH I, 527

ielīņot

ìelīņuôt: Jānis starp dzē̦rājiem ielīņuoja ("ielīda") kruogā NB.

Avots: EH I, 527

ieminīgs

‡ ieminîgs,

1) eingedenk
Für. I;

2) eingebüdet
N.-Schwanb.;

3) "apķērīgs" NB.: viņš sarunā ļuoti ie.

Avots: EH I, 530

indieve

‡ iñdiẽve 2 ,

1) "kaite" Gr.-Gramsden: indieves pilns;

2) "?": kuo uzbāzies kâ i.? NB.

Avots: EH I, 430

ingt

‡ in̂gt 2 , -gstu, -gu, frieren NB.

Avots: EH I, 430

irgnas

‡ irgnas "?": meita ... izbāzusi galvu pa luogu. māte uzsauc meitai: "rādi ... tās irgnas!" Pas. V, 345 (aus NB.); "Gelächter (smiekli)" NB.

Avots: EH I, 431

irgnāt

‡ ir̂gnât 2 , -ãju, refl. irgnâtiês "zu viel lachen" NB.

Avots: EH I, 431

irkls

ir̃kls,

1): auch Kur. Nehrung, NB:, (mit ìr 2 ) Auleja, Lixna, Warkl., Zvirgzdine.

Avots: EH I, 431

irmi

‡ ir̃mi, Beine Bartau, NB.: iet plikiem irmiem. Wohl zu apr. irmo, ai. īrmá-ḥ got. arms "Arm", li. ìrmėdė "Gicht in den Gelenken" u. a. bei Walde Včtgl. Wrtb. I, 73.

Avots: EH I, 431

īstenība

ĩstenĩba, ‡

3) die Verwandtschaft, die nahen Verwandten
RKr. XX, 62: mīļa mūsu ī., neba mūsu daudzi bija VL. aus NB.

Avots: EH I, 501

īstvedējs

‡ ĩstvedẽjs "?": īstvedēji, kas atbraukuši (sc.: baznīcā) ... līdz ar panāksniekiem RKr. XIX, 142 (aus NB.).

Avots: EH I, 502

īvere

ĩvere: īverē dzīvuot, im Streit leben Gramsden; Plur. ĩveres,

a) "dusmas" Perkunen;

b) Sorgen, Kummer
NB.: atkal jaunas ī.: me̦rga saslimusi. es nevaru vairs tās ī. izturēt.

Avots: EH I, 502

izblensties

‡ izblenstiês "aussehen" Für, I; eine Zeitlang spähend umherschauen (nach etwas) Rutzau (mit eñ); "izmeklēties" NB.

Avots: EH I, 435

izbudis

‡ izbudis (Part. praet. act.) "dzē̦rumu izgulējis" NB., Rutzau: piecēlās i. ar galvas sāpēm. Vgl. ‡ izbust.

Avots: EH I, 436

izķernāt

‡ izķe̦rnât "verschenken". vienu daļu izķe̦rnās RKr. XIX, 147 (aus NB.).

Avots: EH I, 460

izkūdrāt

‡ izkûdrât 2 NB., Perfektivform zu kûdrât 2 : jāļauj zemei labi i.

Avots: EH I, 459

izkužņāties

‡ izkužņâtiês,

1) sich langsam erheben
Warkh.: i. nuo gultas;

2) langsam, mühsam heraus-, hinauskriechen, -kommen
Jürg.: i. nuo sìena, istabas Jürg. bē̦rns izkužņājies nuo drēbēm Mar.;

3) "sich fertig machen"
(?) NB.: tu nevari i. vien pie darba; sich zu einer Arbeit oder Reise saumselig vorbereiten Gramsden.

Avots: EH I, 459

izlancīt

‡ izlancît,

1) "auslichten, ausnehmen"
Perkunen (mit an̂ 2 ), Für. I: i. murdus, zivis; izêst, izlakt" PV. (neben "izlancêt"): suns tuo izlanca (prs.) vienā rāvienā; "negausīgi izēst, izrīt" Stenden: viņš var izlan̂cēt 2 visu bļuodu;

2) "ātri izstaigāt" PV.: i. kādu gabalu. Refl. -tiês, = izlùocîtiês 2: izlancīšuos pa malu celiem un mežiem ka ne˙kādi ķē̦rāji mani nedabūs vairs ruokā Janš. Līgava II, 9. i. (ausweichen) nuo darba Gramsden (mit an̂ 2 ), Mesoten. NB.

Avots: EH I, 462

izņēgāt

‡ izņē̦gât,

1) = izņakât Ahs., Dunika, Gramsden, Schnehpeln (mit ẽ̦ ), = ‡ izņerbinât Schibbenhof, = ‡ iznagāt AP., (mit è̦ 2 ) Geistershof;

2) "nekārtīgi sasviest (drēbes)" NB.

Avots: EH I, 469

izņerbināt

‡ izņerbinât "?": neizņerbini gaļu! Grünw. (so sage man zu jem., der gleichsam mit langen Zähnen isst und aus einem Fleischstūck éinen Bissen nach dem andern herauszupft, ohne sie ordentlich aufzuessen); vairāk izrakņāt nekâ apēst" (mit er̃ ) Schibbenhof; "Überbleibsel aufessen" NB.: izvārīt un i. me̦ncu galvas.

Avots: EH I, 469

iznirināt

‡ iznirinât Dunika, Gramsden, ausrenken: zirgam kāja iznirināta Pas. X, 311 (aus NB.).

Avots: EH I, 469

izpīrēt

‡ izpīrêt Geistershof, NB., Nötk., Peb., Schwanb., Sessw., er-, bewirken, verschaffen: i. kam vietu, darbu; sievu, strādniekus, zirgu. i., lai uotrs dabū labāku malku N.-Peb. Auf d. füren beruhend?

Avots: EH I, 472

izpuinīt

‡ izpuinît,

1) hinaustreiben
(mit ùi 2 ) Golg.: i. dzē̦rājus nuo istabas;

2) nach allen Seiten auseinanderwerfen
Geistershof; = izjàukt C., Ermes, (mit uî 2 ) Gramsden: zirgi izpuinījuši un saminuši auzu gubu N.-Peb. vecuo plauku izpuinīs A. 1892 I, 42;

3) "iztūcīt, izburzīt" Wizenhof;

4) verbrauchen, konsumieren
NB.: i. visu vadmalu vienam uzvalkam; i. visu ēdienu.

Avots: EH I, 474, 475

iztīst

‡ iztĩst,

1) sich lang ausstrecken
Dunika: pavediens iztīsa par daudz garš, mīkla iztīsa nuo pirkstiem; lang aufschiessen, auswachsen Dunika: puišelis pa beidzamiem gadiem iztīsa tik gars, ka bail. Eüerzu das Part. iztīsis (ME. I, 819),

a): auch (mit ĩ ) OB., Rutzau: iztīsušais, izbālējušais dūmu uodējs Janš. Dzimtene V, 372; ‡

b) kraftlos, schlaff
(mit ĩ ) NB.; "gauss, garlaicīgs" (mit ĩ ) Gramsden: i. cilvē̦ks; ‡

2) nicht gelingen, zu nichte werden
Dunika: atkal iztīsa! ‡

3) "?": acis iztĩsušas. gaiduot uz tevi Gramsden.

Avots: EH I, 490

izvalkāt

izval̃kât,

3): (ceplis) teicis: "... izvalka manu maizi!" meitene ātri izvalkājusi maizi Pas. V, 316 (aus NB.); ‡

4) herausziehen; auseinanderziehen, -schleppen:
suņi sē̦tu izvalkava Tdz. 42566, ar knābi izvalkāšu sūnas nuo sienām Pas. I, 246 (ähnlich: 166). suņi ... izvalkāja visu gaļi Pas. XI, 364; ‡

5) ausnutzen
Diet.; ‡

6) eine bestimmte Zeit hindurch tragen:
kas parlieku druošs, tas savu mūžu savas ādas ve̦sals neizvalkā (aus einem handschr. Vokab.). ‡ Refl. -tiês,

1) längere Zeit, zur Genüge (ein Kleidungsstück) tragen:
šādi tādi izvalkājas mana ze̦lta gredzentiņa Tdz. 39235. šuos svārkus izvalkājās abi brāļi, bet nevarēja nuovalkāt Jürg.;

2) beim Tragen fadenscheinig werden, Löcher bekommen:
valkā, kāļ izvalkājas šķiedras Auleja. zeķes izvalkājušās cauras.

Avots: EH I, 493

izžaunāt

‡ izžaunât NB., Perfektivform zu žaunât I 3: vējš izžaunāja istabu.

Avots: EH I, 498

jāms

‡ jâms 2 NB., eine grosse Schar: j. cilvē̦ku, aitu.

Avots: EH I, 561

jibjons

‡ jibjuõns NB. "nekrietns cilvē̦ks" (ein Schimpfname).

Avots: EH I, 565

joms

III juoms (unter juõma I

1), 1): Sandbänke im Meer
Perkunen; ‡

2) niedrige Stellen zwischen den Dünen
Schlock n. BielU.; = juõma I 2 Kaugurciems: juomam virsū tādas dūnas uzce̦ltas; vietām tāds kâ bezdibe̦ns - nav ne˙maz pamata apakšā; ‡

3) ein steiles Ufer, gegen das Welten anprallen"
(mit uõ ) NB.

Avots: EH I, 571

josls

juôsls: auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 66, 73, (mit uô 2 ) NB.

Avots: EH I, 571

juiga

‡ juîga 2 NB. "eine Art kleiner Wildgänse".

Avots: EH I, 566

juk

II juk: auch Dunika, Kat., OB., Preiļi (Kur. Nehrung), Rutzau, ("jau") NB.

Avots: EH I, 566

juka

juka,

1): juk[u] jukā sajukuši BW. 20949 var. dzijas sagāja jukā Nauksch., NB. viņi aiziet jukā(s) ("šajūk") Plm.-Plur.

a): jukām Oknist n. FBR. XV, 183 u. a., durcheinander;
čuriņas, dzīsliņas, jukām (dazwischen) gaļas drupaniņas Sonnaxt.;

b) : = ‡ jukāji Ramkau; ‡

3) die Kreuzung
Anzen: ceļu jukā.

Avots: EH I, 566

junka

‡ juñka NB. "die Katze".

Avots: EH I, 567

kābars

‡ kãbars NB. "ein alter Mensch": lai nu dzievā jaunie, - kuo mēs, ve̦ci kābari!

Avots: EH I, 598

kabele

‡ III kabele,

1) "eine Art Hebel, mit Hilfe dessen man den Blasebalg in der Schmiede blast und die Getreidesäcke in der Mühle hebt"
N.-Peb.: parausti nu kabeli!

2) ein Fischereigerät
NB.

Avots: EH I, 572

kabelēties

kabelêtiês,

1): auch Saikava; ‡

2) "aizķerties" NB.; ‡

3) zanken, streiten Schibbenhof (hier etn in neuerer Zeit aufgekommener Ausdruck).

Avots: EH I, 572

kacāps

‡ kacãps NB.,

1) ein mageres Pferd;

2) ein fauler Mensch.

Avots: EH I, 572

kadiķis

kadiķis: auch Altenburg, Alt-Moken, Anzen, Dond., Erwalen, Fossenberg, Gaiken, Granzhof bei Tuckum, Gr.-Buschh. Gr.- Essern, Grob., Irmelau, Iw., Linden in KurL, Mark-grafen, Memelshof, Naud., NB., Nigr., Nikrazen, Nogallen, N.-Rahden, Pormsaten, Preiļi (Kur. Nehrung), Ringen, Rutzau, Sackenhausen, Sassm., Satrngen, Schlockenbeck. Schmarden, Schrunden, Schwitten, Schwarden, Tummen, Waddaxt, Wallhof, Wirginālen, Zehren, Zehrxten, Zerrauxt, BW. 10515, BW. piel.2 16530, 2, gen. plur. kadiku BW. 22919 var., Demin. acc. s. kadiķanu BW. 6442 (aus Lennew.).

Avots: EH I, 573

kaikarēties

‡ kaîkarêtiês 2 NB. "?": kuo tu te man līdz kaikarēsies, - paliec labāk mājās! Wohl zu li. kaikarinė̕ti "sich mühsam fortschleppen".

Avots: EH I, 574

kaikars

kaikars (unter kaîkaris 2 ),

2): "draiska, gaŗiem, izstīdzējušiem luocekļiem pusaudzis" Kurmene;

4): nuo tā zirga ne˙kāda labuma, kas tāds kaîkars 2 (ist sehr mager)
NB.; ‡

6) "cilvē̦ks, kas netiek līdz uotram ne darbuos, ne arī iešanā" (kaîkars 2 ) NB. Vgl. dazu auch Būga Tiž. I, 403.

Avots: EH I, 574

kājūm

kãjûm 2 (unter kãjum): auch Gramsden, Kal., NB. n. FBR. IX, 106, Dunika, OB., (kãjũm) Frauenb.

Avots: EH I, 600

kakls

kakls

1): dzērves k. BW. 21282, 1. lai jāja vedēji, lai lauza kaklus 16211. bļauj visā kaklā Pas. VIII, 92; ‡

4) der Kragen:
taisns kakliņš uzšūts virsū Salis; ‡

5) Demin. kakliņš "ūdu mazā aukliņa, kuras galā piesien āķus" NB. Zur Etymologie s. auch W. Schulze KZ. LVI, 9 und 105.

Avots: EH I, 576

kaļēda

kaļē̦da (unter kaļe̦da),

1): eine lange Reihe
(mit ẽ̦ ) NB.: k. malkas ve̦zumu; ‡

2) kaļẽ̦dās lekt NB., sich begatten (von Tieren):
zaķi le̦c kaļē̦dās.

Avots: EH I, 580

kālīt

‡ kâlît 2 NB.,

1) wenn (sobald als?), solange als, während:
k. ("kad") manā sē̦tā; tālīt es ar kuoku. k. ("kad, kamē̦r") tie baļķi, tālīt tā nauda. k. ("kamē̦r") pietiek, tālīt jāliek;

2) "sehr lange":
būs (pietiks) man k. ar tuo tev pietiks kas zin k. Zu li. kõľ "wie lange; solange (als)."

Avots: EH I, 600

kambrāns

‡ kam̂brãns 2 NB. "ein alter Mensch".

Avots: EH I, 581

kamiesenis

‡ kamiesenis, ein gewisses Stickmuster: tādi ... raksti ... atruodas uz kre̦kla ple̦ciem, kurus sauc par siksnām jeb kamieseņiem RKr. XIX, 141 (aus NB.).

Avots: EH I, 582

kams

‡ III kams (?), der Bügel eines Kessels NB. Vgl. kam̃ps II.

Avots: EH I, 583

kanele

‡ kanele NB., fein gespaltetes Fichten- oder Kiefernholz, das man in Säcken in die Stadt zum Verkauf fährt; die (abgespaltete) Hälfte eines Holzklotzes.

Avots: EH I, 584

kankālis

I kañkālis: ein trockener, harter Erdklumpen (mit â 2 ) Frauenb., (mit ã ) NB. Vgl. li. kankólas "Kloss".

Avots: EH I, 584

kankarēt

kankarêt,

1): auch Oknist; ‡

3) "unnütz beschäftigen"
(mit an̂ 2 ) NB.: kuo tu mani te kankarē līdz! Refl. -tiês,

1): zerfetzt werden
(mit an̂ 2 ) Lems.; ‡

3) "?": meita nevilkusi kukuļus laukā un sacī[ju]si: "man nav vaļas k." Pas. V, 424. Zur Bed. vgl. auch izkankarêt ‡ 3 und ‡ apkañkarêtiês 2.

Avots: EH I, 584

kapeklis

kapeklis,

1): auch (kapeklis) NB., Schwarden.

Avots: EH I, 586

kapele

I kapele, ‡

2) eine beim Dorschfang gebrauchte Angel mit zwei Haken NB.

Avots: EH I, 586

kāpele

kãpele,

1): auch NB., (mit -ite aus -ele ) PlKur.

Avots: EH I, 601

kapelēt

‡ II kapelêt, -ẽju, mit einer kapele I 2 angeln NB.

Avots: EH I, 586

kapsis

I kapsis: auch Dunika, NB., Tāši.

Avots: EH I, 587

kapšis

kapšis (unter kapsis I): auch Assiten, Dunika, Grob., Kal., NB., OB., Rutzau, Wirginalen, kapšs Umgegend von Libau; mest (taisīt) kapši Grob., atrakuši rāceņu kapši Janš., Bandavā II, 428.

Avots: EH I, 587

karažas

I karažas: Lumpen, zerfetzte Kleider NB.: staigā karažas sa˙kāries.

Avots: EH I, 587

kārdele

kārdele (unter kãrde): auch Dunika (mit ã ), Gramsden, NB.

Avots: EH I, 602

ķārķis

‡ ķârķis 2 NB., ein Schimpfname: kaut ķ. (= juods, jupis, ve̦lns?) tevi parautu!

Avots: EH I, 692

kārnele

‡ kãrnele NB. "ein Karren".

