manîgs, verständig, rasch auffassend, aufmerksam, geschickt: Sprw. manīgs kâ čigāns. bailīgs kâ zaķis, manīgs kâ kaķis. manīgais tiek visur cauri. reiz gadījies manīgs tē̦va dē̦ls LP. III, 99. maza biju, bet manīga BW. 13456.

Avots: ME II, 561

manîgs: gewandt, gewiegt, verschlagen Segew. u. a.; aita ir gauži manīga: viņa izkuož labuo zâli līdz ar zemi Iw. ja žulti griêž laukā, tad manīgi jāstrādā AP.

Avots: EH I, 782