Paplašinātā meklēšana

aûgstmanîgs, augstmanisks, vornehm, aristokratisch, grosstuerisch: augstmanīgi uzskati, aristokratische Ansichten B. Vēstn; augstmaniski aizspriedumi B. Vēstn.

Avots: ME I, 217

aumanîgs, albern, sinnlos P. Allunan.

Avots: ME I, 224

‡ bramanîgs AP., = bram̃manîgs.

Avots: EH I, 237

bram̃manīgs, grossprecherich, prahlerisch, polternd: puisis atsaucās brammanīgi Purap.

Avots: ME I, 323

dižmanîgs, -manisks, vornehm, nobel, aristokratisch: dižmanīgi uzskati B. Vēstn. dižmanīga kundze Vēr. II, 820, A. XVI, 724.

Avots: ME I, 475

izmanîgs (li. išmanìgas), gewandt, geschickt: par izmanīguo zagli LP. VI, 346.

Avots: ME I, 768

liẽlmanîgs, vornehm, wichtig, junkerhaft: Švauksts sāka savā lielmanīgā buldurēšanā liegties Kaudz. M. viņu pašu lielmanīgi ieveda istabā A. XI, 106.

Avots: ME II, 500

manîgs: gewandt, gewiegt, verschlagen Segew. u. a.; aita ir gauži manīga: viņa izkuož labuo zâli līdz ar zemi Iw. ja žulti griêž laukā, tad manīgi jāstrādā AP.

Avots: EH I, 782

manîgs, verständig, rasch auffassend, aufmerksam, geschickt: Sprw. manīgs kâ čigāns. bailīgs kâ zaķis, manīgs kâ kaķis. manīgais tiek visur cauri. reiz gadījies manīgs tē̦va dē̦ls LP. III, 99. maza biju, bet manīga BW. 13456.

Avots: ME II, 561

neatmanîgs, [unaufmerksam Nigr.]: kļuvusi vienaldzīga, gan˙drīz arī neatmanīga, nuopietna un klusa Kaudz. M. 280.

Avots: ME II, 707

‡ nemanîgs, unachtsam (?): ja kāds ... nesauca tuo taisni par lielkungu, ... tad tāds nemanīgais drīz vien dabūja ... labu gāzienu ar plaukstu pa ausi Janš. Līgava II, 200.

Avots: EH II, 15

‡ nesamanīgs, unmündig Bergm.

Avots: EH II, 19

neuzmanîgs, unaufmerksam: neuzmanīgus skuolē̦nus skuoluotājs peļ.

Avots: ME II, 738

piemanîgs, aufmerksam Wid., erfahren Für. I unter manīt: labi tam, katram piemanīga sieva ir Manz. Syr. XXV, 11.

Avots: ME III, 270

samanîgs: s. puika AP. samanīga meita Janš. Līgava II, 100. samanīgas atbildes 213.

Avots: EH XVI, 428

samanîgs, verständig, witzig V., scharfsichtig Brasche: kam samanīga sirds, tuo sauc par gudru Spr. Sal. 16, 21. skaistus un samanīgus jaunekļus Daniel l, 4.

Avots: ME II, 680

uzmanîgs: mednis ir u. Salis.

Avots: EH II, 728

uzmanîgs, aufmerksam: labs draugs... darīs tevi uzmanīgu uz tavām kļūdām JK. II, 129.

Avots: ME IV, 355

‡ apkalpîgs Wid. dienstfertig: tas bijis pret viņu pārāk uzmanīgs, pārāk apkalpīgs Janš. Dzimtene V, 129.

Avots: EH I, 89

baîlîgs (li. baìlingas "furchtsam"),

1) furchtsam, ängstlich, schüchtern:
bailīgs cilvē̦ks, zirgs. Sprw.: bailīgs kā bāba. bailīgs kā zaķis, manīgs (oder bezkaunīgs, od. blēdīgs) kā kaķis. kas bailīgs, tas vainīgs;

2) furchbar, schrecklich, gefährlich:
vai traks! tad ir gan bailīga lieta! LP. V, 267. bailīgs zirgs pats bīstas, bet bailīga lieta iedveš citiem bailes; bailīgs ceļš, gefährlicher Weg; bailīgi daudz, ungeheuer viel.