Avots: EH I, 603

karnēt

‡ kar̂nêt, -ēju,

1) mager
(kar̂ns) werden PV.: nuo pavasaŗa viņš sāka k. un paliek vienmē̦r karnāks;

2) "Hunger leiden"
Lubn.: visu dienu zirgs karnē pie kruoga;

3) = kver̂nêt C., NB.: kuo tu karni?

4) "?": precenieki man ieteica, cimdu pari karnē̦dami VL. aus Essern. Vgl. kârnêt 2 .

Avots: EH I, 589

kāršelis

‡ kãršelis NB., ein Fladen (rausis) zum Prüfen der Öfentemperatur: krāsns pārkurināta: k. sadedzis.

Avots: EH I, 604

kašīt

‡ kašît, -ĩju "sich (fort)begeben" NB.: taisni kašī pruojām. kur nu kašīsi?

Avots: EH I, 592

ķauķe

‡ ķaûķe 2 NB., eine Tabakpfeife.

Avots: EH I, 691

kavāt

I kavât,

1): auch Dunika, Perkunen, Rutzau; verbergen
Gramsden, NB., OB., Perkunen;

2): k. bērnu Dunika; ‡

3) beerdigen
Dunika, Rutzau: nelaiķi kavās rītu. Refl. -tiês: auch Dunika, Gramsden, Grob., Ligutten, Nikrazen: nuo mātes meita nekavājās Janš. Dzimtene V, 335. kavājies, ka tev netrāpa (ka tevi nesabrauc)! Nikrazen; "slēpties" Gramsden, NB., OB.

Avots: EH I, 596

kazgrība

‡ kazgrĩba NB., ein gewisser essbarer Pilz.

Avots: EH I, 597

kazot

kazuôt: auch A.-Autz, Kegeln, NB., Schwitten.

Avots: EH I, 597

ķedelis

ķedelis (unter ķedele 1): ein altes Kleidungsstück Durben; ein zu kleines, beschmutztes Röckchen (Jäckchen) NB.; ein alter, wertloser Frauenrock Dunika, KaL, OB.; ķedeļi Frauenb. "dünne Kleider".

Avots: EH I, 693

ķedluks

‡ ķe̦dluks NB. "ein Mensch von kleinem Wuchs".

Avots: EH I, 693

ķempāt

ķe̦m̃pât: neķe̦m̃pā ar nagiem bļuodā, kur citiem jāē̦d! NB.

Avots: EH I, 695

ķenkle

ķeñkle: zuobe̦ns iedūries meitai ķenklē ("?") Pas. X, 520 (aus NB.) - "9610" ME. II, 365 durch "9610, 2" zu ersetzen.

Avots: EH I, 695

ķenna

ķe̦nna: ein selamutziges Gefäss (mit e̦ñ ) Perkunen; ein altes Blechgefäss (mit e̦ñ ) NB.: darvas ķ., kaļķu ķ.

Avots: EH I, 695

ķepēt

II ķepêt,

1): auch Dunika; mauern
Frauenb.; schmieren NB.: ķ. lielu kārtu sviesta uz maizes;

3): auch Oknist, Sonnaxt. Refl. -tiês, ‡

3) schmutzig werden
Siuxt.

Avots: EH I, 696

ķēpslis

‡ ķêpslis 2 NB., ein kleines, noch nicht gehendes Kind. Zu ķēpt ‡ III?

Avots: EH I, 699

ķēpt

‡ III ķẽpt NB. "=kâpt, steigen, klettern".

Avots: EH I, 699

ķērnāt

I kẽ̦rnât,

1): auch OB.; beschmutzen
Baar in seinem Exemplar von U.; ‡

2) verhexen:
luopus ķẽ̦rnājis Pas. XIV, 289 (aus Rutzau); ‡

3) "= mānêt 2" NB., Schnehpeln: ķ. citus cilvē̦kus; ‡

4) schlackern (nass schneien)
Nikrazen (mit ẽ̦r ): tagad ķe̦rnā. Refl. -tiês,

1): (fig.) es tur negribu ķ., ich will mich da (bei der schmutzigen Klageangelegenheit) nicht beteiligen
Baar in seinem Exemptar von U.; ‡

2) ohne Lust und Energie arbeiten
Peb.; etwas Unangenehmes tun Strasden: man netīk ar bē̦rniem ķ.; ‡

3) stibitzen
Iw.

Avots: EH I, 700

ķerulis

‡ ķe̦rulis NB., jem. mit zottigem, wirrem Haar. Zu ķe̦ra.

Avots: EH I, 697

ķērzēties

‡ ķẽrzêtiês NB. "sich (lange) kämmen": meita kērzējas visu rītu.

Avots: EH I, 700

ķetāns

‡ ķe̦tãns NB. "ein dicker Mensch".

Avots: EH I, 698

ķielis

I ķielis: auch (mit iẽ ) NB.

Avots: EH I, 707

ķiepals

‡ ķiẽpals Dunika, NB., klebriges, nicht vollkommen ausgebackenes Brot.

Avots: EH I, 707

ķilpa

ķilpa,

1): auch (mit il̃ ) Seyershof; ‡

3) = ķilpis 5 ("nuo skala saliekts riņķis ar kātiņü) Dond. (mit il̂ ); ‡

9) eine Wäscheklammer
(mit il̃ ) Dond.; ‡

5) "pastalu saŗaucamā siksna, pie kuŗas piesien auklas" (mit il̂ 2 ) NB.

Avots: EH I, 702

ķinguls

‡ ķiñguls NB., ein Brettchen mit dem Namen des Besitzers auf Säcken oder Milchkannen.

Avots: EH I, 703

ķinķelēt

ķìnķelêt 2: "sich säumen; viel Wesens oder Federlesens machen" Lng.; daži saimnieki ir ieraduši par kalpu darbu allaž ķ. un bārties Lenz Spred. gr. (1764-7), S. 265; "faulenzen; niekuoties" (mit iņ̃ ) NB.

Avots: EH I, 703

ķirināt

ķirinât, ‡

2) "vārdzināt; schlecht mit jem. umgehen" Sonnaxt. Refl. -tiês: auch NB. Zur Bed. vgl. auch ‡ apķirinât.

Avots: EH I, 704

ķirķis

I ķirķis,

1): ķirķīt[i]s (Var.: circen[i]s) veda līgaviņu pār plāniņu aizkrāsnē BW. 2740, 1;

3): ein weisser, im Meeressande hausender Wurm
(mit ir̃ ) Kaugurciems, NB.;

4): ein junges, schwaches Lebewesen
OB. Nach Schwers Unters. 67 aus nd. kirken "Larven von zweiflügeligen und anderen Insekten, wenn sie fusslos und klein sind".

Avots: EH I, 704

ķirmēt

ķir̃mêt,

1): faulen
Gramsden; modern, zunichte gehen (mit ir ) Grausden;

2): nu visu nakti jāķirm nuomuodā Janš. Mežv. ļ. I, 62; faulenzen
Gramsden (prs. ķir̃mu), (mit ir ) OB.; ķ. mājās Gramsden, zu Hause hocken; (weggegangen) lange ausbleiben NB.: ķ. pie ciemiņiem visu dienu; "lange stehen; nīkt" (prs. ķir̃mu ) Perkunen; būtu jāķirm (= jākvern?) tur Janš. Atpūta № 375, S. 4. Zur Bed. vgl. auch apķirmêt.

Avots: EH I, 704

ķirmins

kirmins,

2): auch Dunika, Rutzau, (mit ir̃ ) NB.

Avots: EH I, 704

ķiskas

II ķiskas (unter ķiskâds): auch NB., Perkunen.

Avots: EH I, 705

ķists

ķists, ‡

2) "derjenige Teil einer Mühle, aus dern die Körner auf die Steine fallen"
NB.: beŗ ķistā graudus nuo jauna klāt Janš. Bandavā II, 136.

Avots: EH I, 705

ķivālis

‡ ķivãlis NB. "?": liels kâ ķ. (von einem grossen, dicken Gegenstand).

Avots: EH I, 705

ķizīt

ķizît (unter ķizinât I ),

1): auch Dunika, NB.; satvēra ķizītuo ābuoli ar. visu ruoku Janš. Līgava II, 353. kamē̦r kriņģelis nav vēl ruokā, netīk tuo citiem ķ. Bandavā I, 14; ‡

2) "trotzen"
Gramsden.

Avots: EH I, 705

klabata

klabata,

5): auch Assiten, Dunika, NB.; taustās gar durvīm ... nezin, kur k. Janš. Līgava II, 336. durvis ... tik pievē̦rtas, klabatu ne˙maz neaizkabinuot I, 38;

6): auch Dunika; ‡

9) ein Holzschuh
Lis.; ‡

10) "?": spēru kājas klabatā, mešu žalgas dibinā Tdz. 45189 (aus Fest.).

Avots: EH I, 607

klakatāt

‡ klakatât,

1) "plampât" ("?") NB.;

2) piedarbā klakatā visu dienu Behnen, in der Dreschtenne rasselt es den ganzen Tag (indem dort eine Maschine tätig ist).

Avots: EH I, 608

klampāns

‡ klam̂pãns 2 NB., ein grosses, schwerfälliges Lebewesen: ar citādiem vīriem, nekâ jūs tie klampāni ("?") e̦sat Kaudz. Izjurieši 175.

Avots: EH I, 609

klamzāns

‡ klam̃zãns NB. "liels, izguris, izlaidies cilvē̦ks".

Avots: EH I, 610

klaņķis

klaņķis,

1): auch (ein langer-Plumpsack)
Dunika (hier such von einem allzu grossen Pferde), NB., OB.; kāds gaŗš k. Janš. Līgava II, 320; ‡

2) klaņ̂ķis 2 Kal., eine Art Habicht
(vanags).

Avots: EH I, 610

klāvs

klâvs 2 : klāvs ir spīles ūdu āķu sakārtuošanai Perk.; klāvs NB.,

a) "kuoka rīks, ap kuo satin izņe̦mtās ūdas";

b) "120 me̦ncu makšķeres".

Avots: EH I, 613

kleberēt

kleberêt,

1): klappern
Aps. J.: izdilis nazis, kliņķis, ve̦ci rati lietājuot (braucuot) kleberā(jas) PV.;

2): ja, ejuot pa glumu le̦du, kājas slīd, tad saka, ka kleberē ("?") NB. Refl. -tiês: auch Lems.

Avots: EH I, 613

klemencis

‡ klemeñcis NB., ein Mensch von hohem Wuchs.

Avots: EH I, 614

klēmēt

I klẽmêt, ‡

2) (mit ē) "schlummern; ermattet stehen"
NB.; = kver̂nêt, klimstêt 4 Renzen: kuo te klēmi, ka neej darbā?

Avots: EH I, 616

klēpāt

‡ II klē̦pât,

1) langsam gehen
(mit ẽ̦ ) NB.; mit verletztem Fuss unsicher treten (klè̦pât 2 ) Nautrēni: zirgs klē̦pā" "hinken" (klè̦pât 2 ) Bērzgale;

2) "mē̦tāties" Wessen: kuo tu klē̦pā nuo viena darba pie uotra?

Avots: EH I, 616

klidzīt

‡ I klidzît NB., laut lachen.

Avots: EH I, 617

klienēt

klienêt, ‡

2) "sich etwas erwünschend (bittend) warten"
NB.: kuo tu te klieni (zu einem Hund)?

Avots: EH I, 620

kliests

‡ kliẽsts NB., ein böser Streich, eine Untat, vgl. kliẽsti; "tracis, dumpis ar kaušanuos" NB.: iztaisīja kliestu.

Avots: EH I, 620

klika

‡ klika NB., jem., der fortwährend lacht.

Avots: EH I, 617

klimstēt

klimstêt,

1) : suns klimst visu vakaru Frauenb. meža zuosis visu rītu dzird klimstam (schreien;
der Inf. dazu könnte auch klimst oder klimt lauten) A. Brigadere Dievs, daba, darbs 85;

2): wiederholt bitten
Golg.;

8): auch Laidsen; visu dienu klimstē̦dams pa pilsē̦tu Jauns. Neskaties saulē 184, viņš klim̂st 2 (angeblich zum Inf. klimt) nuo vienas vietas uz uotru Schujen. kāpēc jūs apkārt klimstat (oder zu klimst resp. klimt?)? Kādas izlasītas gar. dziesmas v. J. 1742, S. 10; "ciemuos nākt" (?) Seyershof: kad nu tu klimstēsi 2 atkal?

4): kuo klimsti un nestrādā? NB.; müssig und schlaftrunken sitzen
(mit im̃ ) Grarnsden. Zur Etymologie von klimstêt 3 s. auch Scheftelowitz KZ. LLV, 226.

Avots: EH I, 617

klišāt

‡ klišât, -āju, die Füsse schleppend gehen NB.

Avots: EH I, 619

klišis

‡ klišis, wer die Füsse schleppend geht NB.

Avots: EH I, 619

kliškas

‡ I kliškas NB. "grosse Holzpantoffeln".

Avots: EH I, 619

kliškāt

‡ kliškât NB. "mit grossen Holzpantoffeln gehen".

Avots: EH I, 619

klīze

‡ klĩze NB., das Gesicht (pejorativ): dabūsi pa klīzi.

Avots: EH I, 620

klonis

II kluõnis (unter kluõns),

1): auch (mit uo ) Gold., Gramsden, NB.

Avots: EH I, 624

klubežāt

klubežât (unter klubežuôt): auch NB.

Avots: EH I, 621

kļudzenis

‡ kļudzenis "zusammengekrolltes Garn" NB.

Avots: EH I, 626

kludzīt

kludzît: vistas kludzī (ē̦d lielām klugām) rāceņus NB.; mit grossen Schlücken trinken NB.

Avots: EH I, 621

kluga

I kluga: ein grosser Bissen, Schluck NB.

Avots: EH I, 621

klugāt

I klugât: mit grossen Schlücken trinken NB.

Avots: EH I, 621

klumpāns

‡ klum̂pãns 2 NB., wer grosse Holzpantoffeln anhat.

Avots: EH I, 622

klumpas

klum̂pas 2 auch Gramsden, Kal., NB., (mit um̃ ). Nigr.

Avots: EH I, 622

klundzināt

‡ klundzinât,

1) = klùncinât 2 Golg.;

2) "(kuoku) iebāzt caurumā un sist pa cauruma malām" (mit un̂ 2 ) NB.

Avots: EH I, 623

klupeņot

‡ klupeņuôt NB., wiederholt stolpern (straucheln).

Avots: EH I, 623

klušāt

‡ klušât NB., in Holzschuhen, die Füsse schleppend gehen.

Avots: EH I, 624

knabināt

I knabinât,

1): auch Gr.-Buschh., Prl., Sissegal, (anhaken)
NB., (mit Mühe anhängen) N.-Bergfried; ‡

2) (eilig, oberflächlich
Luttr.) anspannen (ein Pferd) Frauenb.

Avots: EH I, 626

knabināt

‡ II knabinât,

1) = knãbât 1 Grünh., Smilt.: zīlīte knabina pie luoga Rodenpois;

2) "mit dem Finger an etw. klopfen"
Grünh.; "mit dem Finger ans Futterbrett der Küchlein klopfen, um letztere zum Picken aufzumuntern" Rodenpois;

3) pinkern, zupfen, (mit den Fingern) eine leichte Arbeit tun
AP., Schibbenhof. Refl. -tiês AP., Dobl., Mar.; NB., Schibbenhof, = ‡ knabinât II 3: kuo tu te knàbinies ar pirkstiem? NB. k. ap durnīm, ja nevar ātri atslēgt Schibbenhof. Vgl. li. knabénti "mit dem Schnabel bearbeiten".

Avots: EH I, 626

knabis

‡ II knabis, ein Haken (kàsis) NB.; ein Pflock in der Wand, an dem etwas aufgehängt wird (vadzis) Frauenb.; ein Kleiderrechen Sissegal.

Avots: EH I, 626

kneidāt

‡ kneĩdât NB. "beim Essen die besten Bissen heraussuchen".

Avots: EH I, 629

kneijāt

kneijât, ‡

3) "niekuojuoties, kuoku cirst jeb ruobīt" (mit eĩ ) NB.: gans nuo gaŗa laika kneijāja sprangu.

Avots: EH I, 629

knēķis

‡ knẽķis NB. "naudas nuosaukums": man nav knēķa, kuo samaksāt.

Avots: EH I, 629

knicēt

‡ knicêt, mit einem kleinen Knüttel scherzweise schlagen Bartau. Refl. -tiês. "leicht schlägen" NB.: kuo te knicējies?

Avots: EH I, 630

knipēns

‡ knipẽ̦ns NB., ein Knirps.

Avots: EH I, 631

knipšis

I knipšis: Demin.. acc. plur. knipšeļus RKr. XIX, 105 (aus NB.).

Avots: EH I, 631

knupurains

‡ knupurains, knotig, uneben (vom Garn od. Gewebe) NB.: knupuraina dzija.

Avots: EH I, 634

knupurs

‡ knupurs, ein (als Verzierung eingewebter od. gestickter) Knoten im Gewebe NB.: par knupuriem sauc lakatuos ieaustus jeb iešūtus, uz augšu pace̦ltus me̦zglus. knupuru lakats. knupuru drāna.

