Paplašinātā meklēšana

àizspriêdumains, vorurteilsvoll MWM. XI, 297.

Avots: ME I, 52

arumaîns, -ņš, gefurcht, uneben: arumains ģīmis MWM. XI, 3.

Avots: ME I, 141

‡ blamaîns (mit -mm- zu lesen?), fleckig (von der errötenden od. erbleichenden Wange) Biel. n. U.

Avots: EH I, 225

blankumains, fleckig.

Avots: ME I, 309

blãzmains, blãzmuots auch blãzmais [Neologismus oder Druckfehler für blāzmaims?], schimmernd, dämmernd: blāzmainm nakts; blāzmains, blāzmuots rīts. mīlestības blāzmais rīts šķīsti baltiem ziediem vīts A. XX, 869. uz luoga aizkara blāzmaiņi spīgāja luktuŗu gaisma Upītis, Sieviete 192.

Avots: ME I, 312, 313

briẽsmains, gefahrvoll.

Avots: ME I, 337

brĩnumains, wundervoll: vaiņags Skalbe.

Avots: ME I, 334

[čamains, eigensinnig, unverständig Wid.]

Avots: ME I, 402

čam̃mains,

1) mit Kleinkorn gemischt:
č. labība Sassm.;

[2) unsauber, ungefegt:
č. istaba Dond.].

Avots: ME I, 403

caũrumains, löcherig, durchlöchert: caurumains apģē̦rbs, cimds.

Avots: ME I, 366

‡ cirmains Stender Deutsch-lett. Wrtb., wurmicht Mahlup, N.-Peb., Sessw.: c. rieksts, burkāns, kartupelis.

Avots: EH I, 273

drausmaîns, furchtbar, schrecklich, grauenerregend: meži šņāc un luokās drausmaini JR. IV, 26.

Avots: ME I, 492

drũmaîns: düster, dunkel Diet:

Avots: EH I, 337

drũmaîns, schaurig, schaudererregend B. Vēstn.

Avots: ME I, 506

dũmaîns,

2): dūmaiņu dzērienu Schrunden n. FBR. XIII, 102.

Avots: EH I, 347

dũmaîns, dũmājs,

1) räucherig, voll Rauch:
es piekrāpu meitu māti dūmājā (dūmainā) istabā Ltd. 1017; 1538;

2) rauchfarben, grau:
dūmains zirgs, dūmaina guovs Vēr. II, 1039.

Avots: ME I, 527

dzelˆmaîns, voller Tiefen, tief, tiefliegend: dzelmainā muklājā stidzis cilvē̦ks un luops LP. VII, 866. upe akmeņaina un ne visai dzelmaina Konv. ² 712.

Kļūdu labojums:
un ne visai = un visai

Avots: ME I, 541

‡ gaŗstulmaîns Celm., gaŗstulmu (gen. plur.) Daugava 1934, S. 484, langschäftig: g. zābaks.

Avots: EH I, 386

gle̦maîns, gļe̦maîns, schleimig, mit Schlaim bedeckt: gle̦mains kâ gliemēzis Kok. A. XIII, 251. gle̦maina mute Alks. par raganas vēmekļiem tauta nuosauc mīkstu, gļe̦mainu masu Etn. III, 23.

Avots: ME I, 624

gļe̦maîns, s. gle̦mains.

Avots: ME I, 632

gļiẽmaîns, - ẽju, schleimen: siltā laikā svaiga gaļa ātri sāk gļiemēt Dond.

Avots: ME I, 633

glizmains laiks, ="laiks, kad līst glizma" Samiten.

Avots: ME I, 627

‡ gluomains, schleimig Gr.-Sessau.

Avots: EH I, 395

gļuomaîns, schleimig: zirneklis slapināja viņu ar savām gļuomainām kājām.

Avots: ME I, 633

‡ glumaîns,

1) glatt:
g. ceļš Warkl.;

2) schleimig
(wo?).

Avots: EH I, 394

‡ gumaîns Lubn., N.-Schwanb., = punaîns, knorrig: purvā audzis kuoks ir g.

Avots: EH I, 418

jamaîns, gruftig, uneben: ceļš tik jamains, ka tâ˙pat tukšā braucuot lauž vai kaklu nuost Etn. I, 59, Bers.

Avots: ME II, 95

jê̦lumaîns,

1) mit rohen Fleischfetzen beschmutzt:
kas ar jē̦lumiem strādā, tam ruokas paliek jē̦lumainas Ahs.;

[2) roh, wund
U.].

Avots: ME II, 113

[juõmaîns, = ruobains: šis lauks ļuoti juomains Stuhrhof.]

Avots: ME II, 127

kē̦maîns, wunderlich, absonderlich: ķē̦mains, gaŗš vīrs Poruk.

Avots: ME II, 373

‡ ķirmains (wo?), = ķirme̦nains.

Avots: EH I, 704

klajumaîns, reich an freien, offenen Stellen, waldlos: apgabals ir kalnains un lejains, mežains un klajumains Lautb.

Avots: ME II, 210

‡ kļũmaîns C., verhängnisvoll: le̦pnums ... viņu atturēja nuo šī kļūmainā (= kļūmā?) suoļa, Veselis Netic. Toma mīl. 135.

