Paplašinātā meklēšana

mazlìet: auch (maz˙lìet ² ) Fest. n. FBR. XVII, 94; viņš maz˙liet(iņ) iereibis. tas maz˙liet par īsu.

Avots: EH I, 788

mazlìet, mazlìetu MWM. VIII, 414, [Dond.], mazulìet, mazlìetiņ, mazulìetiņ, Adv., etwas, ein wenig: pagaidi mani mazliet! Ahs. pavērt mazuliet durvis LP. III, 95. viņas seja kļuva mazlietiņ tumšāka Alm. sirds mazlietiņ kâ vieglāka A. Upītis J. 1. 28. uz sejas mazulietiņ bij nuomanāma viegla smīnēšana Alm.

Avots: ME II, 573

apskur̃bt, intr., schwindlig, betäubt, betrunken werden: čūska apskurba nuo dabūtā smēliena LP. VI, 521. tagad viņš bija mazliet apskurbis MWM. V, 269.

Avots: ME I, 122

ber̂zêt, -ẽju, freqn. zu berzt, wiederholt reiben: acis, priekā ruokas berzēt Aps. zāles berzēt, Medizin Reiben. gar krietniem cilvē̦kiem tīk ļaudīm zuobus berzēt Alm., verleumden, anschwärzen. Refl. -tiês, sich reiben: kuoki mežā berzējas vēja laikā. Fig. mit jem. in nähere Beziehungen zu kommen suchen, namentlich in feindliche, einen Streit suchen: Sprw. berzējas kā kašķaina cūka. tē̦vs berzējās visu savu mūžu ap lielmaņiem, buhlte um die Gunst. Japāna mazliet berzējās gar Krieviju XXI, 687. Auch: laichen Brink.

Avots: ME I, 280

ìecìrst,

3): auch Kaltenbr.; ie. puikam pa dibe̦nu Orellen;

4): (fig.) būtu ... iecirtis nagus dubļuos (wäre in eine verhängnisvolle Lage geraten)
Janš. Dzimtene III2, 86; 5): auch Sonnaxt; tārps (die Schlange) iecē̦rt (iecirš) Zvirgzdine; ‡

7) mit Schwung hineingiessen:
kad salaižu maizi (sc.: krāsnī), tad kādas če̦tras reizes ar abji ruokas iecirtu ūdeni uz maizes AP.; ‡

8) ie. čarku Pēt. Av. II, S. 99, einen Schnaps austrinken.
Refl. -tiês,

2): čigāns iecirtas ("iegribēja") uz tā zirga, cikām izmija ar savu stimbinu Bērzgale. vilciens iecirtās kâ tramīgs zirgs un apstājās Brigadere Daugava 1928, S. 312; 3): viņu mazliet tikai runā aizkāra, bet viņš uz˙reiz tâ iecirtās Sermus; ‡

6) plötzlich eindringen (vom Geruch):
nelāga smaka nāsīs iecirtusies; ‡

7) hineinbeissen
Renzen: suns tam iecirtās stilbuos; ‡

8) sich stemmend anprallen gegen
Renzen: aizjūgtais zirgs uz˙reiz spēcīgi iecirtās sakās.

Avots: EH I, 506

I ìeduzt: auch Baltinow, Buschh. bei Kreuzb., Kārsava, Līvāni: trauks jau mazliet ieduzis Līvāni.

Avots: EH I, 510

ìekaļņis (gespr. iekaļņš Bers.), bergan: ceļš iet mazliet iekaļņis.]

Avots: ME II, 24

‡ II ìekļaustît, Schläge versetzen Bērzgale, Kapiņi, Līvāni, Lubn., Meiran, Ramkau, Sessw.; Wessen, Zvirgzdine, Peitschenhiebe versetzen Makašēni, durchprügeln Ascheraden, Mahlup, Preili: iekļaustīja pa vienu un uotru ausi Līvāni. Miķelis mazliet iekļaustīja Pēteri Ascheraden; (einen Nagel) eintreiben (verächtlich) Zvirgzdine: ie. naglu.

Avots: EH I, 520

ìesmar̂šuôt, [iesmaržināt Wid.], tr., parfümieren: viņš pat ruokas iesmaršuo MWM. VIII, 369. Refl. -tiês, [ìesmaržuôtiês A. Brig.], sich parfümieren: viņš bija pat mazliet iesmaršuojies MWM. XI, 116.

Avots: ME II, 68

ìesukât, tr.,

1) anfangen zu kämmen, ein wenig kämmen:
nāc, es tev iesukāšu galvu Dīc. I, 62;

2) den Buckel schmieren, ein wenig wichsen, prügeln:
vakarā tuo saimnieks mazliet gan iesukāja MWM. VI, 193;

3) pickeln, schmausen, sich gütlich tun:
tad ta iesukājām!

Avots: ME II, 74

‡ kavēklîgs; behindert, langsam (?): mazliet "kavēklīgi" ... virzījās uz priekšu Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, S. V.

