maz

maz [li. màž od. mãža, s. Le. Gr. § 472], Adv.,

1) wenig:
maz ļaužu. maz bitei salda me̦dus lietainā vasarā, maz mātei vieglu dienu nuo pirmās vedekliņas BW. 23527. maz pie ruokas LP. V, 105, wenig zur Hand. ar maz vārdiem sakuot, kurz zu sagen U. lai maz ir, ja maz, wenigstens U. daudz maz, etwas, es sei viel oder wenig U. daudz maz kad viņa slima, sie ist selten krank A. XI, 180. maz pa˙mazam [nach r. мало-по-малу?], allmählich: tas maz pa˙mazam sāka tē̦vam pakaļ trakuot LP. VI, 1, 44;

2) überhaupt:
vai būs maz ziemas, vai nebūs? wird's überhaupt noch Winter (Winterbahn) geben? U. vai maz nāks? wird er überhaupt kommen? U. vai tas gan maz bij vējš? B. Vēstn. vecenei iegribējies redzēt, kâ tad kaziņa iespēj maz adīt LP. IV, 178.

Avots: ME II, 570, 571


maz

maz,

1): m. dzīvs, kaum lebendig (ganz abgequält)
Frauenb.: nuomuocies m. dzīvs Frauenb. tā nuomuocās ar luopiem m. dzīva ebenda. tie m. m. dzīvi bija nuobē̦dājušies Pas. IV, 476 (aus Druw.). gani adīja ganuos, kas m. (einigermassen) mācēja adīkli Salis, Seyershof. bez m., beinahe Fest. n. FBR. XVII, 94 u. a.

Avots: EH I, 787