makņît, -u, -ĩju,

[1) "rakņāties" Sinolen);

2) durch einen Sumpf gehen; Lehm treten
Etn. IV, 145: makņīt pa purvu, pļavām Spr. [Zu makņa I und li. maknoti "durch Kot waten", įmakēti "in den Sumpf hineingehen".]

Avots: ME II, 554

makņît, ‡

3) "aufpassen"
Seyershof: viņš visu makņīja pakaļ uz mazākuo nieciņu: ‡ Refl. -tiês AP., = maknîtiês ‡ 2.

Avots: EH I, 779