Avots: EH I, 634

ķolēt

ķuõlêt,

1): auch NB.; ‡

3) gehen
(?): atnāk pie manis: bet tad ķuolē atkal drīz atpakaļ Janš. Mežv. ļ. II, 108.

Avots: EH I, 709

kols

II kuôls: auch Trik., (mit uô 2 ) Dunika, Kal., NB., Seyershof. Etwa durch Dissimilation aus *kuogls (< *kuodls)?

Avots: EH I, 687

ķosīt

‡ ķuôsît 2 , -īju NB., eilig, schnell gehen (von Kindern).

Avots: EH I, 709

kraģis

I kraģis,

1): "ein Stuhl"
NB.; bē̦rns apkravājis galdu un kraģus visādiem klumbākiem Dunika; eine Beschreibung eines solchen k. bei Janš. Līgava I, 105; ‡

2) eine Art Garnwinde Sonnaxt: pirma mešanas dzijs nuo gabaliem jāsatin uz kraģiem Oknist; ‡

3) "knaģis" Heniņš; ‡

4) "eine Pfeife mit geradem Stiel"
N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617; ‡

5) kraģi, Dachreiter
Durben n. BielU.; ‡

6) kraģi (sing. kraģis Kruhten), ein Stangengerüst auf dem Felde, worauf Heu (Klee, Erbsen u. a. Kruhten) getrocknet wird
Kl.-Gramsden.

Avots: EH I, 640

krāģis

krãģis,

1): ze̦lta galdu sudrabiņa krāģīšiem BW. 32887, 1. galdu var nuoņemt nuo krāģa Linden in Kurl.; ein Schragen samt der Tischplatte
Frauenb.; ein Sägebock - auch Iw.; ein Gestell für den Brottrog - auch Frauenb. (abras k.), Iw. (maizes k.), Dunika, Kruhten, OB.;

2): krē̦slu istabā nav, - tādi krāģi vien ir Strasden; ‡

7) ein dreieckiges hölzernes Gestell, das, am Netz befestigt, beim nächtlichen Fischen als Unterlage für die Laterne dient
NB.; ‡

8) zābaku krãģītis, der Stiefelknecht
Frauenb.; ‡

9) krāģis Gudenieki, krāģa arkls Windau, der Hakenpflug.

Avots: EH I, 644, 645

kramažāties

‡ kramažâtiês, -ājuos, trödeln, langsam etw. tun NB.: ja ve̦ci cilvē̦ki kaut kuo gausi dara, tad saka, ka viņi kramažājas. Zu li. kraménti "langsam gehen"?

Avots: EH I, 641

kramplis

‡ kram̂plis 2 NB. "ein kleiner Knabe".

Avots: EH I, 641

kraņķis

kraņ̃ķis,

2): auch (mit aņ̂ 2 ) NB.; ‡

3) verächtl. Bezeichnung für einen alten Menschen
(mit aņ̂ 2 ) NB.

Avots: EH I, 642

krapāns

‡ krapãns NB. "ein kleines Kind".

Avots: EH I, 642

krāpāns

‡ krãpãns NB.,

1) ein grosser Krebs;

2) ein alter Mensch.

Avots: EH I, 645

krapučis

‡ krapučis, ein kleines Kind NB.

Avots: EH I, 642

krauklēt

‡ kraûlêt 2 , -ẽju NB., tamen, praûlêt: bē̦rzs ātri kraulē.

Avots: EH I, 643

kraute

‡ kŗaûte 2 NB. "Kummer, Qual": atkal jauna k.: rīt jāiet pie tiesas.

Avots: EH I, 665

kremmēt

‡ krem̃mêt, -ēju NB., mit Mühe ziehen, schleppen: zirgs kremmē lielu ve̦zumu. Refl. -tiês, sich (einander) stossen NB.: guovs kremmējuoties nuolauza ragu.

Avots: EH I, 648

kremuļoties

‡ kre̦muļuôtiês, taumeln (von Betrunkenen) NB.

Avots: EH I, 649

krimpāns

‡ krim̂pãns 2 NB. "ein weinendes kleines Kind".

Avots: EH I, 654

kriteniski

‡ kriteniski "?": ja venteri plūdu laika, kad ūdens sāk krist, iespiež ar muti pret upes izte̦ku, tad saka, ka venteris iespiests k. NB.

Avots: EH I, 656

krīžāt

‡ krĩžât, -āju NB., kritzeln.

Avots: EH I, 657

krupe

‡ II krupe "die Querfalten eines Schaftstiefels" NB.

Avots: EH I, 660

krustainis

‡ krustainis,

1) "zwei kreuzweise zusammengenagelte Bretter, die am Ende eines Bootes den Fussboden bilden"
NB.;

2) ein kreuzweise gemusterter (karrierter) Handschuh
AP., Ramkau.

Avots: EH I, 660

krūza

krũzât (unter krũzêt), ‡

2) sich mit Eisblumen bedecken
NB.: luogi krūzā. - Zur Bed. vgl. auch nùokrūzât 2.

Avots: EH I, 663

kuča

‡ kuča vilna NB., dichte, weiche Wolle; kuča zâle ebenda, dichtes, weiches, frisches Gras. Vgl. kuča II 1.

Avots: EH I, 666

kuika

kuîka 2 : ein Schimpfname NB.

Avots: EH I, 667

kuisīt

‡ kuîsît 2 NB. "wackelnd gehen".

Avots: EH I, 668

kuits

kuîts 2 (unter kuîtenis 2 ): ein Walddickicht NB.; kuîti 2 Gramsden, NB., dichtes Gesträuch.

Avots: EH I, 668

kūļāt

kũļât,

1): wiederholt klopfen
NB.; sīki putni kankalīšu kūļātāji (Var.: kūlējiņi, dauzītāji) BW. 2664, 1.

Avots: EH I, 683

kulcierēt

‡ l kul̃ciẽrêt NB. "pakaļejās ragus. baļķus ve̦duot, vadīt ar kulcierēm. lai priekšējās ragus ar baļķi iet pa ceļa vidu".

Avots: EH I, 670

kulka

kul̃ka,

1): ceļš vienās kul̃kās Dunika; Grube, Gruft
Lng.;

2): eine vom Wasser ausgehöhlte Vertiefung (duobums) Behnen; ‡

3) ein Schneehaufe
(mit ul̃ ) NB.: vējš savilcis sniegu lielās kulkās; ‡

4) "?": vēl kulciņas sajukušas vakarēju jājumiņu BW.13630, 5 var.

Avots: EH I, 671

kuļķis

‡ II kuļˆķis 2 , in der Verbind. kuļˆķa 2 īle̦ns NB., eine stumpfe Ahle.

Avots: EH I, 673

ķulkšis

‡ ķul̂kšis 2 NB. "nevē̦rts cilvē̦ks".

Avots: EH I, 707

ķulmis

ķul̃mis: "= sieks" AP.; 1 / 8 Loof Ramkau; ein Gefass zum Mehltragen fürs Vieh NB.; uzsēdies uz zâles ķulmja Pas. VIII, 329 (aus NB.).

Avots: EH I, 707

kulsma

kul̃sma,

1): auch Iw.; piederēja kulsmiņai (Var.: piedarbā) pieci... kumeliņi BW. 8160; ‡

3): ve̦se̦las kul̃smas (als plur. t., "kārta, daudzums") muižļu plānā Dunika. ja, sìenu vai salmus ne̦suot, nuokaisa zemi ar biezu kārtu, tad saka, ka siens vai salmi kul̃smām palikuši NB.

Avots: EH I, 671

kultieris

‡ kul̃tiẽris NB. "līks kuoks, kuo uzmauc uz stūres, lai valdītu stūri". Vgl. ‡ kul̃ciẽres und ‡ II kulturis.

Avots: EH I, 672

kumpis

I kumpis,

1): tur ir arī tavs k. (gemeint ist ein Pferd)
Janš. Līgava I, 411;

2): auch (mit um̂ 2 ) Frauenb.; k. mugura BW. 20258 var. dē̦ls kum̂pi 2 meta Ceļi III, 126;

3): ein Dolch
- auch Pas. IX, 542; X, 311, 507, (mit um̃ ) Assiten, Dunika, (kumps) Durben n. BielU.; ein dolchartiges Messer Schwarden, (mit um̃ ) Perkunen; "ein Messer" (mit um̃ ) Līn., NB.;

5): auch Bauske.

Avots: EH I, 674

kuņa

‡ II kuņa "ein rotgesprenkeiter dem Aal ähnlicher, aber kleinerer Seefisch" NB.

Avots: EH I, 676

kuņģots

‡ kuņ̃ģuôts NB., uneben (stellenweise dicker, stellenweise dünner): kuņģuota dzija.

Avots: EH I, 676

kūns

‡ kûns 2 NB., rund, feist: k. zirgs.

Avots: EH I, 684

kupāt

kupât, ‡

2) "?": k. kupāja auniņa vilna; tâ lai kupāja nama saimeniece RKr. XIX, 157 (aus NB.); ‡

3) "?": viņš kupā un briest nuo dusmām Pankelhof.

Avots: EH I, 676

ķurka

‡ ķur̂ka 2 NB., Schimpfname für die Nase.

Avots: EH I, 708

kurkāt

‡ kur̂kât 2 , -āju NB. "?", ja gaŗie zābaki liẽli nuošūti, tad teic, ka tie ejuot kurkā (= gurkst?).

Avots: EH I, 678

ķurķis

‡ II ķurķis,

1) eine ordinäre Pfeife
OB.; vgl. ķurķītis;

2) ein kleines, ordinäres Zimmer
OB.; eine kleine, schlechte Hütte (mit ur̂ 2 ) Rutzau;

3) das Gefängnis
(mit ur̂ 2 ) Rutzau, Salis;

4) ein runder Knüppel
NB.: de̦guns kâ ķur̂ķis 2 ;

5) ein hässlicher Mensch
NB. (mit ur̂ 2 ). Vgl. ķur̃ķis.

Avots: EH I, 708

kurpe

kur̃pe,

1): jede lederne Fussbekleidung; die
pastalas ausgenommen Auleja;

2): masta k. NB., ein Holzklotz, in den das untere Ende eines Mastes gesteckt wird;

3): bišu k., eine gewisse Pflanze
Warkl.; kur̃piņa Anzen, aconitum napellus.

Avots: EH I, 679

ķusis

I ķusis, 1): auch Grenzhof n. FBR. XII, 24, Durben, Frauenb.;

2): auch NB.

Avots: EH I, 708

kvanka

‡ kvan̂ka 2 NB.,

1) der Laubfrosch;

2) ein grosser, sehr schwerer Pantoffel.

Avots: EH I, 689

kvaņķis

kvaņ̂kis 2 ,

1): auch (eine Puppe)
Lieven-Bersen, Janš. Mežv. ļ. II, 274. (ein kleines Kind) Lieven-Bersen, NB.; ein Schimpfname NB.; ‡

2) ein Strohsack,
Janš. Līgava I, 46.

Avots: EH I, 689

kvauka

‡ kvaûka 2 ,

1) eine grosse Tabakspfeife
Dunika, NB.;

2) "ein grosser, schwerer, unbequemer, unschöner Schlittschuh"
Dunika.

Avots: EH I, 689

kvaukāt

‡ kvaûkât 2 NB., (Tabak) rauchen.

Avots: EH I, 689

kvauķene

‡ kvaûķene 2 NB., eine grosse Pfeife (besonders von Zigeunerpfeifen).

Avots: EH I, 689

kvauķēt

‡ kvaûķêt 2 NB., (Tabak) rauchen.

Avots: EH I, 689

kvempa

‡ kve̦m̂pa 2 NB. "ein grosses, dickes Tier" (z. B. von einer Kuh).

Avots: EH I, 690

kverķis

‡ kver̂ķis 2 "mazs, bet ellīgs zē̦ns" NB.; etwas Kleines und Wertloses (z. B. ein Hund, ein Kind) Dunika; ein schreiendes Kind AP.

Avots: EH I, 690

kvinkstēt

kviñkstêt: auch Dunika, NB.: (cūka) ŗūc un kvinkst L. Av. 1851, № 26.

Avots: EH I, 690

lamzas

‡ lamzas (nom. pl.) NB.:"?": visas malas kâ l. (von einem ungefegten, vollgewoffenen Zimmer).

Avots: EH I, 718

lancīt

lancît,

2): auch PV.; ‡

3) besuchen
Rutzau (mit an̂ 2 ), Nidden, Ceļi VIII, 356. Refl. -tiês,

1): viņš lan̂kās 2 nuo darba Kal., NB.

Avots: EH I, 719

langāt

I lañgât,

1): auch NB. (mit añ ), Erlaa (mit àn 2 ), Meselau, Prl.; ‡

2) = mānêt 2 NB. Refl. -tiês: auch Erlaa: par (oder: ap) uotru l.

Avots: EH I, 719

lāsnāt

‡ lãsnāt (= li. losnóti "öfters ein wenig bellen"), zu erschliessen aus izlãsnāt NB. "izrunāt": man liekas, ka tas ir izlāsnāts.

Avots: EH I, 729

latapiša

‡ latapiša NB. "negudrs, aušīgs cilvē̦ks".

Avots: EH I, 722

lāturs

‡ lãturs NB., = lãkturis 1: sprakš kâ l. (spricht ohne Notwendigkeit, klatscht).

Avots: EH I, 730

ļauka

ļàuka 2 , 1): auch Erlaa; 2): auch (ļàukas 2 ) Kaltenbr.; ‡

3) ein Nimmersatt (hierher?)
NB. (mit aû 2 ). Wenigstens in der Bed. 2 zu gr. λεύ#κη "weisser Aussatz", s. Pedersen Stud. balt. IV, 152.

Avots: EH I, 769

laužoti

‡ laužuoti iemauti RKr. XX, 62 (aus NB.), = laužņu iemaukti, Stangenzaum.

Avots: EH I, 725

ļavāns

‡ ļavãns NB., jem. mit losem Maul ("kas palaiž muti").

Avots: EH I, 769

ļavāt

‡ ļavât NB.,

1) "muti palaist": neļavā! vē̦lāk nuožēluosi;

2) anhalfend ohne Anlass beilen.

Avots: EH I, 769

ledināt

‡ ledinât NB. "lange und ohne Not sprechen": kuo te ledini? vai duosi mieru!

Avots: EH I, 731

leģēt

‡ leģêt NB. "schlagen": l. pa kājām. Aus d. legen? Vgl. zur Bed. le. likt 7.

Avots: EH I, 731

lembāns

‡ le̦m̃bãns NB. "liels, izguris, izlaidies cilvē̦ks".

Avots: EH I, 733

ļembāns

‡ ļem̂bãns 2 NB., ein ungewandter Mensch.

Avots: EH I, 770

lemot

‡ le̦muôt NB., = lamât: gan le̦muoja, gan dauzīja Pirmais solis uz laimi 27.

Avots: EH I, 733

ļempe

‡ ļempe,

1) eine kleine Holzschaufel zum Umrühren von Flüssigkeiten
NB.;

2) ein Ruder
NB.

Avots: EH I, 770

ļempīte

‡ ļem̃pîte NB. "pļērpe ["?"]".

Avots: EH I, 770

ļengāns

‡ ļe̦n̂gãns 2 NB. "slinks, izguris cilvē̦ks".

Avots: EH I, 770

lēšķene

lêšķene 2 Hasenp., NB., ein verschimmeltes, fest zusammenhaftendes Mist- oder Heubüschel.

Avots: EH I, 738

lieģine

‡ liêģine 2 NB., eine schmächtige weibliche Person von hohem Wuchs.

Avots: EH I, 752

liekspārns

‡ liêkspârns 2 NB. "ein Bestandteil eines Netzes, der ans Ende der spārni eines venteris gesteckt wird, wenn das Wasser breiter ist als der venteris, damit die Fische nicht vorbeischwimmen können".

Avots: EH I, 753

liemenis

I liemenis,

1): "kājas stilbs" (mit iê 2 ) NB.; ‡

4) der Baumstamm:
ieruočus ... pieslējušl pie liepas liemeņa Janš. Mežv. ļ. I, 55 (ähnlich 204 und Līgava I, 368). liels kâ l. (von einern grossen Menschen) Wessen. Hierher gehört wohl auch l. III.

Avots: EH I, 756

liešķere

liẽšķere (unter liẽšķe): auch Grenzhof n. FBR. XII, 14, A.-Ottenhof, NB., Roop, (mit iê 2 ) AP., ( Wurfschaufel, mit ìe 2 ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 757

lig

‡ lig (aus li. lìg dass.?) NB., Rutzau, = lĩdz, bis: iešu l. Rucavi, l. stalli.

Avots: EH I, 740

liģeris

liģeris,

3): "jemand, der vor den Augen gut, aber hinter dem Rücken schlecht ist"
NB.

Avots: EH I, 741

līgmane

‡ lĩgmane NB., ein bis zum Rande gefüllter Krug". Aus *lĩgmale?

