maudināt

[I maûdinât Warkh., Warkl., maudinât Baltinov, màudināt 2 Kalz., Laud., schwemmen (ein Tier); vgl. auch izmaûdinât

I.]

Avots: ME II, 568


maudināt

I maûdinât: auch Pas. VII, 486 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 786



maudināt

III maudinât "?": man Laimiņa mūžu spriede divējām māmiņām; vienai mazu izaudzēt, uotrai lielu m.: savai mazu izaudzēt, tautu - lielu m. Tdz. 38463. Mit au aus ał? S. Le. Gr. 146.

Avots: EH I, 786