mazliet

mazlìet, mazlìetu MWM. VIII, 414, [Dond.], mazulìet, mazlìetiņ, mazulìetiņ, Adv., etwas, ein wenig: pagaidi mani mazliet! Ahs. pavērt mazuliet durvis LP. III, 95. viņas seja kļuva mazlietiņ tumšāka Alm. sirds mazlietiņ kâ vieglāka A. Upītis J. 1. 28. uz sejas mazulietiņ bij nuomanāma viegla smīnēšana Alm.

Avots: ME II, 573


mazliet

mazlìet: auch (maz˙lìet 2 ) Fest. n. FBR. XVII, 94; viņš maz˙liet(iņ) iereibis. tas maz˙liet par īsu.

Avots: EH I, 788