Avots: EH I, 748

likt

likt,

1): "atstāt" Skaista;

2): likuši zaķīti vainīgu Pas. VIII, 368, haben die Schuld aufs Häslein geschoben:
gubas l. (= kŗaũt 1) Lubn. auzas un rudzus liek statiņuos, sienu - gubās Schnehpeln. maizi l. (˙= iejaut) Brauenb. paku l. (Pocken impfen) Lös.;

3): man liek e̦lpu cietī (ich leide am Asthma)
Seyershof. pilnā od. par pilnu l. Salis; beachten, ernst nehmen: jūŗas mē̦slus agrāk nelika par pilnu (man erkannte den Wert des Seetangs nicht). pretī l.,

a) Ekel erregen
Salis: pārāk salds, briesmīgi liek pretī;

b) sich widersetzen
Seyershof: uotrs gailis neliek pretī, bet bē̦g. kad zirgs re̦dz, ka brauc sieviete, tad viņš liek pretī: ausis vien ceļ un lāgā neiet ebenda;

5): viņš iet dievam neliekams (er geht, ohne dass es nötig wäre)
Spiess. atradu kâ liktu Wessen;

7): liels krusas gabals lika guovei pa muguru Linden in Kurl. liek ķēvei paslēpenēs Sonnaxt. l. zirgam ar pātagkātu pa kātiem Seyershof. āzis liek (bada) vien vecenei ebenda;

8): kur nu liksi (wirst eilig gehen)?
Saikava: tad tik sasit kājas un liek Salis. viņš liek kâ traks pa ceļu ebenda. teļš liek (= le̦c) pa būdu, ka put vien Seyershof. Die letzte Phrase ME. II, 469 unter 8) gehört wohl zu 2); ‡

10) = liktiês 2 (?): kai likām saut, - visi alā. Auleja; ‡

11) bez liktā "ohne Zweifel"
(!) Saikava: b. l. jāiet. bez liktā ("?") jāiet dibe̦nā (= jāizput) Prl. Refl. -tiês,

2): vīrs likās klāt un samala miltus Siuxt;

3): viņa liekas un guļ nuost Pas. XII, 495 (aus NB.). e̦lpa likusies cieti (hat nur mit Not atmen können)
pas. XV, 5 f. l. pie zemes (Auleja) od. zemē (Adl., Schwanb.), niederfallen; sterben (verächtlich) Auleja;

7) a): (pamāte) likās tai nuoteicam, lai ātrāki mājās nenākuot Pas: V, 402. (lapsa) likusies par nuosprāgušu FBR. VIII, 23;

b): es tâ liekuos, ka leju Frauenb.; ‡

8) sich eilig begeben, laufen
Salis u. a.; ‡

9) verfahren
(?): ar pašu ... trim zirgiem Ādams duomājuot tâ l.: vienu jāšuot viņš pats, uotru - puisis, un trešuo lai jājuot viena kalpuone Janš. Mežv. ļ. II, 137 (hierher gehöet auch das Zitat aus Janš. ME. II, 469 unter 5).

Avots: EH I, 741, 742

lindruks

liñdruks (unter liñdraki): auch Grob., NB., OB., Schnehpeln, Janš: Mežv. ļ. II, 385.

Avots: EH I, 743

lipināt

‡ III lipinât (li. lipinti "hinaufsteigeri helfen"), behutsam gehen machen, (?): (vāverīte) pate brida dziļus dubļus, bē̦rnus laipu lipināja OB. n. Latv. Saule 1927, S. 619 (bē̦rniem in demselben VL. RKr. XX, 55 aus NB. ist wahrscheirtlich eine falsche Korrektur für bē̦rnus). Hierher gehört vielleichfi auch lipinâtiês 2 unter lipinât I.

Avots: EH I, 744

lipīt

lipît,

1): laufen
- auch Jürg., OB.: lipī nu pruojām! Jürg.;

2): auch Dunika, OB.; "dedzināt" NB., Perkunen; jālipa skali Grob.;

3): auch Dunika; Kal.: es viņam lipīju Gr.-Essern n. BielU.

Avots: EH I, 744

ļirkšis

‡ ļirkšis,

1) wer leicht in Zorn gerät, wenn man ihm etwas Unangenehmes sagt
(mit ir̂ 2 ) NB.;

2) ein Hund, der ohne Grund bellt, ein Mensch, "der so spricht"
OB.

Avots: EH I, 773

luča

luča: auch ("?") Tdz. 51801; eine gute Gelegenheit Saikava; was man auf Kosten eines andern erwirbt NB.: nu man atkal l. NB.; tu izjauci manu luču ebenda. laba l. Frauenb., herrliches Leben. - "padedzītes" ME. II, 510 zu ersetzen durch "Pededzītes", lučka, "Pededzītes",

Avots: EH I, 759

luderēt

‡ luderêt "kulcurēt" NB.; l. apkârt Dunika, sich ohne Arbeit herumtreiben.

Avots: EH I, 759

ludinka

‡ ludiñka NB., die Hosenklappe, der Hosenlatz.

Avots: EH I, 759

ļudras

ļudras (so zu lesen statt ļudzas ME. II, 543): allzu grosse Hosen NB.

Avots: EH I, 773

luija

‡ luĩja NB. "ein grosser Gegenstand" (?): liels kâ l.

Avots: EH I, 760

luits

‡ luîts 2 NB. (li. luĩtas "Stück"), ein grosses Stück Brot.

Avots: EH I, 760

luīze

‡ luĩze NB. "ein grosser und schmächtiger Mensch (meist von weiblichen Personen)": meitene kâ l.

Avots: EH I, 760

ļūļīgs

‡ ļũļīgs NB. "izguris izlaidies".

Avots: EH I, 775

luncīties

luncîtîês: auch (mit uñ ) Ermes, (mit ùn 2 ) Lubn., Prl., Schwanb., SessW., (mit un 2 ) AP., Jürg., Salg.; scheinbar energisch arbeiten, aber tatsächlich beinahe nichts ausrichten Grünwald; suns lùncās (= luncinās) ap mani C.; "= lancīties" (prs. lun̂kuôs 2 ) NB.

Avots: EH I, 762

luņģine

‡ luņ̂ģine 2 NB., comm., wer sich ohne Arbeit herumtreibt.

Avots: EH I, 762

luņģinēt

‡ luņ̂ģinêt 2 ,

1) sich ohne Arbeit herumtreiben
NB.;

2) suchend hin und her laufen
Dunika: suns luņginē pa krūmiem apkārt.

Avots: EH I, 762

lunka

luñka,

1): auch Windau n. BielU.; eine mit Balken od. irgendwie anders eingezäunte Stelle im Fluss od. See, wohin man Flösse hineintreibt
(mit uñ ) NB.; in ON auch Plvv. I, 285 und 293; ‡

3) "ein wackeliger Gegenstand, auch ein solches Körperglied"
(?) Seyershof: ruoka tāda luñka 2 (Adjektiv?); ne˙maz nav dzīvības iekšā.

Avots: EH I, 762

ļunka

‡ ļuñka NB. "izļuris cilvē̦ks".

Avots: EH I, 774

ļunkāt

ļùnkât,

1): frei bewegen, biegen
(?): jē̦ram kāja pārlauzta: var tuo ļ. uz visām pusēm PV.; ‡

2) langsam, laufen
(mit un̂) Saikava; "mukt" NB.: rau, kâ suns ļuñkā nuolaidis asti!

Avots: EH I, 774

lunks

lunks: auch (mit un̂ 2 ) NB.

Avots: EH I, 762

lurģis

‡ lur̂ģis 2 NB. "slinks, izguris cilvē̦ks".

Avots: EH I, 763

ļurināt

I ļurinât: auch Lubn. n. FBR. XVII, 138, Durben, NB.

Avots: EH I, 774

ļurkāns

‡ ļur̂kãns 2 NB., ein ungewandter Mensch,

Avots: EH I, 775

mačerēt

‡ mačerêt "kārtis spēlējuot, viņas jaukt un zagt" NB.

Avots: EH I, 776

maiglīte

‡ maĩglīte NB., ein gewisser Flussfisch.

Avots: EH I, 777

makarēt

makarêt: "jaukt" NB.: Jānis makarē mūsu spēlēšanuos. Nach Sehwers Unters. 76 aus balt. d. machern "wie ein Macher handeln, Geschäfte machen".

Avots: EH I, 779

maķis

maķis: m. nāk virsū (der Schlaf kommt) NB. - miega m., wer viel zu schlafen pflegt Dunika.

Avots: EH I, 780

maknīt

maknît: rühren (maisīt) Dunika; kad suns kārpa zemi un uož, tad saka, ka suns maknī NB. Refl. -tiês, ‡

2) "bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm)" AP.

Avots: EH I, 779

mānēt

mānêt,

1): auch (mit ã ) Salis n. FBR. XV, 70, Seyershof;

2): auch (mit ã ) Dunika, Frauenb., Hasenp., NB:, Schnehpeln, Siuxt: nu es iešu mānē̦dama gar visiem ciemiņiem Tdz. 48497 (aus Libau). viņa mānēja ("apsmēja") , ka vēl nav nuoausts aude̦kls Frauenb.

Avots: EH I, 791

mārtīns

‡ mãrtĩns NB. "die Flügelachse einer Mühle".

Avots: EH I, 793

mastot

‡ mastuôt, schlagen, prügeln NB.

Avots: EH I, 784

maurāns

‡ maũŗãns NB. "tas, kas nepruot darbu".

Avots: EH I, 787

maurāt

I maũŗât (unter maũruôt),

1): auch Frauenb., NB.; ‡

2) weinen
Dunika: bē̦rns mauŗā; ‡

3) (mit den Hörnern) stossen
Dunika, Kal., OB.: bullis mauŗā kadiģa krūmu.

Avots: EH I, 787

meizāns

‡ meĩzãns NB. "ein gabelförmiges Eisenstück am vorderen Ende des Boots zum Anbinden des Segels".

Avots: EH I, 797

meka

II me̦ka, ‡

3) "ein feuchter Lappen"
NB.: slapjš kâ m.; "?" Lems.: saimnieks salijis un izmircis kâ m. malka samirkusi kâ m.

Avots: EH I, 797

mēmelēt

‡ mẽmelêt, -ēju NB., sitzend schlummern (nieken): kuo mēmelē? ej gulēt!

Avots: EH I, 806

merka

‡ II me̦r̂ka 2 NB.,

1) "= me̦ka";

2) eine Wildente.

Avots: EH I, 801

mežģenes

mežģenes: izcirpa nuo papīra dažāda veida m., kuŗas apšuva ap kājām un drēbēm RKr. XIX, 157 (aus NB.).

Avots: EH I, 804

mielītis

‡ miêlîtis 2 NB., flüssige Brothefe.

Avots: EH I, 825

mirmināt

‡ II mirminât,

1) meckern
(mit ir̂ 2 ) , NB.: kaza mirmina; "leise blökend Lämmer locken" , (mit ir̂ 2 ) Dunika: ave mirminā;

2) grundlos lachen
(mit ir̂ 2 ) NB.: paliec klusu! kuo te mirmini? - kuo nu te mirmani ("?")! Saul. Daugava 1928, S. 57.

Avots: EH I, 818

mirmine

‡ mir̂mine 2 NB. "vilnas puķaina galvas drānele".

Avots: EH I, 818

misiņausis

‡ misiņaûsis 2 Dunika, NB., eine Art Schlange mit gelben Flecken um die Ohren.

Avots: EH I, 818

moniņš

‡ muõniņš NB, "naudas nuosaukums". Vgl. muniņš.

Avots: EH I, 840

muistīt

‡ muĩstît, -u, -īju NB., schlagen: nemuisti suni!

Avots: EH I, 829

muižļu

‡ muižļu māte "?": m. m. priecājās, meitiņām piedzimstuot: ada meitas, raksta meitas, m. māti dzives gali RKr. XX, 62 aus NB.

Avots: EH I, 830

mūkāt

mũkât NB. "vīstīt ruokas kre̦klam vai citam apģē̦rba gabalam".

Avots: EH I, 838

mukuris

‡ mukuris,

1) ein fanatisch religiöser Mensch, Baptist
Libau;

2) ein Mönch
Dunika;

3) "nelabs cilvē̦ks" NB. Aus d. Mucker.

Avots: EH I, 830

mumuļina

‡ mumuļina NB., eine Suppe aus Beestmilch und Mehl.

Avots: EH I, 832

mundrs

muñdrs: "čakls" Siuxt; Adv. mundri NB., eilig; mundri ("skaļi, jautri") runāt Kand.

Avots: EH I, 832

murkšļāt

mur̃kšļât: trinken und das Getrunkene aus dem Mund hinausfliessen lassen NB.; sivē̦ni murkšļā ("labi neē̦d") ēdienu Valtaiķi. Refl. -tiês: pīles, dīķī kukaiņus ķe̦rdamas, murkšļājas (schlabbern?) Frauenb.

Avots: EH I, 834

mūzāt

‡ mũzât, -āju NB. "essend den Mund vollstopfen".

Avots: EH I, 839

ņaika

‡ II ņaîka 2 , ein Riemen, eine Rute NB., eine geschmeidige Rute Dunika: dabūsi ar ņaiku!

Avots: EH II, 112

naists

‡ naîsts 2 NB. "wer wenig (fr)isst" (Subst., od. Adj.?): šunelis - n., pa˙visam nuovājējis.

Avots: EH II, 3

naksta

‡ naksta NB., = nasta: iet pie darba ar pilnām nakstām.

Avots: EH II, 3

napine

‡ napine NB., napins ebenda "uz ausīm sapītas bizītes, kuŗas aptin ap galvu". Vgl. napina.

Avots: EH II, 5

nārīt

‡ nārīt (li. nórint ),

1) gleichviel
(nãrît 2 ) NB.: n., liksim venteri te˙pat. es viņam nepaduošuos, n. kas (was auch immer kommen möge);

2) "tikkuo; kâ" (nãrît 2 ) NB.: n. nuogāju, tūlīt sākās;

3) kuo nârit 2 Dunika, = kaut kuo: viņa man k. n. teice, bet es nevarēju sadzirdēt. Vgl. nārit.

Avots: EH II, 8

naudene

‡ naûdene 2 NB. "kāršu liekacis".

Avots: EH II, 6

naudiņa

naûdiņa, ‡

3) "kāršu liekacis" NB.

Avots: EH II, 6

nebesa

‡ nebesa NB. "ein aufdringlicher Mensch".

Avots: EH II, 10

nedārs

nedārs: auch (in beiden Bedd.) Dunika, NB., Rutzau; "palaidnis" (Subst.?) NB.

Avots: EH II, 11

nerīža

nerîža 2: ein unbändiges Kind od. Tier (mit ĩ ) Siuxt; ein ungehorsamer Mensch (mit ĩ ) NB.; ein Unruhiger (mit ĩ ) Bartau; "neguodīgs cilvē̦ks, tāds, kas nedarbus dara" (mit î 2 ) Frauenb.: izsit acis tādi nerīžas zirgam.

Avots: EH II, 18

nesēt

‡ nesêt, = ne̦sât: gredzentiņu ne̦sē̦tājs BW. 6350 var. valuodu ne̦sē̦tāja 8701, 1 var. veģu ne̦sē̦tāju Pas. IV, 349 (aus NB.).

Avots: EH II, 19

netvirts

‡ netvir̂ts 2 (li. netvìrtas ) NB., schwach: netvirta dzija.

Avots: EH II, 22

nice

‡ nice AP. (auch bei Kaudz. Vecpiebalga 45), NB., = mice, die Mütze. Wohl assimilatorisch aus mice.

Avots: EH II, 24

ņimmāt

‡ ņim̃mât NB., weinen, flennen (von Kindern).

Avots: EH II, 114

ņirts

‡ ņir̃ts NB., zornig, böse Kal.: ņ. suns.

Avots: EH II, 115

nogandināt

nùogañdinât, ‡

2) erschrecken
(trans.) Dunika. ‡ Refl. -tiês "nuobeigties" NB.: nuogandinājies zirgs.

Avots: EH II, 45

nogandīties

‡ nuogañdîtiês,

1) erschrecken
(intr.) Rutzau;

2) sich verirren
NB.

Avots: EH II, 45

noglizināt

‡ nuoglizinât "(einen begossenen Tisch) mit einem Lappen liederlich abwischen" NB.: kuo tu galdu nuoglizini?

Avots: EH II, 46

noingt

‡ nuoingt "?": nuoindzis kâ ģēģis NB. nuoingusi ave, ein Schaf, das stellenweise die Wolle verloren hat Dunika.

Avots: EH II, 49

nokazot

nùokazuôt: n. kam ribas NB. ka viņu varu n. Pas. XI, 324.

Avots: EH II, 52

nolancīties

‡ nuolan`cîtiês NB., Perfektivform zu làncîtiês 1.

Avots: EH II, 60

nosmalīt

‡ nùosmalît,

1) (mit einem scharfen Messer) abschneiden
Dunika: nuosmalī man ar maizes riecienu! Kal., NB., Nikrazen; schnell (geschickt) abmähen, abhauen (mit -et ) Stenden: n. krūmus;

2) verprügeln
C.

