maknît "spaidīt, ar varu iekšā dabūt" Kreuzb.; hin- und herbewegen (?) Bauske: atslē̦ga sarūsējusi, bet maknīju, maknīju, kamē̦r aizmaknīju (= aizslēdzu) gan Laud. n. Druva I, 392; "jaukt, mīcît, burzīt" Kokn., Bers.; "mīļi murdzīt" Notk., Pampeln; "rakņāties" Pampeln (prs. maknīju), Sessw., N.-Schwanb.; "raut" Ober-Bartau; "stampfen, stopfen, stochern" (prs. maknu) Dunika.] Refl. -tiês, gewaltig arbeiten: kuo tur maknies ("plēsies, dauzies")? Aron, Wain.

Avots: ME II, 554

maknît: rühren (maisīt) Dunika; kad suns kārpa zemi un uož, tad saka, ka suns maknī NB. Refl. -tiês, ‡

2) "bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm)" AP.

Avots: EH I, 779