Avots: ME I, 251

čadîgs,

1): auch Sonnaxt; ‡

2) sehr vorsichtig
Linden: tad tik tas palika č˙! "manīgs, tramīgs" Kurmene.

Avots: EH I, 282

‡ gluodenis Weissensee "manīgs, glums cilvē̦ks".

Avots: EH I, 395

ìevērîgs, aufmerksam: viņš pret jūsu cienījamuo kundzi pārāk uzmanīgs un ievērīgs Lautb.

Avots: ME II, 88

izgãjîgs,

1) = gaitîgs: izgājīgs izrgs C., Aps., Druw. mans brālis tāds izgājīgs, visur iet Drsth.;

2) gierig, erpicht auf etw.:
tē̦vs ļuoti izmanīgs, uz naudu izgājīgs Lautb. L. 153.

Avots: ME I, 737

le̦pakule, le̦pukule, ein Starrsinniger, Launischer, Stutzer: bē̦rns, sadusmējies, grib saspītēt ar tuo, ka neē̦d; tē̦vs saka: ja tu ļe̦puosies, tad ne˙kā nedabūsi; le̦pakulēm ne˙kā neduod Hasenp. n. Etn. III, 65. pamanīju, ka šis le̦pukule pret jūsu pati pārāk uzmanīgs Lautb. Wohl zu le̦pns,

Avots: ME II, 452

‡ lor̃baka Seyershof "mutīgs, lielmanīgs cilvē̦ks":

Avots: EH I, 759

lunks, = lunkans, luokans, lukns: tās (drānas) tavam lunkam stāvam vēl juo lunkāk apkārt tīsies Duomas II, 482; dies lunks auch IV, 460; [lùnks ² (luokans) kuoks, lunka (izveicīga) mēle Sessw.; lunks"veikls, izmanīgs": l. vīrietis Tirs.).

Avots: ME II, 514

meñčîgs,

2): m. ("veikls, uzmanīgs") kaķis Seyershof. menčīgi ("?") suoļuodams P. W. Šis ar mani tiesāties? 2; "mundrs" Bauske; Mikus ir m. ("?") uz kaimiņu meitām Frauenb.

Avots: EH I, 780

meñdžîgs,

1): auch ("veikls, izmanīgs, ātrs") OB.: kur tu tik meñdžīgi skrej? Dunika.

Avots: EH I, 780

‡ okatns Meiran "dūšīgs": o. vērsis; okotns "manīgs" Lubn.: o. cilvē̦ks; okotns Bērzgale, Saikava, okutns Alswig, eifrig: puika o. uz lasīšanu. Aus r. охотный "bereitwillig".

Avots: EH II, 117

uomîgs,

1) = uõmulîgs Selb.: uõmīgs cilvē̦ks Ascheraden, Gramsden. uomīga dūša Gramsden;

2) "samanīgs, sajēdzīgs" Nötk., "verständig" AP., Schwanb.

Avots: ME IV, 419

skadrîgs: "uzmanīgs un veikls" Seyershof: tas ir s. zirgs, - ne˙maz mašīnu nebaidās.

Avots: EH II, 496

smũkls Dunika, apathisch, bekümmert, die Nase hängen lassend (Gegensatz zu brammanīgs): arī slima guovs ir smūkla.

Avots: EH II, 541

šūte̦rs (?) "manīgs, nemierīgs" Wessen.

Avots: ME IV, 112

‡ tramêt, -ēju Sonnaxt "baidīt, tramdīt". Refl. -tiês (s. ME. IV, 221), ‡

2) "būt tramīgs, uzmanīgs" Nötk.

Avots: EH II, 690

‡ uļans (mit hochle a < e̦?) A.-Schwanb. "padumjš, muļķīgs, neuzmanīgs".