Avots: EH II, 88

nošulināt

‡ nuošulinât NB. "nuotrīt": n. nazi.

Avots: EH II, 98

notumsa

nuõtùmsa: die Abenddämmerung Vank.; ar nuotumsu iegājis kambarī Pas. X, 507 (aus NB.). viņi abi līdz nuotumsai spēlēja šachu Daugava 1937, S. 104. - Die Form "nuotumse" ME. II, 878 und das Zitat aus "Druva III, 853" sind ganz zu streichen.

Avots: EH II, 102

novaiņagot

‡ nùovaiņaguôt, den Brautkranz abnehmen: sākās nuovaiņaguošana un mičuošana RKr. XIX, 150 (aus NB.).

Avots: EH II, 104

nozāgāt

‡ nuozãgât Dunika, = nùozãģêt: nuozāgāja priedi Pas. XIV, 392 (aus NB.).

Avots: EH II, 108

nozipāt

‡ nùozipât NB., durchprügeln: nuozipāju pudiku, tâ ka jē̦las ribas palika.

Avots: EH II, 109

nožubināt

nùožubinât: n. asakas, n. gaļu nuo kaula NB.

Avots: EH II, 111

nozungāt

‡ nuozuñgât NB., (einer Speise) von oben das Beste abschöpfen: nuozungāta putra.

Avots: EH II, 109

ņuņņāns

‡ ņuņ̃ņ̃ãns NB. "ein hässlicher Mensch".

Avots: EH II, 116

ņuņņas

ņuņ̃ņas (unter ņuņņa

2): auch AP., Dunika. Lems., NB., (mit ùņ) Sermus, (mit uņ) A.-Schwanb., Heidenfeld, P. W. Šis ar mani tiesāties? 3.

Avots: EH II, 116

ņurka

ņur̂ka,

1) b): ein Kater
(mit ur̂ 2 ) AP.; ‡ d) "cilvē̦ks, kuŗu var spaidīt vai taustīt." Heidenfeld: tīrā ņ.: kas grib, tas tausta vai knaiba, cik grib; ‡

3) Schimpfname für ein altes Weib
(mit ur̂ 2 ) Frauenb.; ‡

4) ņur̂ku 2 ("?") duot NB., untertauchen
Hasenp.

Avots: EH II, 116

ošis

uošis: auch Tdz. 53576 (aus NB.).

Avots: EH II, 744

oz

uõz: pieci vepri uoz istubu Tdz. 50479 (aus NB.).

Avots: EH II, 745

pabara

‡ I pabara NB. "?": ja slikti iet, tad saka, ka atkal uzgājusi p.

Avots: EH II, 119

pabūkšķīt

‡ pabũkšķît NB., ein wenig jäten: šuodien pabūkšķī burkānus!

Avots: EH II, 123

pabust

pabust,

1): auch Dunika, NB., Preiļi (Kur. Nehrung), Pas. XIV, 469 (aus der Kur. Nehrung); ‡

3) "atspirgt" Dunika: sējumi pēc lietus ir pabuduši; ‡

4) "paaugt" Dunika, NB.: zē̦ns jau labi pabudis.

Avots: EH II, 122

pačīčāt

‡ pačĩčât NB. "samainīt (?)": pačīčāta ce̦pure.

Avots: EH II, 125

pakavāt

‡ pakavât,

1) verstecken
Dunika, NB., Rutzau: meita pakavāja bildi apakš spilve̦na;

2) "auklēt" Rutzau;

3) beerdigen
Dunika, Rutzau: vakar pakavājām ve̦cuo saimnieku. Refl. -tiês,

1) sich in acht nehmen
Gramsden: pakavājies, ka nesaslapini kājas!

2) sich verstecken
Dunika, OB., Rutzau: puišelis pakavājies salmu kaudzē.

Avots: EH II, 141

pakrustīt

pakrustît,

2): auch Gramsden, Pas. XII, 495 (aus NB.), BW. 1369, 2: mācītājs puiku ... pakrustīja par Uozuolu Pas. X, 411 f.

Avots: EH II, 145

palgs

pal̂gs 2 : auch Behnen n. FBR. XVI, 141, Gr.-Essern n. Dzimt. Vēstn. 1912, № 260, Grenzhof n. FBR. XII, 13, Lesten n. FBR. XV, 20, Perkunen n. FBR. XVIII, 125, A.-Autz, Assiten, Bixten, Pockenhof, Frauenb., Gaiken, Grafental, Kal., Kurs., Lieven-Bersen, Naud., NB., Nilcrazen, OB., Pampeln, Pankelhof, Remten, Ringen, Rutzau, Schwarden, Wain., Wilzen, Wirginalen, (mit àl) Blieden n. FBR. XVI, 97, Neuenb.: man paldziņš apse̦gā (Var.: es plānuos palaguos) BW. 5173.

Avots: EH II, 150

palīķīt

‡ palĩķît NB. "patapināt, palienēt". Ein Lituanismus.

Avots: EH II, 151

palips

‡ palips "linu nuošķis, atšķirts nuo linu grīstes vīšanai" NB.

Avots: EH II, 151

pamēglis

pamēglis,

1): naktī ... biedekļus un pamēgļus re̦dz Lange L. Ārste 15;

2): auch (mit ẽ; fem. -gle) Dunika, OB., Rutzau; "ein närrischer Mensch"
Bartau; ein Spassmacher Turlau; ein ausgelassenes Kind od. ein solches Füllen NB.; wer etwas erfolglos zu tun versucht - auch OB., Mesoten, Schwitten; eine im Scherz od. aus Wut gebrauchte verächtliche Bezeichnung (mit ê 2 ) Siuxt: ak tu p., tavu darīšanu! karsti - pamēgļi (in diesem Fall Kartoffeln) - jau ir! ‡

3) "Plaggeist; Alp od. Mahr"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.: viņš man pamēglam ir, Plaggeist ist er mir Stender ebenda (unter "Plaggeist"). citam pamēglam būt, überlästig sein jemandem ebenda (unter "überlästig"). cērmes ir ... bē̦rniem pamēgļam Lange L. Ārste 35.

Avots: EH II, 155

pamēklis

pamẽklis (unter pamēglis): auch ("?") BW. 252181, 2;: auch Dunika; "pārgalvīgs, neprātīgs cilvē̦ks" Iw.; ein Schimpfname Hasenp.; ein ausgelassenes Kind od. ein solches Füllen NB.

Avots: EH II, 156

pampa

pam̃pa, ‡

2) "cūka" [?] NB. (mit am̂ 2 ): tā ir gan re̦sna p.; ‡

3) "ein kurzer, dicker und ästiger Baum (z. B. eine Fichte, Eiche" ;
mit am) Spiess.

Avots: EH II, 157

pampari

‡ pam̂paŗi 2 NB. "nuolāpītas drēbes": tas pat svētdienās pampaŗuos staigā.

Avots: EH II, 158

pampeklis

‡ pam̂peklis 2 NB., ein ärgerlicher, übellauniger Mensch: staigā kâ p., ne vārda nerunā.

Avots: EH II, 158

pampis

‡ I pam̂pis 2 NB. "re̦sns, samircis kuoks": gŗūts kâ p.

Avots: EH II, 158

pampt

pàmpt: mit am̂ Gr.-Buschh.; kad jūŗa pampst ("augstu plūst"), tad gaidāms vē̦trains laiks NB.

Avots: EH II, 158

panātrītes

‡ panātrītes,

1) "?": kalniņā nātres aug pakalnā - p. RKr. XX, 69 (VL. aus NB.);

2) "Taubnesseln"
Garssen.

Avots: EH II, 159

panckas

pañckas,

1): pan̂ckām 2 apkŗāvies Dunika. Auch der Sing. pañcka, der Fetzen, Lumpen
AP.; pàncka 2 (ein zerfetzter Anzug) Linden in Kurl.;

3): auch iw. n. FBR. VII; 35 (mit añ), NB. (mit an̂ 2 ).

Avots: EH II, 160

parāds

parãds,

1): der Ausweis (ein Schein)
Kaltenbr. (mit à 2 ): tev p. ir, - kuo tu bē̦dā?

2): auch (mit ā) A.-Autz, Allendorf, Alschw., Alswig, Amboten, AP., Behrshof (bei Dobl.), Bilskenshof, Bixten, C., Ermes, Funkenhof, Gaiken, Gold., Grawendahl, Grosdohn, Hasenp., Heidenfeld, Hofzumberge, Kabillen, Karkel, Kegeln, Kosenhof, Kurmene, Kurs., Lemb., Libau, Linden in Kurl., Lös., Lubn., Meiran, Meselau, Mitau, Muremois, Naud., NB., N.-Bergfried, Neuenb., Neuhausen, Nigr., Nogallen, N.-Peb., OB., Orellen, "Pēternieki", Preekuln, Prl., Rudbahren, Ruhental, Rutzau, Saikava, Salgaln, Schnickern, Schujen, Schwarden, Schwitten, Sehlenhof, Sessau, Skaistkalne, Smilt., Sonnaxt, Stelph., Trik., Waldau, Wainoden, Walk, Wirginalen, Wolm., Wrangelshof, (mit â 2 ) Dunika.

Avots: EH II, 166

pasamdīt

pasam̃dît: "pameklēt" NB.: p. cimdus.

Avots: EH II, 170

pasāsts

‡ pasâsts 2 (li. pasostas) NB., der Sitz: še p., apsēdies!

Avots: EH II, 170

pasklīdēt

pasklîdêt 2 (unter pasklidêt): man kājiņa pasklīdēja Tdz. 54405 (aus NB.).

Avots: EH II, 173

pastakle

‡ pastakle NB., der Ort unter dem Webstuhl: kamuols ievēlās pastaklē.

Avots: EH II, 176

pastilgt

‡ pastil̃gt NB., ein Gelüste empfinden: e̦smu pastildzis (ich will essen). meita pastilgusi (will heiraten).

Avots: EH II, 177

patapināt

patapinât,

1) und

2): auch Behnen, Bixten, Dunika, Gr.-Essern, Īslīce, Kluostere, NB., Pampeln, Rudbaren, Schnickern, Schrunden, Stelph.; ‡

3) aufsparen
Ābeļi, Ellei, Naud., Sessau, Sessw., Würzau: labs, kas ve̦cuma dienām patapināts; ‡

4) "nachahmen"
Würzau: tuo viegli var p.

Avots: EH II, 181

paturēt

paturêt,

4): nenācām ēsti, dzerti, tikai lusti p. (sich eine Weile belustigen)
Tdz. 53758; ‡

5) sich vorwärts bewegend eine bestimmte Richtung einhalten (?):
saiminieks izskrēja uz zirga reitu un paturēja taišņi uz puišu Pas. VII, 122. Refl. -tiês,

2): auch NB., Satingen.

Avots: EH II, 184

paunīt

‡ paũnît, -īju NB. (ein beliebiges Getränk) trinken.

Avots: EH II, 185

pavadāt

pavadât, ‡

2) irre führen:
šituo es pavadāšu! Pas. XIV, 465 (aus Stackeln). Refl. -tiês,

1): auch Golg., Sessw.; ‡

2) nach dem Gebāren zu milchen anfangen (?):
ja de̦guns sāk tecēt, tad saka, ka de̦guns pasvadājies NB.

Avots: EH II, 186

pažērve

‡ pažẽrve NB. "jūguma piede̦rums".

Avots: EH II, 194

pažīčāt

‡ pažĩčât NB., Rutzau, = patapinât 1 und 2. Aus dem Li.

Avots: EH II, 194

pažļudzināt

‡ pažļudzinât, ein wenig oberflächlich waschen NB.: kre̦kli raibi: pažļudzināja un duomāja, ka ar tuo pietiek.

Avots: EH II, 194

pekls

pe̦kls, ‡

2) ein unpassierbarer Morast
Dunika: tādā pe̦klā var pagrimt ar visis zirgis; "muklaina vieta, bet ne dziļa" NB.

Avots: EH II, 219

pēķot

pêķuôt 2 auch Edwalen, Schnehpeln, UImalen: kuo tu tur tik daudz pēķuo? "viel und lange (bis zum Überdruss) von ein und derselben Sache sprechen" NB.: zē̦ns pēķavis pēc jaunas ce̦pures.

Avots: EH II, 227

pelce

pel̃ce: auch Schrunden n. FBR. XIII, 106, Kl.-Roop, OB., (mit èl 2 ) Linden in Kurl., ("?") Plvv. I, 87 (aus NB.): gan zināma ceļa p., drīz pielija, drīz izžuva Tdz. 41716; eine Urinpfütze Dunika, Frauenb., OB.

Avots: EH II, 220

peņauka

‡ peņaũka NB., (mit aû 2 ) Dunika, ein faseriger Strick (verächtl. Bezeichnung): duošu ar šuo pašu peņauku pa muguru! NB.

Avots: EH II, 223

pēplis

‡ pê̦plis 2 (sic!) NB. "= ‡ dem̂plis 2 ".

Avots: EH II, 228

pepšis

‡ pepšis, eine Zigarette, ein Tabakswickel zum Rauchen NB.

Avots: EH II, 224

pičāt

‡ pičât Diet., baden (in der Kindersprache). Refl. -tiês (ME. III, 212),

1): bē̦rni pičājas ("sit ar ruokām pa ūdeni") NB. Zur Bed. vgl. auch ‡ nùopičât.

Avots: EH II, 230

pička

‡ pička NB. "dauzuoņa; kas daudz skrej": tas ir traks p.

Avots: EH II, 230

piedviņģēt

‡ piedviñgêt NB., vollrauchen; vollatmen: piedviņģȩ̄ta istaba.

Avots: EH II, 249

piekaļa

‡ piẽkaļa (auch mit iê 2 ) NB., = piektaļa.

Avots: EH II, 253

piekavāt

‡ piekavât Dunika, NB., Rutzau, = pìesar̂gât: p. bȩ̄rnu, lai nekrīt. Refl. -tiês Dunika u. a., = pìesar̂gâtiês, uzmanîtiês: piekavājies! vȩzums tūliņ gāzīsies!

Avots: EH II, 254

piektuža

‡ piẽktuža (auch mit iê 2 ) NB., = pìektaļa.

Avots: EH II, 256

piekuža

‡ piẽkuža (auch mit iê 2 ) NB., = pìektaļa.

Avots: EH II, 256

pienaglāt

‡ pienaglât, = pìenagluôt: pienaglājis vȩlnam mēli pie sienas Pas. XI, 167 (aus NB.).

Avots: EH II, 263

pienākt

pìenãkt,

1): vȩ̄stule pienāca (kam an)
nedēļu vȩ̄lāki Apsk. 1903, S. 112;

2): grȩ̄ku p. BielU., bei der Sünde attrapieren.
neȩsu pienākuse, ka kaķis ȩ̄d siļķi Frauenb. "Ingu" ME. III, 275 zu verbessern in "Inga"; "JK. II, 340" ME. III, 275 zu streichen;

3): in grosser Menge kommen:
ustabā pa luogu pienāk mūsu Ramkau; ‡

4) sich einstellen, geboren werden:
puķei pumpuri pienāk drīz Seyershof. sievietei pienācis bȩ̄rns ebenda. uz kuŗu pusi stārks skrien, uz tuo pusi pienākšuot kāds maziņš Linden in Kurl.; ‡

5) sein:
manam vīram viņš vēl drusku pienāca tâ kâ radu Jauns. Raksti III, 112; ‡

6) zukommen
(pìenãkties): kad pienāca ātrāk suoļuot Jauns. B. gr. 3 II, 78; ‡

7) "piestāvēt, piederēt" NB.: pienāk mana tā dziesmiņa.

Avots: EH II, 263

piespoķēt

‡ piespuõķêt NB. "piespraust": venteŗa spārnus piespuoķē.

Avots: EH II, 273

pīkt

pîkt: auch (mit ĩ) Dunika, PlKur., Rutzau, (mit ì 2 ) Oknist, "dusmuot" (mit ī) Wessen. Refl. -tiês: auch (mit ĩ) NB., PlKur.

Avots: EH II, 240

pile

‡ II pile Kaltenbr. n. FBR. XVII, 59, Orellen, BW. 32614 (aus Selg.) u. a., = pils: brauksim Rīgas pilītē BW. 2418 (aus NB.).

Avots: EH II, 232

piļķe

‡ piļˆķe 2 NB., = piļķis.

Avots: EH II, 233

pimpa

II pim̂pa 2 : auch NB.

Avots: EH II, 233

pimpāns

‡ pim̂pãns 2 NB., = pim̃paŗa.

Avots: EH II, 233

pīpa

pīpa: auch (mit ĩ) Dunika, Kal., OB., Perkunen; uzrīkuodams pīpu Janš. Līgava II, 36. šim pīpiņa, tam pīpiņa, kas gabalu vizināja BW. 34338, 5 (aus NB.).

Avots: EH II, 241

pipiršis

‡ pipir̂šis 2 NB., = pipirkšķis: iedeva tādu pipirši sē̦klu.

Avots: EH II, 235

pirsāt

‡ pir̂sât 2 NB., (Geld) vergeuden, verausgaben.

