I maĩņa [auch Wohlf., màiņa ² Kl., maîņa Kr.], maĩna [li. maina Miež.], mains (li. maĩnas) U., Dünsb., n. U. auch maiņus, der Tausch, Wechsel: viņš gre̦dze̦nu tai pirkstā sprauž, nuo viņas maiņā citu ņe̦m A. XI, 186. gada maina, Jahreswechsel; iekšejās dzīves maiņa, Sinnesänderung; duomu maiņa, änderung der Ansichten.

Avots: ME II, 550

I maĩņa: auch AP.

Avots: EH I, 778

II maiņa,

1) der Sumpf
[zu li. maiva "Sumpf in einer Wiese"?];

2) eine schwere Arbeit
Spr.

Avots: ME II, 550