Avots: EH I, 626

kramaîns,

1): auch Dunika.

Avots: EH I, 641

kramaîns,

1) grindig
L., St., U.: [kramaiņi (Var.: kŗaupaiņi, kašķuoji) nagi BW. 35174, 1 var.];

2) hart:
kramains kuoks, kuŗam viena puse ir cietāka Aahof.

Avots: ME II, 257

‡ krējumaîns, = krèimuôts: gan sari, gan saldāki, krējumaini (sc.: sieri) Anna Dzilna 67. tumīgu, krējumainu (scil. pienu) Pas. XV. 239.

Avots: EH I, 650

krikumaîns [Salis], voller Krümchen, Überbleibsel: [krikumainas de̦sas BW. 35217, 6 var.].

Avots: ME II, 278

‡ krumaîns, mit Auswüchsen, Knorren (krumi) versehen Iw.: k. kuoks. Zu krumuļains.

Avots: EH I, 659

krũmaîns,

1) bebuscht, buschicht:
krūmains krasts, krūmaina pļava;

2) krūmaina ķemme, ein Kamm mit ausgebrochenen Zähnen
U.

Avots: ME II, 292

kudzulmaîns, kudzulmuojs, mit Knoten versehen, drall: dzija ir kudzulmuoja, rudzu stiebri kudzulmuoji Lös. n. Etn. IV, 98.

Avots: ME II, 299

kùkumaîns, buckelig, höckerig: kūkumaiņie kamēļi Kaudz. M ; kūkumains sulainis Druva II, 62.

Avots: ME II, 333

‡ kur̃maîns, an Maulwürfen reich: k. gads AP. k. tīrums Warkl.

Avots: EH I, 679

‡ kužmains Ramkau, höckerig, uneben: k. kuoks.

Avots: EH I, 681

‡ kvelm[j]ains Schwitten, heiss, schwül: uzplūst kvelmaini garda maizes smaka Brigadere Dievs, daba, darbs 177.

Avots: EH I, 689

lãmaîns reich an Lachen, Pfützen, Gruben: lāmainas pļavas Kand.

Avots: ME II, 438

‡ lāsmains, schillernd (mit â ² ) Salis; wiederholt schimmernd (mit à ) Ermes, (mit â ² ) AP., Bixten: lāsmaiņi zibeņi A. Brigadere Dievs, daba, darbs 303. mēteli ar tumši lāsmainu ādas apkakli Veselis Dienas krusts 54; lâsmaina ² (= lāsaina I?) guovs Salis, Schwitten.

Avots: EH I, 729

lāsumaîns: auch (mit ã ) Frauenb.; kad drēbi krāsuo un neizduodas, tad tā paliek làsumaina ² Linden in Kurl. lāsumainiem vaigiem Janš. Līgava I, 53 (ähnlich 433). gaišziluo, lāsumainuo saitni Veselis Daugava 1934, S. 5.

Avots: EH I, 729

lāsumaîns Duomas I, 785, = lāsains I: ūdens līmenis laistās lāsumainā spuožumā Saul. lāsumaini sivē̦ni Mat.

Avots: ME II, 442

làukumaîns, laũkumaîns C., làukumuôts,

1) fleckig, blässig:
kakls stipri sasarcis vai laukumains Konv. ² 598. linus var klāt uz atmatām, pļavām, rugājiem, bet ne uz auzāja, juo tas padara linus laukumainus Zemk. rumpja apakšpuse me̦lna un balti laukumuota Konv. ² 2672;

2) ungleich, mit lichten Stellen:
l. lauks, laukumaina labība Mat.

Avots: ME II, 427

‡ ļekmains FBR, XIV, 74, schlammig.

Avots: EH I, 770

‡ lē̦pumaîns "?" Strods Par. vōrd. 102.

Avots: EH I, 738

lìesmaîns, lìesmîgs, flammig, feurig: dziedādamas visas gāja ap liesmainuo kalnu Asp. acis de̦g liesmaini MWM. III, 86. viņš acīm zibina kâ leišu pē̦rkuons, liesmīgs MWM. VI, 491. [liesmains aude̦kls Wid.]

Avots: ME II, 504, 505

lìkumaîns, krumm, mit Krümmungen versehen: lazdiņš auga līkumaiņš (Var.: līkumuots) BW. 2783. līkumaina upe te̦k 30986.

Avots: ME II, 487, 488

lĩmaîns, leimig: līmainas vielas.

Avots: ME II, 488

lùokumains, lùokumuôts, krumm, mit Krümmungen, Biegungen: luokumainas līnijas.

Avots: ME II, 526

mazliẽsmaîns, mit einer kleinen Flamme brennend: mazliesmaina uogle Akmeņuogles 33.

Avots: ME II, 573

me̦l˜numaîns, schwarzgefleckt, schmutzig: me̦lnumainā šķīvī gulēja divas reņģes AU.

Avots: ME II, 599

ņe̦r̃maîns [Salis], zerfetzt: ņe̦rmaiņi rīta svārki A. VIII, 1, 358. [Zu ņe̦rma.]

