I maule [Lettg.], màule ² Buschhof, [Kl., Warkh., Warkl.], das Innere der ratu rumba U., [Nerft n. Bielenstein Holzb. 542]: maule - riteņa daļa, kuŗai iet caurums cauri, tai tuo var uzmaukt uz ass un kuŗā spieķi ir iestiprināti Infl. und Oberkurl. vienam riteņam ir uoša kuoka maule un citiem bē̦rza kuoka Selb. tā grieza lūpiņas kâ ratu mauli BW. 19423 var. [maule "rumba" Wessen. Zu maût I.]

Avots: ME II, 569

I maule: auch Kalupe n. FBR. XVIII, 41, Bērzgale, Prl., Sussei, Wessen, (mit àu ² ) Auleja, Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 786

II maule, eine Art Mütze: maule - dziļi uz acīm un ausīm uzmaucama ce̦pure Bers. n. Etn. IV, 146. Zu maût I.

Avots: ME II, 569

[*III  maule, ein Keil, Pflock: muns čuoksts ar maulēm (> ostle. mauļam) aiz maulīts Zb. XV, 195 "mój tyłek kołkiem zatkany".]

Avots: ME II, 569

IV maule, [eine geschwätzige Person]: mal maļamuo, maule! V. Eglītis Eleģijas 86.

Avots: ME II, 569

IV ma,ule: ein Schimpfname Kalupe n. FBR. XVIII, 41.

Avots: EH I, 786

[V maũle, eine hornlose Kuh Schrunden, Bauske, Gold.; in Spahren u. a. dazu auch ein masc. maũlis.]

Avots: ME II, 569

[*VI  maule od. * maulis"?": var+būt muna galva ar mauli mauļuota ("?"), uoksts ar īlinu durts Pas. I, 323 (aus Preili).]

Avots: ME II, 569