Avots: EH II, 238

pižuki

pižuki: vasarā vilka nātna pusgaŗus kamzuoļus, kuo sauca par pižukiem Janš. Nīca 44; auch der Sing. pižuks NB., ein hedener Männerrock.

Avots: EH II, 240

plaiceklis

‡ plaĩceklis NB. "dauziķis": tāds p. ne˙kad miera neduod.

Avots: EH II, 281

plaina

‡ plaĩna NB. "wer etwas falsch, verkehrt tut".

Avots: EH II, 281

plainīt

I plaĩnît,

2): "sprechen"
NB.: nu atkal plaĩnī bez mȩ̄ra; ‡

3) (Heu zum Trocknen) auseinanderstreuen
(mit ài 2 ) Malta: p. sìenu.

Avots: EH II, 281

plakains

‡ plakains Liepna, flach, platt: lai aug kāļi, kāpuostiņi plakainām galviņām NB. n. RKr. XIX, 157.

Avots: EH II, 282

plaķīt

‡ plaķît, -īju NB. "ēst (verächtlich), lakt": cūka plaķī.

Avots: EH II, 282

plaknīt

‡ II plaknît, -īju NB., = êst (verächtlich), lakt.

Avots: EH II, 282

plampa

‡ plam̂pa 2 NB., wer viel Unsinn spricht.

Avots: EH II, 282

plampāt

‡ plam̂pât 2 NB., viel Unsinn sprechen.

Avots: EH II, 282

plampis

‡ plampis "?": p. bija mans vīriņš NB. n. RKr. XX, 65.

Avots: EH II, 283

platžaunis

‡ platžaûnis 2 NB., ein gewisser Flussfisch.

Avots: EH II, 284

plaust

I plaûst,

2): apsmiekla valuodas, kādas ļaudis tagad... plaustin plauž Janš. Bandavā II, 66; ‡

3) "?": ja vēja dzīta laiva iet "pa kanti", tad saka, ka laiva plaûž 2 NB. Refl. -tiês, ‡

2) "laistīties": p. ar ūdeni Ermes, Hasenp., Linden in Livl., Trik.; ‡

3) verschwenderisch sein
Erlaa: kas tâ plaûžas, nevar tikt pie mantas. tu par daudz plaûdies. Vgl. auch izplaûst 2 .

Avots: EH II, 286

pleģis

‡ plȩģis (sic!) "krāģis" NB.

Avots: EH II, 290

pļembas

‡ pļȩm̃bas NB. "luktura lūpiņas, starp kurām atruodas dakts".

Avots: EH II, 307

pļempt

pļem̃pt: mit grossen Schlucken trinken (mit em̂ 2 ) NB.

Avots: EH II, 307

plencēt

pleñcêt,

3): neplèncē 2 pa dubļiem! Zvirgzdine; ‡

5) vertun, verschwenden
(mit en) NB.; ‡

6) schwatzen
(pejorativ) Kaltenbr. (plèncêt 2 ). Refl. -tiês: auch (mit en̂ 2 ) Seyershof.

Avots: EH II, 291

plencis

plencis: auch Schujen, (mit eñ) NB., Strasden, (mit en̂ 2 ) Seyershof, (mit èn 2 ; "?") Borchow n. FBR. XIII, 25.

Avots: EH II, 291

pļepis

I pļepis,

1): auch Dunika, NB., Oknist; ‡

2) dicker Brei, der lange gekocht schleimig
("glums") geworden ist Erlaa.

Avots: EH II, 307

pļērpe

‡ pļẽrpe NB. "kuociņš, kuŗa tievākuo galu iebāž spuolītes ārējā galā, lai uzspuolējuot dziju spuolīte nekustas un nesvaidās; pļērpes rȩsnākuo galu tur ruokā spuolējuot".

Avots: EH II, 308

pļērpis

pļẽrpis, ‡

2) "nuo alkšņa iztaisīta stabulīte" NB.

Avots: EH II, 308

pleša

‡ pleša NB., comm. "dauzuoņa".

Avots: EH II, 292

plešans

‡ plešans NB., = ‡ pleša.

Avots: EH II, 292

plēsonis

plȩ̂suonis,

1): plȩ̄suons Segew., Raufbold, Leuteschinder;
‡

2) "piļķe" (mit ȩ̂ 2 ) NB.

Avots: EH II, 294

pļikata

‡ pļikata NB. "jem., der beim Kartenspielen seine Reihenfolge beim Geben nicht einhält".

Avots: EH II, 308

pliks

pliks,

1): ("kahl")
auch Ermes, Fest, Grob., Iw., Kaltenbr., Kand., Linden in Kurl., NB., N.-Peb., Orellen, Podsem, Selb., Siuxt, Sonnaxt, Strasden, Warkl., Wolm., Zvirgzdine; in Salis angeblich "geringschätziger" als kails; in Lems. - "tāds, kas nevīžā ģērbties"; in Serbig. und Trik. plika galva - haarloser Kopf, neben kaila g. - entblösster Kopf; plikām (mit leeren) ruokām Pas. XV, 39. kai es ar plikas acis (= ar tukšām ruokām, ohne Geschenke) braukšu! Auleja. plikas (ohne Bäume) mājas Selb. braukt plikās ragavās (in einem Schlitten, der keine Unterlage zum bequemeren Sitzen hat) Kaltenbr. nuodarȩnāt plikas rungas AP. juo rīkste ir plikāka, juo tā ir sapīgāka ebenda. plika ("bez aizdara") putra ebenda. plika maize, Brot ohne Aufstrich Frauenb. pliku ūdeni nedeve guovīm dzert: damete sāli, kādu zâli aplēja Sonnaxt. plika pļava, eine Wiese mit spärlichem Gras Heidenfeld; plika cȩpure, ein Hut ("vasaras cȩpure") Stender Deutsch-lett. Wrtb.;

3): auch Frauenb., Kand., Sonnaxt, Strasden: tam ir tas plikais dievs Frauenb., der ist ein Habenichts;
kuopā, tautieši plikie! nu mūsu māsiņa puriņu dalīs BW. 25255; ‡

4) = pliekans 2 und 3: plika (vāja) putra Siuxt. p. ķērnes piens ebenda. patȩkas ir plikākas nekâ alus Kaltenbr.; ‡

5) plikais nabags (wo?), das (eigene) Exkrement ("als Volksmedizin").

Avots: EH II, 295

plitars

‡ plitars NB. "nenuoteikts, viegla rakstura cilvȩ̄ks".

Avots: EH II, 297

plocis

I pluocis,

1): "staigna vieta" (mit uô 2 ) NB.

Avots: EH II, 305

plocis

‡ III pluôcis 2 NB., ein dicker Mensch.

Avots: EH II, 305

plogs

pluogs: mit uô 2 Dunika, Kal., NB., OB.

Avots: EH II, 305

pluči

I pluči: auch Frauenb., Iw., Siuxt; "par plučiem sauc uz pusēm sajauktu vilnu ar vȩcu adīteņu izārdītu dziju" NB.; ar... zieduojumiem naudā un plučuos L. Bērziņš Senlatvietis dzīvībā un nāves ēnā" 59.

Avots: EH II, 301

pluči

II pluči: "Lungen" NB.

Avots: EH II, 301

plūcis

‡ plũcis NB.: slapjš kâ p., sagt man von einem Menschen, der ganz durchnässt (verregnet) ist.

Avots: EH II, 303

pļukstēt

pļukstêt: par grāpi, kas vārās, saka, ka tas pļukst NB. p. pļuksti (III p. prs.; "?") māršeņai ap kuknīti staigājuot; dievs zina, dieveŗam voi pļukstēs, nepļukstēs Tdz. 47021.

Avots: EH II, 309

pļuncis

‡ pļuñcis NB., die Pfütze.

Avots: EH II, 309

pļune

‡ pļune, = pļuna I, Pfütze NB., Rutzau; ein Fleck Rutzau: tintes p.

Avots: EH II, 309

pluņģis

‡ pluņˆģis 2 NB. "samircis, salijis lupata gabals".

Avots: EH II, 303

pļuņkāties

‡ pļuņ̃kâtiês NB., = pļuñkâtiês: bȩ̄rni pļuņkājas ūdenī.

Avots: EH II, 309

pļupināt

pļupinât, ‡

2) = pļupêt NB.: cel grāpi nuost! ēdiens jau pļupina. Zur Bed. vgl. auch ‡ nùopļupinât.

Avots: EH II, 309

primķis

‡ prim̃ķis, ein Priem (Stück Kautabak) Dunika: matruoži mȩ̄dz kuožļāt primķi Dunika; "ruņģis" NB. Aus d. Priemcnen "dass."

Avots: EH II, 316

priņģelis

‡ priņ̃ģelis Dunika, NB., Rutzau "tiepšanās"; priņ̃ģeli taisīt ebenda "tiepties": netaisi nu priņģeli! nāc labāk ēst!

Avots: EH II, 316

pudiķis

‡ pudiķis "riņķveidīga dzelzs, ar kuo piestiprina sānu virves pie laivas malām" NB.

Avots: EH II, 320

pudiks

‡ pudiks, ein halbwüchsiger Knabe NB.: nav jau ne˙kāds krietns puisis, tikai p.

Avots: EH II, 320

pukstēt

pukstêt,

2): tās ēda pukstē̦damas Godi V.-Kursā 72; klagen, stöhnen Wahnen:
sieva guļ slima, pukst un vaida vien Pas. XII, 150 (aus NB.). Marija sarija ve̦se̦lu vepri; pukstēja, rukstēja visu cauru nakti Tdz. 56988. saimeniece siļķi cepa pukstē̦dama, ste̦nē̦dama. vai tu puksti, vai tu steni, drusciņ gaļas ar vajaga BW. 33431.

Avots: EH II, 322

pūliņģis

‡ pũliņ̃ģis NB., eine schwere und sich nicht lohnende Arbeit.

Avots: EH II, 341

puliņi

‡ puliņi, verglimmte Lappen als Zunder für die šķiltavas NB.; ar neapdzē̦stiem pulliņiem ("?") L. Av. 1856, № 1.

Avots: EH II, 323

pulkši

‡ pul̃kši, = spaļi NB.; zum Spinnen untaugliche Flachsabfälle Grob.: kad linus kulsta, tad birst p. un spaļi. Zu pulksts, -s.

Avots: EH II, 324

pulkstiens

pulkstiens (unter pùlkstenis),

1): auch BW. 8680, 1 var., Kal., NB.; vīra māmiņai p. mēles galiņā Tdz. 46677 (aus Felixberg). izdzirda pulkstiena skanēšanu Pas. XIV, 392 (aus NB.).

Avots: EH II, 324

pupstiķis

‡ pupstiķis NB., der Zapfen einer Tonne.

Avots: EH II, 326

purce

pùrce 2 : urce, p. dē̦lu māte, gul kâ cūka midzenī RKr. XX, 71 (aus NB.).

Avots: EH II, 327

purciķis

pur̂ciķis 2 : der Zapfen eines Bierfasses NB.

Avots: EH II, 327

purkslas

‡ pur̃kslas, in der Verbindung guovju p. NB., ein gewisser Pilz. Zu pur̃slas?

Avots: EH II, 328

purpulis

‡ II pur̂pulis 2 NB., = purpuls.

Avots: EH II, 329

purrāt

‡ pur̃rât NB., = strèbt, schlürfen.

Avots: EH II, 329

pursīt

‡ pur̂sît 2 , -īju NB., essen (von kleinen Kindern).

Avots: EH II, 329

purvelis

pur̃velis (unter pùrvs): auch BW. 17652, 1 var. (purvelīši), Pas. XIV, 457 (aus NB.).

Avots: EH II, 329

pūsts

pũsts: tavu tukšu apgabalu! īstais p. Janš. Mežv. ļ. I, 153. zeme stāv pũstā ("atmatā") NB.

Avots: EH II, 344

pustuža

‡ pustuža NB., eine am Sonnabend geborene Kuh.

Avots: EH II, 334

pūte

I pūte,

1): Blase -
auch (mit û 2 ) Dunika; Ausschlag auf der Haut (mit û 2 ) Orellen; ein Bläschen auf der Haut (r. прыщик) Salisb., Spr.; ‡

2) der Hauch
(dvaša), Atem (mit ũ) NB.: aukstā laikā p. re̦dzama; ‡

3) vē̦tras p. Rūžu Kr. 156, = pūta 1; ‡

4) vēja p., ein Windbeutel:
kas nu tādam vēja pūtei kâ tev dē̦lus duos? Ciema spīg. 103.

Avots: EH II, 344

pūtelēt

‡ pũtelêt NB., = ‡ bũtelêt.

Avots: EH II, 344

putraims

putraims,

1): auch (p. bzw. putraimi) Allasch, Alswig, C., Dobl., Ermes, Lemb., Liepna, Lieven-Bersen, Lipsthusen, Mesoten, N.-Laitzen, Roop, Selg., Serbig., Siuxt, Stenden, Trik., BW. 15656; jis nenēma viena putraimiņa (ass gar nichts)
rītā, ka dieva nenuolūdza Liepna; putraîmi 2 NB. "rupumi";

2): putraim[i] Lng., Finnen an den Säuen, weil sie fast wie Grütze aussehen.

Avots: EH II, 339

rabas

I rabas: nom. sg. raba "aukliņas, kas piesietas pie buŗām, lai lielā vējā ar tām sasietu buŗas mazākas" NB.

Avots: EH II, 348

ragavire

‡ ragavire NB. "virve, ar kuo piesien mastu pie laivas priekšas gala".

Avots: EH II, 349

rags

I rags,

1): laikam visi vēl guļ kâ laksti? - nē, visi ir kājās kâ ragi PV.;

4): auch (rags) AP.; ragus laist, schröpfen
Salis;

5): auch Frauenb., Iw. (auch sg. rags);

6): ne̦stavu ragi, die Handhaben einer Tragbahre
Ramkau;

9): auch ("laivas gals") NB.; ‡

22) slaucenes r., die Tülle eines Melkeimers
Salis; ‡

23) der Fühler (die Antenne) des Krebses
Seyershof; ‡

24) ragus ietaisīt (Diet.) od. uztaisīt, sich betrinken:
nuo bē̦dām abi uztaisījuši tādus ragus, ka taisni ne˙maz vairs nemāk iet Janš. Apsk. 1903, 32 ; ‡

25) ja laikā nebūtu attapies, maksā ragā (= maksā cieti)! Allasch, C., Siuxt, Trik.

Avots: EH II, 349

raitenieks

raiteniẽks, ‡

2) plur. raĩtenieki "liels bars" NB.: kur jūs visi, r., iesit?

Avots: EH II, 351

ramma

ramma: auch ("?") Perkunen n. FBR. XVIII, 126, ‡

2) = rama (mit am̃) NB.

Avots: EH II, 353

ramsts

‡ ram̃sts NB. "ein Bissen, Stück; ein Hering ohne Kopf und Schwanz".

Avots: EH II, 353

randzīties

‡ ran̂dzîtiês 2 (li. rangýtis), -guôs, -dzījuôs NB., sich biegen: zutis rangās. Als ein Kuronismus zu li. reñgtis "sich krümmen", mhd. ranc "Drehung" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 272 und II, 373.

Avots: EH II, 353

rangains

‡ rañgains NB. "rankains".

Avots: EH II, 353

rangalis

‡ rañgalis NB., etwas Rundes: kaķis nuoēdies kâ r.

Avots: EH II, 354

rankains

rankaîns,

1): "ruobains" (mit añ) Rothof n. FBR. VIII, 111; r. (mit añ) kuoks (k. ar rankām) Schnehpeln. rañkaiņas (rievainas) vangales Siuxt. rankaiņi (Var.: ruobaini) zuobi Tdz. 57092 (aus Gudenieki);

2): auch OB.; "bunt":
r. (mit añ) kaķis NB.

Avots: EH II, 354

rantīt

ran̂tît 2 ,

1): hauen, kerben
Schnehpeln; "ar nazi griêzt (kuoku) nuo katras puses" NB.; tie mūs[u] maizīti r. ranta Tdz. 57092 (aus Gudenieki); "ieēvelēt dēlī strīpas" (mit an) Heidenfeld; ‡

5) mit Streifen weben
(mit an) Heidenfeld; ‡

6) "?": jāsāk r. (iet) uz tirgu Laidsen (mit an).

Avots: EH II, 354

rauks

ŗaũks: auch Dunika, Rutzau; eine Schnur zum Flicken NB.; puika ... vinis (= vijis) rauku ... ve̦lns ... prasījis, kur viņš tuo rauku likšuot. puika atteicis, ka raukšuot purnu Pas. XI, 87 (aus NB.).

Avots: EH II, 394

raukt

ŗaûkt 2 : auch Lesten, Selg., (mit aũ) Schnehpeln; (das Ende) enger machen und abrunden (mit aû 2 ) NB., Siuxt: ŗ. cimdu, zeķi, kaudzi. šeit kuoki ze̦māki, ŗauktāki, zaraināki Melderis Meža vakari 16. Refl. -tiês: (e̦ze̦ra) apjuoms nebij ne˙maz raucies Jauns. J. un v. 166. nuo tumsas izejuot, saulē jāŗaucas Dunika. Subst. ŗaukums: nuo kātiņa līdz ŗaukumam RKr. XVII, 32.