Avots: ME II, 901

nùoslè̦pumaîns, geheimnisvoll: krē̦slā viss tik nuoslē̦pumains A. XII, 4.

Avots: ME II, 852

[palīkumaîns, ein wenig krumm, gekrümmt, mit Krümmungen (līkumi) versehen: Daugava gadījusies tāda palīkumaina Pas. I, 399.]

Avots: ME III, 61

‡ pãrme̦tumains, vorwurfsvoll: pārme̦tumainā balsī Janš. Mežv. ļ. II, 170.

Avots: EH XIII, 207

pãzmains "wogend, wellenförmig": gaŗās, kuplās un pāzmainās krētes Janš.

Avots: ME III, 191

plaismaîns, plaismuôts, rissig, uneben: miza ir plaismaina Konv. ² 3004. plaismuots apgabals Asp.

Avots: ME III, 316

plam̃maîns, flammig, voll grosser Flecken : slimajam nuo lielā karstuma plammains ģīmis Sassm.

Avots: ME III, 318

plañkumaîns C. u. a., plànkumaîns PS. u. a., fleckig: dzilna - sarkani plankumaina LP. VII, 1164. plankumaini zuobi MWM. VI, 143. aiz plankumainajiem svārkiem varēja redzēt līdz pēdējam sasekšušu veļu Vēr. I, 1040. - Subst. plankumaînums, die Fleckigkeit: plūmes ... pie mums bieži slimuo ar brūnuo lapu plankumainumu.

Avots: ME III, 319

platģĩmaîns MWM. v. J. 1987, s. 346, ein breites Gesicht habend.

Avots: ME III, 321

puosmaîns: ungleich gefärbt, šķùobrains Lubn.: pùosmaina ² dzija.

Avots: EH II, 347

puosmaîns, was nicht in einem Striche fortgeht, sondern in Abteilungen, Absätzen U.: stulbājs izskatās puosmains Konv. ¹ 913. puosmains stuobrs Konv. ² 193. puosmaini taustekļi ebenda 1997.

Avots: ME III, 457, 458

raĩkumaîns, uneben, zackig: vadmalas mala raikumaina Dond.

Avots: ME III, 470

‡ "rievains, rankains 1" Siuxt: te̦kuļiem tādi rankumaiņi ragi; nav glumi.

Avots: EH II, 354

šakumaîns Saikava, mehrere šakumi 1 habend: š. kuoks.

Avots: ME IV, 2

sal˜maîns: salmaini (mit Stroh bestreut) tie muzukanti (sic!): nabadzes dze̦nāja gar salmu šķūni Tdz. 59503.

Avots: EH XVI, 426

sal˜maîns, strohig, strohern U.: salmaini mē̦sli Konv. ² 2060; salmaini augi Wid., grasartige Gewächse, Gräser.

Avots: ME II, 674

sar̂maîns: kupliem, sarmaiņiem matiem Janš. Dzimtene III, 263.

Avots: EH XVI, 443

sar̂mains, bereift, mit Reif belegt Wid.: rudenītis sarmainām kajiņām,

Avots: ME III, 722

sārmaîns, laugicht U.: sārmainas zemes MWM. X, 329.

Avots: ME III, 806

‡ II sãrmaîns Dunika, = sar̂maîns.

Avots: EH XVI, 472

šàusmains ² Saikava, schaurig, schauerlich: šausmains dziļums Mērn. laiki 173. šausmainajā medniecībā Pūrs I, 114. neizturams, šausmains skats Upītis Sieviete 261. pār zemi ē̦nas gaŗas skrej un steidzas šausmaini Jauna Raža IV, 26. man tik drūmi še, tik šausmaini Asp. R. VII, 52.

Avots: ME IV, 7

še̦kumaîns, gegabelt: š. uozuols LP. I, 1 11.

Avots: ME IV, 15

sē̦rsmaîns, = sē̦rsnaîns: sē̦rsmainas pē̦rslas... pilda.., zarus un ce̦rus Kaln. Uozuolk. māc. 69.

Avots: ME III, 831

sîkumaîns, kleinlich, auf Einzelheiten erpicht.

Avots: ME III, 854

šķe̦rmaîns "?": mans brālīt[i]s sūdus veda šķe̦rmainiem ratiņiem; aug brālim mieži, rudzi šķe̦rmainām vārpiņām: BW. 28183.

Avots: ME IV, 28

šķẽ̦rmains Ruj., Salis, säuerlich: š. piens.

Avots: ME IV, 35

šķūmaîns: š. (mit ũ) ūdens Kaugurciems.

Avots: EH II, 641

šķūmaîns, schäumig U.

Avots: ME IV, 56

skurmaîns, ärgerlich, wütend Wid.

Avots: ME III, 906

slapjumaîns Latv. saule 1927, s. 617, nass, durchnässt.

Avots: ME III, 916

slàumaîns AP., ungefegt, voller Kehricht: slaumainā cietuma kambarītī Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 65.