Avots: EH I, 596

lāpseniski od. lāpsaniski "me̦tuot vienu kāju uotrai it kâ drusku pāri un priekšā (labuo mazliet uz kreisuo, un kreisuo uz labuo)": me̦zdams kājas lāpseniski vienu aiz uotras, priekšnieks pagājās... tiem pretī Kaudz. M. Latv. Vēstn. 1922, № 95.]

Avots: ME II, 440

ļe̦gans [PS., Dond.], ļē̦gans I].,

1) nicht genügend fest, schlaff, weich:
luoceklīši tik ļe̦gani Druva I, 339. [piebē̦rts maiss ir ļe̦gans, ja tas nav ar auklu labi nuosiets Morizberg.] ļe̦gana platmale A. XII, 28. ļe̦gana maize, ļe̦gans cilvē̦ks, zirgs Mat. ļe̦gana virve Dr. izdziedātas, ļe̦ganas balsis Kaw. sapinušies dzīves me̦lu režģuos vai nu mazliet ciešāk, vai arī ļe̦ganāk Druva III, 90;

2) quabbelig, quabbelicht, quabbig, quatschelig:
tā bija mīksti ļe̦gana Latv. ģīmja panti bija ļe̦gani MWM. III, 102. Nebst ļagans [wohl zu ir. legaim "löse mich auf", lecht "Tod", logaim "faule", mnd. lak "schlaff" u. a., s. Persson Beitr. 130 ff.; zu le, ļ- für l- vgl. Le. Gr. § 91 c.]

Avots: ME II, 534

līsts, der Schnitt Mar.: mazliet sajuka raksti un līsti JR. IV, 99. Vgl. lĩste.

Avots: ME II, 491

‡ miglenis, ein gewisser Näh- bzw. Stickstich: šūtais raksts ir darināts ar tâ saucamiem migleņa dūrieniem, kas ir mazliet līdzīgi krustdūrieniem ... ar migleni šūti visi ve̦cākuo kre̦klu raksti Fil. mat. 131 (aus Rutzau).

Avots: EH I, 812

mukt, mùku, muku (li. mùkti, [s. Le. Gr. 574 und Lit. Mitt. III, 271]),

1) sich abstreifen, sich ablösen, abfallen:
man zeķes, kurpes mūk nuo kājām. cirvis, sluota mūk nuo kāta nuost. se̦ri labi nemūk, ja cūkas iemetīsi ve̦cā mēnēsī aizgaldā Kaudz. M. [ceļš mūk St. "der Weg geht ab"];

2) einsinken, einschiessen:
kājas mazliet muka iekšā un sala Vēr. II, 31.;

3) fliehen, entrinnen, sich verstecken:
vai, dieviņ, kur nu mukšu? BW. Sprw.: nuo vilka mūk, uz lāci krīt. mūk, kuo kājas ne̦s od. kuo māk. ja tu esi aizdurē, mūc par krāsni aizkrāsnē! BW. 23375, 1. Dressel unterscheidet mukt "entrinnen, davonstreichen" von mūkt "einfallen oder versinken"; ebenso St. - L. führt mūkt als die gewöhnliche Form an, mukt aber nur in Klammern, ohne einen Unterschied zwischen mukt und mūkt anzunehmen. Es ist jedoch sehr fraglich, ob irgendwo die Länge des praesens (mùku aus * munku) in den Infinitiv gedrungen ist, noc zweifelhafter ist der erwähnte Unterschied der Bedeutung. Das alles beruht wohl auf einem Irrtum Dressels. [Zu màukt, serb. umàći "entwischen", mukljiv "feucht", poln. mkną;ć "sich schnell fortbewegen", r. мчаться "sahinjagen", ai. mu(ñ)càti "erlöst", múkti-ḥ "Lösung" u. a., vgl. Zupitza Germ. Gutt. 139, walde Wrbt. ² 254, Pedersen vergl. kelt. Gr. I, 123, Trautmann Wrbt. 189 f.]

Avots: ME II, 663

pãrtraukt,

3): pārtraucu putraimuos prāvu kulīti miežu Jauns. Raksti IV, 288; ‡

4) (das Meiste) abschütteln:
nav vaira daudz ābuoļu kuokuos: vējš pārtraucis jau vairumu Oknist; ‡

6) part. pārtraukts "nervös;
mazliet jucis" Sessw.: nuo tās reizes viņš ir tāds kâ p.; ‡

7) "iedzert 1" Rutzau: mēs vakar krietni pārtraucām.

Avots: EH II, 214

‡ pasilte̦ns PV., lauwarm: atdzesini alu tâ mazliet pasilte̦nu!

Avots: EH II, 171

patupt, sich niederkauern: pie priedītes patupuse BW. 15687, 6. Refl. -tiês, sich ein wenig hinhocken, knixen: atvadījās, mazliet patupdamās Vēr. II, 650.

Avots: ME III, 125

pavalstît, ein wenig, eine Zeitlang (hin und her) wälzen: vedējs tuo mazliet pavalstīja, taču gulē̦tājs nemuodās Latv.

