marnīties

I marnîtiês, [mar̃nîties (prs. -nuos) Kalleten, O.-Bartau] virsū, sich aufdrängen Grob. n. Etn. IV, 145, [Assiten, Preekuln. Vgl. mārnīties.]

Avots: ME II, 564


marnīties

[II marnîtiês "sarežģīties" (vom Garn od. von einem Netz) Baltinov.]

Avots: ME II, 564