Avots: EH II, 394

raumens

‡ raũme̦ns NB. "liesa gaļa".

Avots: EH II, 358

rebīns

‡ rebīns "kavējs": cūkiņa, māsiņa uoz galda sēdēja, es pats r. galdiņa galā VL. aus NB.

Avots: EH II, 362

rēkavāt

‡ rẽ̦kavât NB. "lange sprechen". Aus li. rė̕kauti " wiederholt schreien"?

Avots: EH II, 369

remēns

‡ re̦mẽ̦ns NB., = re̦me̦ns I: r. ūdens.

Avots: EH II, 365

repriķis

‡ repriķis NB. "ein kleines, wenig fressendes und daher elend aussehendes Ferkel". Aus rep(s)is + vepri(ķi)s?

Avots: EH II, 366

rēve

‡ rẽve, ein steiniges Feld NB.; eine Reihe von Erhöhungen Dunika: kāpu r. Nebst li. rėvà "Riff im Wasser, Hügel wohl aus mnd. ref (reve) "schmale Sandbank in der See".

Avots: EH II, 370

rīdiks

‡ rĩdiks NB., der Rettich.

Avots: EH II, 375

riedīt

riedît,

1): "raidīt, dzìt" Dunika: r. (mit iẽ) nuo mājām laukā; ‡

2) "(darbu uotram) parādīt, iemācīt" (mit iẽ) NB. Refl. -tiês: auch (mit iẽ ) Dunika.

Avots: EH II, 378

riesa

‡ riêsa 2 NB. "venteŗa mute": venterim vis˙maz divas riesas, viena lielāka, uotra mazāka.

Avots: EH II, 379

rietuve

‡ riêtuve 2 NB., comm., jem., der viel widerspricht.

Avots: EH II, 380

rīģeris

rĩģeris: "sklanda starp sē̦tas stabiem; pie tās sit sē̦tas sprangus" NB.

Avots: EH II, 375

rikats

‡ rikats NB., rikãns ebenda, ein grosses Stück Brot.

Avots: EH II, 371

ripināt

ripinât,

1): rollen (intr.) machen
Dunika; ‡

2) (fig.) gehen
NB.: ripini nu, ripini! kuo stāvi?

Avots: EH II, 373

rītarēt

‡ rĩtarêt NB., laufen: zē̦ns rītarē.

Avots: EH II, 377

roga

I ruõga: tīras rudzu ruogas BW. 12240, 2; eine ausgedroschene Ähre NB.; eine leere Ähre Frauenb., Iw.; die Scheinähre des Hopfens Frauenb.: kad apīnis nuozied, tad viņam kâ pirsta gali tādas ruogas.

Avots: EH II, 391

rūcināt

‡ II rũcinât NB., Rutzau, = ŗũcinât II.

Avots: EH II, 387

rūda

rûda 2 ,

1): eine viel Eisenoxyd enthaltende, schwarze od. braune, harte Erdschicht
Salis;

2): rūdas ūdentiņš RKr. XX, 69 (aus NB.).

Avots: EH II, 387

ruģine

‡ ruģine Dunika, NB., der Dickdarm vom Vieh. Aus dem Li.?

Avots: EH II, 382

ruika

I ruĩka: "nerātns, bezkaunīgs" NB.: meitene, r., izdauzījusi luogu.

Avots: EH II, 382

ruize

‡ ruĩze NB., ein schmutziges Kind.

Avots: EH II, 382

rukt

I ŗukt: dienas sāk r. Dunika, NB., Schnehpeln, Selg., (mit r-) Dobl., Popen, Schwitten, Sessw. Subst. ŗukums,

1): (pupi) saruks ruku rukumā BW. 719. dienas bija jau stipri gājušas ŗukumā Janš. Mežv. ļ. I, 386;

2): auch Frauenb.

Avots: EH II, 394

ruņģis

III ruņ̃ģis,

1): iesvieda ar ruņģi ("īsu mieta galu") sunim Serbig. brauc kâ par ruņģa tiltu Lieven-Bersen; ‡

2) "satīts tabākas vīšķis" (mit uņ̂ 2 ) NB.

Avots: EH II, 385

sabari

‡ sabari NB. "Schmutzige Wolle". Vgl. suõbari.

Avots: EH II, 395

sabļudzināt

‡ sabļudzinât NB., kochend zergehen lassen: s. luopiem kartupeļus.

Avots: EH II, 397

sabriežāt

‡ sabriẽžât NB., mehrfach durchstreichen: s. burtnīcu. Wohl ein Lituanismus.

Avots: EH II, 398

sadura

sadura,

1): ielu sadurās Jauns. Raksti VIII, 34. žepeŗu sadurā (zirņu kaudzes augšdaļā) IV, 289. (aduot) sviķeli iesāk tur, kur tās saduras pie uzmešanas Linden in Kurl.;

2): "plaisa maizes kukuļa sānuos" Ramkau; tētis kukuļam visas saduras aplauza AP.; saduras "cumpurs" NB.; ‡

3) plur. saduras, Reibung, Streit
Diet.

Avots: EH II, 405

sakrīžot

‡ sakrīžuôt "?": sakrīžuotus papīra gabaliņus RKr. XIX, 146 (aus NB.).

Avots: EH II, 419

salazdāt

‡ salazdât, = salazduôt: žīdu krietni salazdājuši Pas. XII, 231 (aus NB.).

Avots: EH II, 424

sālīgs

sàlîgs: auch (mit â 2 ) Gramsden n. FBR. IX, 103, Pas. VIII, 123 (aus NB.).

Avots: EH II, 470

samte

samte: auch (mit am̂ 2 ) NB.

Avots: EH II, 432

sānene

‡ sãnene NB. "virve, kas paīldz mastam nuoturēties gaisā".

Avots: EH II, 471

sapampāt

‡ sapam̂pât 2 NB., = salãpît 1: s. zeķes.

Avots: EH II, 434

sapata

‡ sapata, = supata 2 (?): velcies, s. (gesagt als Beschimpfung zu einer weiblichen Person), pār nama slieksni! Suitu k., № 220. Plur. sapatas (s. ME. III, 697): auch NB., Serbig., Siuxt.

Avots: EH II, 434

sariežīties

‡ sariẽžîtiês NB., sich zurechtmachen: grib nākt līdz, bet nevar s.

Avots: EH II, 443

sarukt

saŗukt: pastalas uz mūra saŗuka NB.

Avots: EH II, 445

sašļuķināt

‡ sašļuķinât NB. "sagulēt". Refl. -tiês NB. "sagulēties": sniegs jau labi sašluķinājies.

Avots: EH II, 454

sastipt

sastipt: auch (prs. -stîpu 2 ) Gramsden, (prs. -stipstu) Amboten, Dunika, Funkenhof, Nigr., Rutzau; s. var nuo ve̦cuma un gŗūtiem darbiem NB.

Avots: EH II, 451

sasukt

sasukt,

1): s. (rühren)
biezputru, lai nepiede̦g NB.; ‡

3) einkehren:
kāzinieki nuo dižceļa sasuka Re̦me̦suos Rutzau.

Avots: EH II, 452

satērēt

satẽrêt, ‡

3) zerschlagen
NB.: atkal bļuods satē̦rē̦ts.

Avots: EH II, 456

šaudīt

šaũdît, Refl. -tiês,

2): vējš šaudās Orellen. kuo tu šaudies citiem starpā! Frauenb., Wessen; ‡

3) "lūkuoties" (?) NB. (entnommen aus Verbindungen wie acis tam gruozās un šaudās?).

Avots: EH II, 622

sauja

saũja: auch Dobl., Frauenb., Gr.-Platon. Hasenp., NB., N.-Peb., Ramkau, Rutzau, Schnehpeln, Schwitten, Selg., Serben, Veļķi, Ziepelhof, (mit àu 2 ) Alswig, Draw., Erlaa, Kortenhof, Lasd., Linden (in Livl. u. Kurl.), Meselau, N.-Laitzen, Sessw., Warkl.

Avots: EH II, 459

sauķēt

‡ saûķêt 2 NB., = pĩpêt, rauchen.

Avots: EH II, 460

savaze

‡ savaze NB. "skraidule": meitene, s. mājās nestāv.

Avots: EH II, 463

savīrināt

‡ savĩrinât NB. "überreden": savīrini viņu, lai nāk man līdz! Refl. -tiês NB., OB., sich (für eine Reise od. Arbeit) zurechtmachen.

Avots: EH II, 466

sazampāties

‡ sazam̂pâtiês 2 NB., sich die Füsse mit alten Lappen bekleiden.

Avots: EH II, 467

sažīkāt

‡ sažĩkât NB., = sastrīpât: s. briežas burtnīcā.

Avots: EH II, 468

seiva

‡ seĩva (li. šeivà) NB., die Weberspule. Vgl. saiva.

Avots: EH II, 475

sēķis

sēķis,

1): auch (mit ê 2 ) Felixberg n. PIvv. I, 52, NB. ebenda 86; ‡ 21 der Meeresstrand von den Dünen bis zum Wasser
(mit ẽ 2 ) Rutzau.

Avots: EH II, 481

sēsts

sē̦sts: auch (mit ê̦ 2 ) Dunika, NB., Perkunen; (Sitzbank im Boot) Sarraiken n. BielU.

Avots: EH II, 483

sēta

sẽ̦ta,

1): auch Allend., AP., Arrasch, C., Dobl., Druw., Grob., Kalnemois, Kegeln, Koddiack, Kokn., Kolberg, Lasd., Lems., Liepna, Lieven-Bersen, Mahlup, Mesoten, Morizberg, Orellen, Pankelhof, Posendorf, Ruj., Siuxt, Taurkaln, Trik., Ziepelhof. In Borchow, Heidenfeld, Lubn. in dieser Bed. das Demin. sētiņa. sētiņa ir ganu ceļam Warkl. In Sessw. sē̦ta "(stãvs) zediņu žuogs" neben sētiņa "(gulu) kāršu žuogs". kāršu sē̦ta, treliņu s., vabu s., žagaru s. Siuxt. zediņu s. Orellen; šķê̦pu 2 s. ("nuo plē̦stiem vai apaļiem kuokiem, kas iepildīti slīpi starp 2 mietu rindām") bij visām majām apkārt (tâ kâ pret vilkiem) ebenda. akmiņuota gulu s. BW. 14452. kuoši zied kapu s. (der Kirchhof)
27632. cieta kuoka (Var.: biezu kāršu) sē̦tu taisu (Var.: pinu) 22313, 3; 2): der Bauernhof - auch Auleja, Bērzgale, Borchow, Grob., Heidenfeld, Jäsmuiža, Preili (in Lettg.), Višķi; "māja(s)" Kārsava, Līvąni, Oknist, Sonnaxt, Stirniene, Warkl.; das Heim Borchow, Lis., Lubn., Welonen: vai tē̦vs sē̦tā? iešu uz sē̦tu Auleja, Lubn. u. a. viņuos (= kaimiņu) s. Kalupe n. FBR. XVIII, 43. viņā sē̦tā (=viņā pasaulē) ebenda;

3): auch Ahsw., Bērzgale, C., Dreilingshof, Edw., Erlaa, Erwalen, Felixberg, Grenči, Grob., Irmelau, Kal., Lems., Luttr., NB., Neuenburg, Nikrazen, Nurmhusen, Ringen, Saka, Schlcck, Schnickern, Schwarden, Sluxt, Stenden, Strasden, Tummen, Ulmalen, Valgale, Wirben; "laidars" OB.;

4): nevaram ... iemācīties. kâ jau sē̦tu cilvē̦kiem (Bauern),
mēle neklausa Janš. Dzimtene IV, 317; ‡

5) sẽtiņas Seyershof "auga stiebra nuodalījumi": rudzam ir vairākas s., kamē̦r viņš izaug tik gaŗš.

Avots: EH II, 483

šika

‡ šika, die sehr oft die Notdurft verrichtet: šiku, be̦zdu tur aizveda, mums palika raženīte BW. 35466 (aus NB.). Zu šikât.

Avots: EH II, 626

sīkasni

‡ sīkasni NB. "cilvē̦ka uzturam audzējamas saknes".

Avots: EH II, 491

siksna

siksna, ‡

2) = pãrkamiêsis (Demin. siksniņa) Siuxt: uz kre̦kla ple̦ciem, kuŗus sauc par siksnām jeb kamieseņiem RKr. XIX, 141 (aus NB.); ‡

3) ein "komischer" Schimpfname für einen Geizhals
AP. Nach Mikkola IMM. 1930 II, 440 f, ist siksna nebst li. šikšnà aus mordw. šikšna entlehnt.

Avots: EH II, 486

sirdīte

‡ sirdīte (od. sirdītis?) "?": pats uzsēdis uz lampas sirdīti Pas. X, 79 (aus NB).

Avots: EH II, 488

skai

‡ skaĩ NB. "īsti, patiesi": varē̦tu s. pateikt. s. tu varē̦tu rīt mājā palikt. Wohl aus skaĩdri gekürzt.

Avots: EH II, 497

skarbana

‡ skar̂bana 2 NB., ein zerfetztes Kleidungsstück, ein Fetzen: svārki skarbanās.

Avots: EH II, 502

šķīvelis

šķīvelis (unter šķĩvis): acis kâ šķīveļi Pas. VIII, 61 (aus NB.).

Avots: EH II, 639

sklanda

I sklañda,

1): auch Iw., Luttr., Nikrazen, Perkunen, (mit an̂ 2 ) Rutzau; "kārts" (mit an ) Funkenhof; gar uguni sklandas vilka, lai nekrita ugunī BW. 21973, 5; eine Zaunstange Grob.; sklandas "Zaunstangen" Sackenhausen; vāc gan ar sklandu Pas. VII, 355 (aus NB.). pa ganīklas ceļu, kur priekšā sklandas Janš. Līgava II, 282. zirgu piesiet pie sklañdām (?) C.;

2): "ein Zäunchen von Strauch oder Holz vor einem Garten"
Lng.; ein Stangenzaun (sklañdas) Dunika, Grob., Kal., NB., OB., (mit ān ) Wirginalen; rikšiem te̦ku gar sklandām BW. 19788.

Avots: EH II, 504

sklenderēt

‡ skleñderêt NB., seitwäris gleiten: ragus sklenderē.

Avots: EH II, 505

sklenst

skleñst: kājas uz le̦dus skleñž (gleiten aus) NB.

Avots: EH II, 505

sklidonis

‡ skliduõnis NB. "nuo savārītiem rāceņiem izspiests un izvārīts kukulītis".

Avots: EH II, 505

skrabeklis

skrabeklis, ‡

3) ein (hölzernes) rasselndes Kinderspielzeug (auch auf Treibjagden benutzt)
NB.

Avots: EH II, 506

skridināt

‡ skridinât NB.,

1) laufen:
zirgs skridina;

2) (viel laufen machend) abjagen, abhetzen:
s. zirgu visu dienu.

Avots: EH II, 509

skriet

skrìet: prs. skrìenu - auch A.-Autz, Alswig, Kokn., Lasd., Lems., Mar., Marienhausen, Marzen, N.-Laitzen, Preiļi, Waddaxt; skreju - auch Leegen, Luttr., Stenden; jūra s. Preiļi (Kur. Nehrung), mit einem Boot (auf dem Meer) fahren; fliegen (von Vögeln) - auch Linden in Kurl., NB.; fliessen: tur skrej upīte Frauenb. ūdens tur skrien ārā Seyershof. kad dabū aukstumu, tad nāsis skrien (beim Schnupfen) ebenda. skrejamās zâles, Abführungsmittel (in einer Handschrift). izkapts (pļaujuot) viegli skrien Heidenfeld. Subst. skrìešana: lai tas savu kaklu lauž pirmejā skriešana BW. 32488, 3. Subst. skrèjẽjs,

1): kruogu, tirgu skrējējam BW. 21911. gaisa skrējējiņa 4833, 1; skrējeji BielU., alles Geflügel;

2): skrejēji Döbner "rheumatische Schmerzen";
skrèjējs 2 od. skrèjēja 2 Saikava, eine Krankheit; ein plötzlicher Schmerz.

Avots: EH II, 512

skritēlis

‡ skritẽlis NB.,

1) "uz pakauša riņķī sagrìezušies mati";

2) "kuoka duru aizšaujamais".

Avots: EH II, 510

šķupele

šķupele: auch Grob., Kal., Rutzau; pajēmis nuo ķēniņa šķupeli (laivas smeļamuo kausu) Pas. X, 79 (aus NB.).

Avots: EH II, 641

skurstiens

skurstiens (unter skur̃stenis): auch Rutzau; (mēles) pakariet skurstienāt VL. aus NB. RKr. XX, 56.

Avots: EH II, 516

slikte

‡ II slikte Diet., = strimala 1: zvejība ar sliktēm Latv. Av. 1876, No 99 (aus NB.). izme̦t tīklus un ķer ar tiem sliktes (ve̦cs vārds, ar kuo agrāk apzīmēja strimalas) Janš. Nīca 24.

