maudināt
maudināt
[II maûdinât 2 Ruj., maũdinât Bixten, màudināt 2 Mar., brüllen lassen; vgl. auch izmaûdinât II.]
Avots: ME II, 568
Avots: ME II, 568
maudināt
‡ III maudinât "?": man Laimiņa mūžu spriede divējām māmiņām; vienai mazu izaudzēt, uotrai lielu m.: savai mazu izaudzēt, tautu - lielu m. Tdz. 38463. Mit au aus ał? S. Le. Gr. 146.
Avots: EH I, 786
Avots: EH I, 786