Avots: ME III, 919

slē̦pumaîns, slē̦pumîgs. geheimnisvoll: mūzika mūs slē̦pumaini saldi skumdina Puriņš Nauda 34. slē̦pumīgi skatīties Lāčpl. 28.

Avots: ME III, 930

slimaîns Mar. n. RKr. XVII, 135, kränklich, unwohl, krankhaft Warkl.

Avots: ME III, 932

suomaîns, beutelig Wid.

Avots: ME III, 1138

spangumaîns BW. 32931 var., = spañgains 3: spañgumaîns kumeliņš Heniņ.

Avots: ME III, 985

straumaîns: straûme̦na ² upe Seyershof.

Avots: EH II, 584

straumaîns Wid., = straujš 1; reich an Stromschnelien (mit àu ) Jürg.

Avots: ME IV, 1082

sturmaîns,

1): s. laiks BielU., Wetter mit vielen Regenschauern;

2): tas nav tāds s. ("stre̦bulīgs, ātrs"; mit ur̃), bet ir tāds vientiesīgāks Orellen.

Avots: EH II, 596

sturmaîns,

1) stürmisch
U.,

2) launisch:
sturmains cilvē̦ks Biel. n. U.

Avots: ,

sukumains: sukumaini izcirpt Gramsden.

Avots: EH II, 601

sukumains U., lückenhaft.

Avots: ME III, 1118

šukumaîns, = sukumains, lückenhaft.

Avots: ME IV, 105

sve̦l˜maîns C., svelmains Arrasch, Bauske, Ermes, Salis, (mit èl ² ) Adl., Golg., Lubn., Sessw., glühend, heiss; scharf (von der Kälte): svelmainā pusdienā Stari II, 687 (ähnlich: JR. VII, 139). saules svelmaiņa liesma Vēr. II, 86. dienas svelmaiņā e̦lpa 530. svelmaiņais tvaiks I, 1500. svelmainie vēji JR. IV, 191. svelmainā vārdu plūdumā Duomas II, 380, svelmaiņā salā A. XX, 112.

Avots: ME III, 1148

‡ švelmains Memelshof "karsts, spēcīgs (vom Feuer)": švelmaina liesma.

Avots: EH II, 661

švĩkumains: auch Anzen, Nötk., (mit ì ² ) Gr.-Salwen: š. aude̦kls, švīkumaina debess.

Avots: EH II, 662

švĩkumains (?) Bauske "= švīkains": švìkumains ² ir kuoks, kas, ilgāku laiku sabijis mitrumā, ir kļuvis vietvietām zils Aiviekste.

Avots: ME IV, 119

teiksmaîns, märchenhaft, sagenhaft: teiksmainas ūdens meitas Zeltm. ruomiešu teiksmainais ķēniņš Pūrs I, 112. sakrājis . . . teikas un nuostāstus par pūķi un izteicis . . . savas duomas par šuo latviešu teiksmainuo būti Etn. II, 92, teiksmainas, nuoslē̦pumainas ē̦nas Vēr. I, 1027, pie teiksmaiņām vietām LP. VII, 1234, nuo dziļa klusuma viss parks kâ teiksmains tilpa MWM. VIII, I75. teiksmainas ziņas Konv. ² 1438.

Avots: ME IV, 156

trauksmaîns,* trauksmîgs* Dr., ungestüm : asiņu trauksmainais nemiers Veselis Daugava I, 423. trauksmīgs nemiers pārņēma dzīvi Druva II, 582.

Avots: ME IV, 224

trausmaîns "?": šņācuošas, šausmainas, trausmainas steigas MWM. VII, 295.

Avots: ME IV, 226

trũkumaîns, mangelhaft, fehlerhaft Wid.: šie ierīkuojumi ir nepilnīgi un trūkumaini Konv. ² 656.

Avots: ME IV, 252

‡ trumains "ar trumiem apaudzis": trumaiņas aknas Siuxt. ve̦cs suns paliek t. Sonnaxt.

Avots: EH II, 698

tvīksmaîns "?": tvīksmains sārtums plēnēja par sē̦ri skaistuo vaigu Stari II, 197.

Avots: ME IV, 292

uñtumaîns, nückisch, mutwillig: untumaiņš cilvē̦ks LP. IV, 86. skaista, untumaina sieviete Vēr. II, 236. untumaiņš zirgs neve̦lk ve̦zmu Ahs. n. RKr. XVII, 60.

Avots: ME IV, 299

versmaîns,

1) "?": baltā janvāra gaisma versmaini kūpēja A. Brigader Daugava I, 846. ve̦r̂smains gaiss C., flimmernde
(?), flimmernd wallende (?) Luft;

2) ve̦r̂smains rîts Saikava "ein kalter und windiger Morgen".

Avots: ME IV, 541

vẽ̦rsmains Trik. "= strāvains".

Avots: ME IV, 566

vē̦smaîns, ‡

2) von leichtem Wind durchweht
C., Heidenfeld, Jürg.: aukstā, vē̦smainā vietā Pēt. Av. III, 143. v. rīts Skalbe Raksti IV (1938), 30; ‡

3) = vēsmîgs II 1 Lubn.

Avots: EH II, 779

vē̦smaîns "?": puķes vē̦smainas, bez smaržas Seifert Chrest. 111, 2, 149.

