uzmaš,
1) uzmaš Saikava,
uzmašām Bers., Marzen, Selsau, Sessw.,
uzmaši Kl.,
uzmašu Prl., Adv.,
absichtlich (uzmašām) Diez n. Plūd. Llv. II, 68, U., Erlaa,
(uzmašu) Kl.,
(uzmašus) Salisb.,
besonders, zu dem Zweck (uzmaš) Budenbrock, Golg., N.-Laitzen,
(uzmašām) AP., C., Fehgen, Fehsen, Laud., N.-Peb., Saikava, Selsau, Sessw., Tirsen,
(uzmaši) Dr., Laud., Saikava,
(uzmašu) Bers.,
(uzmašus) C., Sessw.,
unnütz, ein übriges Mal (uzmaš(i)) Ramkau:
man ne˙kad negadījās gar tevi iet; svētdienā gribēju uzmaš pie tevis aiziet Budenbrock.
pa ceļam viņš varēja sasniegt arī Linumu, lai nebūtu jāiet turp uz-mašus Kaudz. Jaunie mērn. laiki III,
174. es taču uzmaši (zu einem bestimmten Zweck, mit besonderer Absicht) atnācu Saikava.
nu tīri uzmaš jāiet uz buodi. tikkuo biju, un ej nu atkal! Saikava.
uzmašu jau es uz viņsē̦tu neiešu Prl. n. FBR. VI, 114.
atnes visu uz˙reiz, lai nav vē̦lāk uzmaš jāiet! Ramkau.
iedams pajem lāpstu, lai nav jāiet uzmaši! ebenda.
dziedātājiem... nevajadzē̦tu uzmašus uzstāties ar krievu tekstu, ja uz tuo nespiež sevišķa vajadzība RA.;
2) uz
mašām, Adv.,
überhin St.,
drüber hinaus U.:
duod uzmašām! gib eine Zugabe! U.
Avots: ME IV,
355,
356