Avots: EH II, 525

slimbāms

‡ slim̃bãns NB., ein Faulpelz.

Avots: EH II, 525

slimbuks

slim̃buks NB.,

1) "vārgs, izguris, slims cilvē̦ks";

2) ein Faulpelz.

Avots: EH II, 525

sluins

II sluins: sluînas 2 kājas NB.

Avots: EH II, 529

slumpa

slum̂pa 2: ein lahmer Mensch; jem., der gehend die Füsse am Boden schleppt NB. - Aus mnd. slumpe n. Sehwers Unters. 111.

Avots: EH II, 529

slumpāt

slumpât: auch (mit um̂ 2 ) Dunika, NB. (die Füsse schleppend gehen).

Avots: EH II, 529

sluņķis

sluņ̂ķis 2 ,

1): auch (mit uņ̃ ) NB., Roop, Salis, (mit ùņ 2 ) Prl. - Nach Sehwers Unters. 111 aus nd. slunks "Schlingel".

Avots: EH II, 529

snurķis

snùrķis,

1): auch (mit ur̂ 2 ) NB., Salis.

Avots: EH II, 543

spaile

spaile,

1): auch (mit aĩ ) Grob., Pussen, Strasden (s. auch die Belege bei Buga Liet. k. žod. CXVI); rudzu spailes (Var.: bara) galiņā BW. 12120. pazinu... siena pļāvējiņu: ... locās spaiļu galiņā 28670. ņemsi Pēterim spaili Janš. Mežv. ļ. II, 339; brūtgāna s., die Doppelschwade
Iw.;

2): ar spàilēm 2 samiedz Saikava. zābaku liek spàilēs 2 izplèšanai ebenda. tad biju gan spaîlēs (in Bedrängnis)
AP. tāda spàile 2 , ka nezinu kur dēties Saikava; "Tortur, Falter" ME. 111, 981 zu verbessern in "Tortur, Fouer";

3): "Setzangel"
Salis; "15-20 gaņģu ūdu" NB.; "tīkli, kas jūŗā me̦tuot sasieti kuopā, viens uotram galā" Salis; ein Komplekt Fischergeräte: ar kādu spaili tu šuodien zvejuoji? - es biju ar undām (ar vadu) Salis. zvejnieki ... ieradīsies saņemt savu pazaudē̦tuo zvejas spaili un laivu Kurzemes Vārds v. 20. IV 1933. tuos (= zvejas piede̦rumus) vis˙pirms izsniedz tiem zvejniekiem, ... kuŗiem s. pazudusi jūŗā Tēvija v. 27. XI 1941; ‡

5) "vieta jūŗā, kur ielikti 15-20 gaņgu ūdu" NB.

Avots: EH II, 544

spangains

spañgaîns,

2): spañgainie kruoņi bijuši ar daudz stīdziņām un vizulīšiem augšā Stenden;

3): auch Dunika ("ābuolains, laistīgas krāsas; r. отливом ), NB.; s. dazu P. Šmits RKr. XIV, 7; ‡

4) zottig
Stenden: s. suns, spangaina ce̦pure.

Avots: EH II, 546

spārvīši

‡ spãrvîši 2 NB., eine gewisse Schlingpflanze.

Avots: EH II, 548

spējots

‡ spējuots,

1) "turīgs, pārticis" NB.: s. cilvē̦ks (part. prs. act. zu spẽt?);

2) "?" : trauc, brālīti, līksti liekt, ku[r] pakārti šūpulīti! tik spējuota mātes meita par atmatu vazājas Tdz. 59794.

Avots: EH II, 549

spīla

spīla,

1): eine kleine Holzgabel
(mit î 2 ) Iw.; spîl 2 Salis (aus spīla od. spīle), eine Holzgabel zum Krebsfang; "kuoka tapa starp ilkšu arkla abām ilksīm" (mit î 2 ) Grob.; = spīļu arkls: ar spīlām guovis slauca BW. 22580, 4 var. izņēmis čūsku nuo spīlas LP. VII, 439 (aus NB.);

5): iet e̦ze̦rā spīlas pļaut Grob. (li. spylos "das Schilf auf dem Dache"
bei Būga Liet. k. žod. CXVI).

Avots: EH II, 553

spilga

I spilga,

2): auch (mit il̃ ) NB.

Avots: EH II, 550

spindēt

spiñdêt,

1): auksts laiks, tâ ka spind vien Seyershof; ‡

2) glänzen
Pas. IX, 512 (aus NB.).

Avots: EH II, 551

špīne

špīne: "dzintele 1" (mit ì 2 ) Lasd., Laud., Lubn., Meiran, Prl.; "durīm priekšā kaŗamā atslē̦ga" NB.; atslē̦gu š. ("virkne") Heidenfeld; "austuvju skali, kur laiž cauri dzijas" (mit ì 2 ) Alswig.

Avots: EH II, 655

spirģis

spirģis,

2): slānīšu ar spirģi pa kājām Azand. 243; ‡

3) sehr harziges Holz
(mit ir̃ ) NB.

Avots: EH II, 552

splenst

‡ spleñst, -žu, -du NB., (Schweine) treiben: splenā nu, splend, lai neizklīst!

Avots: EH II, 555

sprangs

sprangs,

1): uzmaukuši tam (scil. sunim) sprangu uz asti Brasche Kâ Paleijas Jānis 282. paņēma... liepas sprangu Pas. XIV, 174 (aus NB.); ‡

2) ein Pflöckchen, das an Kleidern einen Knopf vertritt
(mit añ ) Dunika; ‡

3) "juostiņa uz mēteļa muguras" (mit añ ) Dunika.

Avots: EH II, 556

sprantīt

‡ spran̂tît 2 , -u od. -īju, -īju NB. "(mit einem Messer Holz) schneiden": kuo sprantī? nuolauzīsi nazi!

Avots: EH II, 556

sprauna

‡ spraûna 2 NB., comm. "mundrs, izveicīgs cilvē̦ks".

Avots: EH II, 557

sprēķot

sprẽķuôt NB. "pārrunāt, aprunāt, pārmest": sievu bars par visu sprēķuo.

Avots: EH II, 559

sprengt

sprengt, Refl. -tiês: auch (mit eñ ) Dunika, NB.

Avots: EH II, 558

stabune

stabune: eine Heuscheune (mit -ū- ) NB., Tadaiken.

Avots: EH II, 567

stagāt

stagât, ‡

2) stampfen, kneten
(in Wenden gehört): s. mālus, kāpuostus; ‡

3) mühsam (ein Kleidungsstück über ein anderes schon angezogenes) ziehen
NB.

Avots: EH II, 567

stalgs

I stalgs,

1): auch (mit al̃ ) Gramsden; stalga māte, stalga meita, visu gaļu saē̦dušas VL. aus NB. RKr. XX, S. 68. ‡ Subst. stal̃gums, das Vernaschtsein:
atradināt guovi nuo stal̃guma Dunika; "Leckerei" Lng.; gārdi ēdieni un stalgumi (Leckerbissen) ir vadītāji uz ubaga namu Dünsb. L. Av. 1846, № 39.

Avots: EH II, 569

stalks

‡ stalks (?), = stalgs I 1 (?): dē̦ls bijis dikti s. un žūpuojis Pas. XII, 382 aus NB.

Avots: EH II, 569

stegāties

‡ ste̦gâtiês NB. "sich langsam ankleiden".

Avots: EH II, 575

steņķēt

steņ̂ķêt 2 : schnell und viel essen (mit eņ̃ ) NB.

Avots: EH II, 577

stepka

stepka: auch (mit e, ) NB. Nach Sehwers Unters. 121 aus nd. stepke "ein kleiner Junge, Bengel".

Avots: EH II, 577

stipāt

‡ I stipât NB. "neveikli iet": bē̦rns jau sāk s. Vgl. tipât.

Avots: EH II, 580

stipins

‡ stipins NB. "stīvs, ve̦cs cilvē̦ks, kas visu mūžu sagājies". Identisch mit li. stipinas "Knüttel"?

Avots: EH II, 580

strēve

‡ strẽve NB. "liela (istabas) spilla". Aus mnd. streve "Strebe(pfeiler)".

Avots: EH II, 587

stumpāns

‡ stum̂pãns 2 NB. "cilvē̦ks, kas iet guorīdamies".

Avots: EH II, 595

stumulgota

‡ stumul̃guota biete NB., eine aufgeblühte rote Rübe.

Avots: EH II, 596

stumulgs

‡ stumulgs,

1) der Blütenstengel einer roten Rübe od. Möhre
NB.;

2) "?": nuo puiku pulka daži stumulgi ... paliek pāri Janš. Līgava I, 31.

Avots: EH II, 596

šuderēt

‡ šuderêt PV., = šudît I 1. Refl. -tiês NB., müssig umhergehen.

Avots: EH II, 657

sudrabs

sudrabs: auch Alswig, AP., Ar-asch, C., Daudsewas, Dobl., Dunika, Fest., Fockenhof, Heidenfeld, Kal., Lasd., Leegen, Lieven-Bersen, Luttr., Mahlup, NB., Nikrazen, N.-Laitzen, N.-Peb., OB., Pankelhof, Perkunen, Puhren, Ruj., Rutzau, Salis, Schmnden, Sonnaxt, Trik., Ziepelhof; Orts- und Flurnamen mit sudrab- Plvv.I, 112, 115, 121, 129, 132, 147, 151, 162, 173, 184, 188, 191, 204, 219, 222, 248, 258, 270, 283; citam ze̦lts, sudrabiņš BW. 3902.

Avots: EH II, 599

suiķinēties

‡ suĩķinêtiês NB., sich ohne Arbeit umhertreiben.

Avots: EH II, 600

suiķis

I suiķis: pazudis viens suiķītis Pas. VIII, 349 (aus NB.).

Avots: EH II, 600

suiti

I suĩti,

1): suitu puiši man patika, suitu svārki nepatīk BW. 20559, 1. gar tuo suitu istabiņu RKr. XX, 52; ‡

2) kleine Ferkel
NB. (die Leute von NB. kaufen sich Ferkel angeblich meist bei den suĩti 1). Eine sehr fragliche Etymologie von s. (von poln. świta "Suite") wird Suitu k. 7 gegeben.

Avots: EH II, 600

suknīties

‡ suknîtiês NB. "pa baru luožņāt".

Avots: EH II, 601

suks

‡ suks zuobs NB. "īss, nuorauts, it kâ nuošķe̦lts zuobs".

Avots: EH II, 601

sukt

I sukt: stabulīti s. - auch NB.

Avots: EH II, 601

sulpstīt

‡ sul̃pstît NB. "sūkāt": zē̦ns sulpsta bumbu; belecken (mit ul ) OB. Refl. -tiês OB. "nicht geben wollen" (?). Vgl. sul̂pît 2 .

Avots: EH II, 602

supine

‡ supine NB., ein dicker, ungewandter Mensch. Vgl. supe̦na.

Avots: EH II, 603

surķis

II surķis: "pusčūcis" (mit ur̂ 2 ) Orellen; ein gut aufgefüttertes Schwein (mit ur̂ 2 ) Salis, Seyershof; ein hässlicher Mensch (mit ur̂ 2 ) NB.

Avots: EH II, 604

susla

susla,

1): "sula" Grenzh. n. FBR. XII, 24; "sula, šķidrums, zâļu tēja, nuovārījums" Nötk.; ein schlechtes Getränk AP., N.-Peb.; "plāna dzira (tēja)" Lasd.; eine Brotsuppe NB.; ‡

3) "kas suslā (leise weint)"
Pilda.

Avots: EH II, 604

sutenis

sutenis,

4): ein Faulpelz
Heidenfeld, NB.; ‡

5) = suteklis ‡ 4 Heidenfeld.

Avots: EH II, 605

svaja

I svaja: auch NB.

Avots: EH II, 611

svelmināt

‡ svel̃minât NB., frieren machen: salā vējš svelmina ģīmi.

Avots: EH II, 614

svētelis

svêtelis 2 : auch AP., Schnehpeln, (mit "ẽ" ) NB.; svētelīši ilgi tup ligzdiņā BW. 2147.

Avots: EH II, 617

svimbināt

‡ svim̃binât Rutzau, (mit im̂ 2 ) NB. "šūpuot, līguot, zvāļuot": ve̦zumu dikti svimbina: uzmanies, ka neapgāžas! NB.; in der Luft in die Runde drehen Rutzau: iesiet akmini valgā un s. pa gaisu.

Avots: EH II, 618

takšķīt

‡ takšķît (aus einem Manuskript), mit Kot bespritzen. Refl. -tiês (s. ME. IV, 126), 1): auch Gr.-Salwen, NB., Nötk., Widdrisch; "ar ūdeni laistīties" A.-Autz, Daudsewas, Gr.-Salwen, Kurmene, Neugut.

Avots: EH II, 665

tapāt

I tapât: auch Neuhausen, Serbig., Widdrisch; "unbeholfen, schwerfällig gehen" Nigr., Schujen; "auf einer Stelle hin und her treten" NB.

Avots: EH II, 667

tauņa

tauņa,

1): auch (mit aũ) Wainoden;

2): ein Ungeschickter, Saumseliger (mit aũ) A.-Autz, Amboten, Gaiken, Gold., NB., Nigr., Schrunden, Wainoden, Walk, Wirginalen.

Avots: EH II, 669

temuļa

‡ te̦muļa NB. n. Etn. II, 129, ein Unbeholfener.

Avots: EH II, 675

ule

ule,

1): auch Frauenb., Hasenpot, Kal., NB., OB. (weitere Angaben bei Būga Liet. k. žod. CXVI); ‡

2) als Schimpfname (?):
eit[a], ules, iekšā! kuo valstāties? BW. 20770 und 20771.

Avots: EH II, 712

urce

‡ urce "?": u., purce dē̦lu māte, gul kâ cūka midzenī RKr. XX, 71 (aus NB.).

Avots: EH II, 714

vaikstīt

vaikstît: "-uôs, -ījuôs" ME. IV, 436 zu streichen; Refl. -tiês,

1): "viebties" (mit aî) Pilda;

3): auch NB., OB., (mit aî 2 ) Schnehpeln.

Avots: EH II, 748

valgums

I valgums: Landungsstelle für Fischerboote Lng.; "vieta jūŗā, nuo kur var redzēt nuoteiktas zīmes krastā" NB.; kur būs man laivu dzīt, ne savā valgumā? BW, 22744, 1.

Avots: EH II, 752

valks

I valks: in Kurl. für semgallisches strauts Für.; ein kleiner Bach (mit al̂ 2 ) Grob., Kalten, Prawingen; das Bett eines kleinen versiegten Baches (mit al̂ 2 ) Pussen; ein einschiessender Ort (mit al̂ 2 ) NB., OB.; mazs valciņš BW. 1153, 2 (aus Sassm.); s. auch die Angaben Būgas Liet. k. Ž. CXVI.

Avots: EH II, 753

viga

viga,

1): eine Niederung
NB., Plw. I, 9, 254, 284.

Avots: EH II, 782

virsum

virsum: auch Pas. XI, 257 (ausNB.), Aizsils Sen. k., S. 184, mit ìr 2 Borchow, Kaltenbr., Lubn., Saikava, mit ir̂ 2 Iw., Schnehpeln; v. zemes Evang. 1753, S. 104.

Avots: EH II, 788

vīt

I vît: prs. und prt. vìnu auch Fehteln, Marienhausen, Pilda, Schrunden, Pas. XI, 87 (aus NB.); vijamais Frauenb., das Material zum Winden od. Flechten. Subst. vijums: vijumā raudzīties BW, 28250, 5 var. par vainaka vijumiņu 32461, 1. Subst. vijẽjs: virvīšu v. BW 32299.

Avots: EH II, 793

zērks

‡ zē̦rks (od. *zẽ̦rka?), der Sarg: acc. s. zē̦rku Pas. XII, 205 (aus NB.).

Avots: EH II, 805

zirnākslis

zirnākslis: auch (mit ir̃) Kal., OB.; pievē̦rpuse ... zirnākslītim de̦guntiņu Tdz. 59764 (aus NB.).

Avots: EH II, 809

zobins

zuobins, -s od. -na (unter. zuõbe̦ns 1): acc. s. zuobini Pas. X, 74 (aus NB.); gen. s. zuobiņa BW. 2628.

Avots: EH II, 813

žogs

I žuogs: mit uô 2 Grob., Iw., NB., OB., Popen, Pussen, Rothof, Wirginalen (s. auch die Angaben Būgas Liet. k. žod. CXVII; unbek. in Breslau, Dobl., Ermes, Lemb., Lubn., Marienhausen, Morizberg, Wolm.); caur žuoga puosmu BW. 1563 (aus Krohten, Bunthof, Paddera). aiz žuodziņa 503, 2 (aus Schnehpeln); "nekārtīga sē̦ta" (mit uô) AP.

Avots: EH II, 823

zvieds

zvieds: auch Brasche Anl. 145; zviedu zeme Latv. Av. 1831, № 3; vgl. auch den Eigennamen Zviẽdu tiltelis Plvv. I, 89 (aus NB.).

Avots: EH II, 816