Avots: ME IV, 570

virmaîns "?": virmainajā (gekräuselt?) līmenī zalguoja mēnesis Apsk. v. J. 1903, S. 611. virmainas ("virmuojuošas"), tvaņainas cietēju e̦lpas Domas III, 958.

Avots: ME IV, 608

vizmaîns: (vītuola) vizmainās, smalkās lapu bārkstis Vanagu ligzda 78. gaišie, vizmainie lauki 129.

Avots: EH II, 791

vizmaîns "?": viņi staigāja pa vizmaiņu pļavu Domas II, 90; "flimmernd": v. gaiss Bauske.

Avots: ME IV, 631

žāklumains BielU. "in zwei Teile auseinander gehend".

Avots: ME IV, 796

zemaîns, s. zemjaîns.

Avots: ME IV, 707

ziemaîns "?": ziemains (winterlich?), vē̦ls vakars Veselis Saules kaps. 188.

Avots: ME IV, 742

zìmaîns Nötk., PS., (mit î ² ) Bauske, Salis, mit einem Zeichen, Mal oder mit vielen Zeichen versehen Lennew., Lubn., gekennzeichnet: zīmains teļš Bauske, Lubn., Salis. gribēja pajemt zīmaiņuos iemavus Pas. II, 49 (aus Rositten); "ļuoti pazīmīgs" Gilsen, Kalnemois, N. - Schwaneb.,Stomersee; "rē̦tains" N. - Peb.; ungleich gefärbt Ramdam.

Avots: ME IV, 734

beblis, ‡

2) "ein gekrümmtes
(līkumains) Holzstück mit einer Krümmung an der Wurzel" Druw.

Avots: EH I, 210

blãsma, mains">blãsmains, blãsmuots, st. blãzma u. s. w. Kand., Dond., Zabeln; [tavas blāsmas ("Sirahlen") atskrēja Glück Psaml 77,18; nuokāve... viņu sīkmaņus ar blāsmām ("mit Strahlen, Blitzen") Psalm 78, 48.]

Avots: ME I, 311

čar̂maiņš ² Ahs., dial. für sar̂mains.

Avots: ME I, 405

‡ caurīgs Elger Dict. 74, = mains">caũrumains.

Avots: EH I, 261

‡ càurumâts ² Kaltenbr., = mains">caũrumains: caurumāta zeķe.

Avots: EH I, 261

‡ caũrumuôts Dunika, PlKur. u. a., = mains">caũrumains.

Avots: EH I, 261

ce̦lmājs, ce̦lmains, ce̦lmuojs, ce̦lmuots, stubbenreich, vol von Baumstümpfen: ce̦lmainā, - ājā, - uotā līdumā BW. 8562; 19604.

Avots: ME I, 369

duobulaîns, duobumains Druva II, 308, gruftig, uneben: duobulains ceļš Spr.

Avots: ME I, 532

dūmājs, s. dũmains.

Avots: ME I, 527

I gļiẽma, ein Wurm; īss un pare̦sns, nuo ārpuses stipri gļiemains tārps Tals.

Avots: ME I, 633

[glĩme Stenden, die glitschige, porenlose untere Schicht eines schlecht gebackenen Brotlaibs; davon ein Adj. glĩmains: līmaina maize, Brot mit glīme. Vgl. li. glìmti "превращаться в слизь", glieme u. a.]

Avots: ME I, 627

[gļīvains Stenden, = = mains">glĩmains. Vgl. glīvains.]

Avots: ME I, 633

‡ glùodans ² "mains">kluss nuoslēpumains, nedruošs, aizdomīgs" Warkl.: "kluss, viltīgs" Skaista: g. suns (auch Geistershof, Selsau), cilvē̦ks; hinterhältig Domopol: g. kai pasle̦pinais suns: nerej, bet kuož; "auszuweichen pflegend und verstehend" Salwen; glatt, schlüpfrig (von Fischen) Geistershof, Selsau.

Avots: EH I, 395

grecelis, ‡

2) "uz visām pusēm līkumains kuoks" Druw.

Avots: EH I, 402

ielãpaîns, geflickt, mit vielen Flicken versehen: ielāpaini svārki. skuolā viņu sauca par ielāpainuo, juo apģē̦rbs viņam mūžīgi bija caurumains Latv.

Avots: ME II, 37

‡ II krepele, ein krüppeliger Baum ("caurumains, līks un greizs kuoks") Seyershof: tas nav nekāds kuoks, - tas tāds (sic!) k. ir.

Avots: EH I, 649

‡ IV kùilis ² Saikava "līkumains nuošuvums": tik nelabi izgriêzts un kuiļiem vien nuošūts, ka ne˙maz negribas mugurā vilkt.

Avots: EH I, 668

‡ lutũrs Seyershof "lempīgs un nuoslē̦pumains cilvē̦ks".