Avots: EH II, 713

uztèikt,

1): vajadzēja ... u. jaunās derības pirmuo stāstu Jauns. Raksti IV, 14;

2): auch Puhren, ("paslavēt") Salis; uzteic kūtru kumeliņu BW. 8542. strēba tuo uz˙teikdami Seyershof;

3): auch Seyershof; ‡

4) die Schuld auf andere wälzen:
manīgs jau vinš ir gan: visu kuo izduomāt un uz citiem u., lai ... sevi glābtu Janš. Dzimtene V, 130; ‡

5) eine Bemerkung Machen
Frauenb.: kad tik uzteiks, ka slikti dara, tad aizies. Refl. -ties, ‡

2) = pìetèiktiês: uzteicies, ka gribuot iet kaŗā Seyershof.

Avots: EH II, 736

I vãvere (li. voverė´ "Eichhömchen"),

1) auch vāveris Manz. Lettus, L., U., RKr. VIII, 86, (mit ã ) Bl., vāvaris. Fischer 61, vāveriņš RKr. VIII, 86, L. Aw. 1855, No 5, Demin. verächtl. vãve̦rē̦ns, das Eichhörnchen (sciurus vulgaris
L.): Sprw. manīgs kâ vāvere RKr. VI, 951 ak tu skaistais vāveriņš, duod man tavu kažuociņ[u]! BW. 31919, 3 var. (aus Ruj.). vāverīte kuplastīte 2347. dze̦nāja pa priedītēm vāve̦rē̦nu Janš. vāveres pa vē̦de̦ru lē̦kā (PS.) od. dancuo (LP. VI, 248), vom Gefühl heftigen Hungers gesagt;

2) vāverīte, eine Eichhornpelzmütze
Bielenstein Holzb. 594: man bij četras ce̦purītes: bij caunīte, bij banīte, sescenīte, vāverīte BW. 5645, 1. Zu li. dial. voveris (plur. vóveres), vėverìs oder vaiverė˜, apr. weware, aruss. вѣверица, kymr. gwywer, npers. varvarah, ae. ácweorna "Eichhörnchen", lat. viverra "Frettchen" u. a., s. Pictet KZ. VI, 189, Leskien Nom. 267, Büga PФB. LXXV, 153, Trautmann Wrtb. 856, Ehrlich gdech. Beton. 128 f., Boisacq Dict. 1089, Persson Beitr. 5002 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 287 f. - Vielleicht zur Wurzel u̯er- "biegen, drehen", s. Donum natal. Schrijnen 4021 resp. Persson 1. c.

Avots: ME IV, 512

I vèi! (Ii. véi "sieh da" bei Būga KSn. I, 30) AP., C., vèi ² ! Baltinow n. FBR. XI, 136, Lisohn, Modohn, Sehren, Sessw., Interj., schau! sieh! Oppek. n. U., N. - Rosen n. FBR. VIII, 28, N. - Peb, u. a. (unbek. in Kaltenbrunn, Memelshof, Oknist, Zvirgzdine): vèi ² kur ir! Prl. n. FBR. VI, 116. vei, vei, kur augsti vanags skrien! ebenda. vei, vei, kur cilvē̦ki! Baltpurviņš I, 11. saule, vei, kur debess malā Latv. vèi ² , ku[r] manīgs! Vīt. 40. vei! tava brīnuma! A. XX, 654. nu vei, par tuo pašu... lietu 726. (Verwundern ausdrückend) vei - kas tad tur jau papaudis ? Saul. I, 164. Gekürzt aus einem Imperativ *veidi (vgl. viedêt) oder *veizdi (vgl. li. veizdêti "hinsehen").

Avots: ME IV, 522

žir̃ns AP., (mit ìr ² ) Adl., Golg., Laitzen, Lubn., = žir̃gts Segew.; gewandt, mit schnellem Auffassungsvermögen A. - Latzen; "manīgs" Golg.: žirns zē̦ns A. - Laitzen. slimnieks šuodien jau tāds žirns AP. es biju tāda žirnāka N. - Laitzen.

Avots: ME IV, 812