Avots: EH I, 763

I maĩņa [auch Wohlf., màiņa ² Kl., maîņa Kr.], maĩna [li. maina Miež.], mains">mains (li. maĩnas) U., Dünsb., n. U. auch maiņus, der Tausch, Wechsel: viņš gre̦dze̦nu tai pirkstā sprauž, nuo viņas maiņā citu ņe̦m A. XI, 186. gada maina, Jahreswechsel; iekšejās dzīves maiņa, Sinnesänderung; duomu maiņa, änderung der Ansichten.

Avots: ME II, 550

maĩnît (li. mainýti, (slav. měniti "tauschen"]) [auch Iwanden, Wohlf., Wolm., PS., C., Neu-Salis, maînît 2 Salis, màinît ² Kl., maînît Kr.], -u, -ĩju, maiņuot, [mainuot L.], tr., tauschen, wechseln: zirgus, naudu, duomas. nāc ārā, meitu tē̦vs, mainīsim kumeliņus! BW. 14611, 2. mācītājs laulājuot maina gre̦dze̦nus BW. III, 1, 76. ve̦lns nu bij kājās, lai mainuot kaltu uz (od. pret) izkapti LP. Refl. -tiês, sich verändern: laiki, cilvē̦ki mainās. Subst. maĩnĩjums, das Ausgetauschte, Veränderte, das Ausgetauschthaben : pateicuos par naudas mainījumu; maĩnîšana, das Tauschen, Wechseln, Verändern; maĩnîšanâs, das Sichverändern; maĩnîtãjs, wer tauscht, wechselt, verändert. (Zu mit nebst la. mūnus "Leistung; Liebesgabe", got. gamains "gemeinsam", ahd. mein "trügerisch", ai. mēni-ḥ "Rache" u. a., s. Walde Wrtb 2 182 und 502, Meringer IF. XVIII, 271, Berneker Wrtb. II, 49, Trautmann Wrtb. 176.]

Avots: ME II, 550

māneklis, mãnêklis C.,

1) [mãneklis Arrasch, Ruj., Bauske, mãnêklis PS., Trik.], das Trugbild, die Vision, die Täuschung, Gaukelei, Hilfsmittel zum Betören U.: viņš skatījās uz baltuo tē̦lu, kas stāvēja pret melnuo tumsu durvīs kâ nuoslē̦pumains, mē̦ms māneklis Zalktis v. J. 1908, № 4, S. 40 [mānekļus (Visionen) redzēt Bers.] visa ticība bez īstas atgriešanās un labuošanās ir tīri mānekļi Latvju Tauta XI, 1, 45; [mãneklis Lautb., etwas, womit man kleine Kinder von der Mutterbrust entwöhnend täscht];

2) der Betrüger, Flunkerer [mãneklis N. - Peb.]: Andris palicis liels māneklis, - tik mānās ar visiem Schwanb.

Avots: ME II, 582

plēnêt, -u, -ẽju,

1) plẽnêt Jürg., Kursiten, Wandsen, Gr.-Essern, Dunika, Neuenb., Behnen, Bauske, glimmen, schwelen; lodern
Dr.: plē̦nuoša uogle JR. IV, 191. tvīksmains sārtums plēnēja pār sē̦ri skaistuo vaigu Stari II, 197;

2) plẽnêt Grünh., ohne Unterbrechung irgend wohin schauen :
viņš visu rītu plēn uz tuo pusi vai pie luoga un gaida kaut kuo Grünh.;

3) plẽnêt N.-Peb. (prs. plẽnẽju), (unnütz) warten, quienen:
Sprw. plēn un gaida kâ lapsa uz baluožiem Alksnis-Zundulis. dirnē, plēnē kruogā un saldē zirgus Etn. l, 7. Refl. "tiês,

l) "?" : acu priekšā plēnējas tikai nenuoteiktas krāsas A. v. J. 1899, S. 248;

2) sich mit plēnes 1 bedecken Lennew., (mit ẽ) Sessau: uogles izdzisdamas plēnējas.

Avots: ME III, 339

purãsis, purãss PS., angeblich auch purãzis, purãcis, purãlis, purẽlis, šūnu akmens, caurumains uolis, kas atruodams purvuos. Aus d. porös, oder zu pur[v]s?

Avots: ME III, 416

putraimaîns, aus kleinen Körnern bestehend, grützig: putraimaina gaļa MWM. VI, 106, Avuots II, 196. kad cūkām ar sietiņu ne̦s graudus, tad cūkām gaļa putraimaina Etn. II,122. putraimains (feinkörnig) sniegs Taubenhof.

Avots: ME III, 442

I rūsis,

1): rūša zeme Lettihn, eisenoxydhaltiger Boden;
nuoberzēt (rakstāmām spalvām) rūšus (Rost?) un tintes apkaltumus Jauns. Raksti IV, 68. gē̦rbs ... kļuvis netīri pe̦lē̦ks un plankumains gan nuo rūšiem ("?"), gan nuo tintes 64. kuodes ēda vilnānītes, rūši ("?") pašu ne̦sātāju BW. 27696 var. iemešu rūšu ("?") piku ... ganībās, lai rūsēja, lai pelēja ... gana meitas 12727, 5;

2): Getreiderost
(mit ù ² ) Warkl.; salnai ē̦stas, rūšam kuostas Tdz. 57654, 1;

3): rūši me̦t Setzen, es wetterleuchtet
(dieselbe Bed. hat wahrscheinlich auch rūsis ve̦lk Gr.-Buschh. n. Fil. rnat. 64).

Avots: EH II, 389

šaušalains, = mains">šausmains, schauerlich Brasche: cīniņš šaušalains JIgRKr. III, 1; Pas. II, 165 (aus Kalleten). šaušalaiņas scēnas SDB. VIII, 12. par kādiem šaušalainiem gadījumiem Kaudz. Izjurieši 23.

Kļūdu labojums:
SDB. = SDP.

Avots: ME IV, 8

‡ se̦r̂me̦ns ² Seyershof = sar̂mains: s. laiks.

Avots: EH XVI, 478

II šķe̦sts: ein Knüppel, eine Rute Kürbis, Salis; jumts caurumains, ... sānuos rē̦guojās šķe̦stu (od. zu šķe̦sta?) ribas A. Upītis Pirmā nakts 185. (nuo jumta) šķe̦stus pa ruoku galam svieda zemē Laikmetu griežos I, 29.

Avots: EH II, 631

slìet,

1): status s. Lubn. rudzu kuopiņas s. statiņās AP. kad slies, tad uzslies Upītis Pirmā nakts 229; ‡

3) schlagen
Iw.: bezguožu gani ar kuoku slej aitām virs[ū]. Refl. -tiês,

1): "nuostāties atbalstuoties pret kādu priekšme̦tu" Auleja; vor "sich bäumen"
ME. III, 940 ist "2)" einzuschalten; vai tu sliesies (= celsies) ar...! stārasta tē̦vs jau sen kājās A. Upītis Pirmā nakts 229. zirgs slienas uz pakaļas kājām Saikava. jumts caurumains, ... pa muguras virsu slējās piesluoga krusti A. Upītis Pirmā nakts 185. ceļš .. sāka lē̦ze̦ni s. kalnup 23.

Avots: EH II, 528

‡ šņe̦r̂ba PV. "untumains cilvē̦ks, vaibstaļa".

Avots: EH II, 652

spindzelîgs,

2): "draišķīgs" Morizberg; "untumains; ieduomīgs" (mit iñ ) Sermus; "ātrs, nemierīgs, šaudīgs; vīzde̦gunīgs" (mit iñ ) AP., Lems., Kl.-Roop, (mit ìn ² ) Mar.; "koķeti gruozīgs" Aahof, Sessw.; "gražīgs, niķīgs" Zeezern.

Avots: EH II, 551

stãvêt,

1): ja bē̦rns neizaug, tur ne˙viens nevar priekšā s. (vor etwas behütend)
Seyershof. viņš dažreiz paliek stāvīts Ramkau;

2): ar vieniem radiem saietas, ar citiem - stāv naidā Linden in Kud. pusmūža gaduos stāvuošs ... kungs Janš. Dzimtene V, 111. kādā vērtē tagad stāv ādas Anna Dzilna 189. jūŗā stāv šķūmains ūdens Kaugurciems. tas jau uz zvejas vien stāv (ist immer mit dem Fischen beschäftigt)
Kaltenbr., Linden in Kurl. pasaule uz puostu vien tagad stāv Strasden. brīvā s. ebenda. man sāp, ka tu manā mantā stāvi (von meinem Vermögen lebst) Frauenb.;

4): cik ilgi tad ķiegeļi stāvē̦tu? Kaltenbr.

5): dienas s. AP. "kungu gaitās iet" "6) mit" ME. III, 1053 zu verbessern in "7) mit" tava dē̦la valuodiņa stāv līdz asu zuobentiņu BW. 3126; "7) wert sein (infl.)" ME. III, 1053 zu verbessern in "8) wert sein, kosten
(infl.; nach r. cmoumь)"; nestāv (es lohnt sich nicht) dvēseles savas smērīt Pas. X, 137. man nestāv tik tālu iet Saikava. svešai mātei nestāvēju maza vaŗa gabaleņa Tdz. 38089 (ähnlich 38139; 43773). Subst. stāvêšana: man laukā s. BW. 30437, 5; stãvê̦tājs, f. s-ja: aiz durvīm stāvē̦tāja BW. 23948.

Avots: EH II, 574

tiepîgs: auch (mit iẽ) AP., Kand., ("untamains") Seyershof: tev tiepīgi jāpaliek pie sava Blaum. Raksti XI, 14 (1938), 215.

Avots: EH II, 687

I tìlpt C. (li. til˜pti "Raum worin haben"), tìlpt ² Kl., Prl., til˜pt ² Lin., Nigr., Praes. te̦lpu (U.) od. tilpstu (Nigr., Prl.), Praet. tilpu,

1) eingehn, Raum haben U.: tas nete̦lp vis maisā L. zaruojs mans vainadziņš, nete̦lp (Var.: nete̦lpst) tautu klētiņā BW. 24250, 5 var. ne tā (= guovs) stallī tilpa (Var.: ne tai... stallī rāmes) 29179, 1. kas netilpa pūriņā, svied pār kārti klētiņā! 7152 var, ku[r]t tāds lēven[i]s tilps (wo soll eine so grosse Menge Platz finden)! Alksnis-Zundulis. cik nu vien tilpst priekšautā A. Upītis Dzim. 18. es tur (=ve̦zumā) negribu tilpt Janš. Bandavā I, 135;

2) reichen, zureichen
U.: tas nēte̦lp, das reicht nicht (kann von einem Gefüss [?] und von einer Schnur gesagt werden) U. gana te̦lp, es ist noch freier Platz da Fürecker n. A. v. J. 1899, S. 333;

3) "ausharren"
Warkl.: ilgi taču viņš pie Lates nevarēja tilpt Jauns. M. dz. 17;

4) "?": bet as[a]ras le̦dū tilpst Līguotnis 56. nuo dzila klusuma viss parks kâ teiksmains tilpa MWM. VIII, 175. - Subst. tìlpums, der Raum, der Rauminhalt:
ceļuojums caur pasaules tilpumu A. v. J. 1898, S. 406. zvaigžņu tilpums MWM. IX, 288. ūdens tvaikiem pildītuo tilpumu Konv. ² 2018. kuģim ir 5000 tonnu ūdens tilpuma B. Vēstn. In den Bedd. 1-2 (und 3?) nebst talpa und te̦lpa(s) woht zu ai. talpa-ḥ "Lager, Bett, Ruhesitz" (zur Bed. vgl. le. vieta) und ir. tallaim "finde Raum", s. Fick BB. VII, 94, Persson Beitr. 310 f., Trautmann Wrtb. 317. R. толпá "Haufen, Menge" könnte hierher gehciren (vgl. Miklosich Etym. Wrtb. 349), wenn es (eigentlich: Gedränge; vgl. klr. потолп "Gedränge") eine postverbale Bildung wäre, vgl. klr. втолпитися "sich hineindrängen" (< sich Platz worin schaffen?).

Avots: ME IV, 189

truopaîns,

1) = puosmaîns Gr.-Buschh., Meiran, Warkl: (mit ùo ² ), knorrig, abwechselnd dünn und dick U., Wessen: tas kuoks tāds truopains U. tie zirņu pāksti ir truopaiņi Kremon n. U. guovs . . . gaŗiem, truopainiem ragiem Jauns. III, 278; truôpains ² kuoks Segewold, ein Baum mit abgebrochenen Ästen;

2) porös,
(mit ùo) Rentzen, (mit ùo ² ) Kl.-Salwen, (mit uô ² ) Ekau; "mains">caurumains" (mit uô ² ) Lems.; ausgewachsen, (innen) ausgefault (mit ùo) Rentzen, Serben: truopains kuoks, akmens, māla trauks, korķis Kl.-Salwen u. a. truopainas saknes Rentzen. truopaina vārpa, eine Ähre, in welcher Körner fehlen Gr.-Buschhof, (mit ùo ² ) Pilda, Warkl.

Avots: ME IV, 253

untumîgs* Wid., = mains">untumains: untumīgas ieskaišanās dēļ Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 41.

Avots: ME IV, 299

I vaĩrîgs Schibbenhof, (mit ài ² )Fehteln, Holmhof, Vīt., (mit aî ) Nötk., zurückhaltend, auszuweichen liebend Ascheraden, Bers., Borchow, Erlaa, Kalnemois, Kokn., Meiran, Schwanb.: viņš ir tik nuoslē̦pumains un vairīgs, ka netiec ar viņu gudrs Vīt. mans blesis dikti vairīgs nuo ūdeņa Frauenb.

Avots: ME IV, 441, 442

vizuļaîns, vizulains,

1) mit Flittem besetzt; flimmernd:
vizuļaina tautu meita BW. 18417, vizulaiņu māršu ve̦d 18538. vizulaiņie rasas vainadziņi Stari II, 489. vizuļainas mēness... dzijas stīguo Druva I, 335;

2) "mains">plankumains": vizuļainas uolas Bauske.

Avots: ME IV, 632

zemjaîns,

1): zemains PV, zemans Wainsel, zemains Frauenb.

Avots: EH II, 805

ziêdaîns,

1) blumig, voll Blüte
St., U., Sp., blütenreich: pie ziedaiņas (Var.: zieduošas) ābelītes BW. 29727 var. uzliku ziedaiņuo vaiņadziņu 33574. ziedainā zâlē Stari I, 301. eju pļavā ziedainā R. Kam. 146. zariem ziedaiņiem MWM. VI, 323. par ziedainu ezeriņu BW. 13611, 3;

2) bunt
U., Erlaa; bunt gestickt U.; "mains">laukumains" Iw.: (telīte) ziedainām (Var.: zieduojām, zieduotām) kājiņām BW. 29028; 29029. bitīte... ziedainām kājiņām 18708. uzvilku... ziedainuo kre̦klu 13645, 3. ziedainu sagšu 33585. ziedaiņa mute, ein Gesicht mit Sommersprossen U.;

3) mit ziedi (s. zieds 9) versehen:
putra ir ziedaiņa, in der Grütze sind kleine Stücke saurer Milch U.

Avots: ME IV, 737, 738