Avots: ME III, 132

pìeàut,

1): kājā pastalas. bikses nepieautas, tik gaŗas, ka mazliet grumbuojas, atdurdamās uz pȩ̄dām Jauns. Sliņķu virsnieks 125; ‡

2) "?": pieaun nu kājas ar, uz pļavu nākdams! Salis.

Avots: EH II, 243

ràupjš: auch Smilt., Trik., (raups) Heidenfeld; ar ... mazliet raupjāku dabu, ar ziemu un sniegu Veselis Daugava 1936, S. 933. "ràups ² Lis.," ME. III, 488 zu streichen (in Lis. sei es unbek.); desgleichen - "raûps ² Salisb.".

Avots: EH II, 358

rē̦talaîns,

1): rẽ̦talaiņš Frauenb.; ar ... rē̦talainu ģīmi Janš. Līgava I, 370; ‡

2) "?": le̦dus tanī vietā bija r., mazliet sajaukts ar sniegu Jauns. Neskaties saulē 9.

Avots: EH II, 370

sadrūvêt,

2): sadrũvējis (schlecht gestimmt)
cilvē̦ks Kegeln. Grundulis mazliet sadrūvējis teica Jauns. J. un v. 199. Refl. -tiês: Jānis šuodien pa˙visam sadrūvējies ("sabē̦dājies, nuolaidies") Golg.

Avots: EH II, 404

sadugt, intr.,

1) auch sadūgt, dunstig (Etn. III, 162), trübe, finster, bose werden: debess sadũgusi pirms lietus Wormen. sadugusi (Var.: sadūgusi, saduzuse, sadumuse, sadūkuse) saule te̦k pretim lietus mākuoņām; tâ saduga (Var.: sadūga, saduza, saduma, sadūca) mans prātiņš pret nelieti tē̦va dē̦lu BW. 21902. upe nesa sadugušu ūdentiņu; tâ saduga mans prātiņš ar nelieti dzīvuojuot 26854. viņš saduga (wurde traurig) Bixten, Hofzumberge, sadûga ² Rothof. laiks ir sadudzis, der Himmel ist bewolkt N.-Autz n. U., Platon, Laud., Bers., Smilt., Liel-Bērze;

2) sich bücken, sich vornüberbeugen; zusammenfahren: sadudzis "uz priekšu saliecies; savilcies; slims" Alswig. Kārlis, nevarē̦dams šuo skatienu panest, mazliet saduga De̦glavs Rīga II, 1, 50. viņš ... it kâ nuobijies nuorāva balsu un saduga ebenda S. 481. viņa saduga un nuolaida acis MWM. IV, 768. viss ķermenis būtu sadudzis uz priekšu Duomas II, 8. Zariņš apstājās un saduga, it kâ viņam uz ple̦ciem būtu uzkŗauta pārāk smaga nasta Saul. III, 93. viņš saduga, atce̦rē̦damies visus savus darbus Latv. viņš mani ieraudzījls tâ kâ saduga (sarāvās, nuoliecās) Brucken. Subst. sadugums "?": ne vienu silu vien viņš nuolīda trakuodams aiz spē̦ku saduguma Duomas II, 909.

Avots: ME III, 615

‡ sadužît Sonnaxt "ar ruoku mazliet sagrūstīt, sasist".

Avots: EH II, 405

sal̃menīca Karls., salmenīca Wid., salmnīca, ein Strohhut: puisis nuoņēma salmenīcu Blaum. ar salmnīcu galvā De̦glavs Rīga II, 1, 505, mazliet uz pakausi atstumtā salmenīcā A. v. J. 1900, S. 409.

Avots: ME III, 675

samâksluôt*, tr., (ver)künsteln: samāksluotais vārds Klaust: 101. mazliet samāksluotām... dziesmām Zalktis II, 131. mūsu samāksluotā laikme̦tā Vēr. II, 280.

Avots: ME III, 682

sē̦rulĩba, die Traurigkeit, Kümmernis, die Melancholie: mazliet sē̦rulības nekait šādā sabiedrībā Upītis Sieviete 18.

Avots: ME III, 832

šķàutnaîns ² Golg., Lis., Sessw., kantig V., mit scharfen Kanten (šķautnes) versehen: šķautnainas, kailas klinšu siênas Norv. 27. šķautnaiņiem le̦dus gabaliem Duomas III, 713. gar šķautnainuo dzelzi Niedra Kad mēnesis dilst 156, piere... šķautnaina kâ šķiltavas Aps. Iegātnis 33. viņa stāvs ir mazliet šķautnains, maz ovālās līnijas Ezeriņš Leijerk. II, 47.

Avots: ME IV, 23

spuôdrs: auch Kaltenbr.; zirgs jau mīl, ka viņu spuôdri ² tur Siuxt. ... balss bij pa˙visam aizsmakusi ... atskanēja ... aizrādījums runāt mazliet spuodrāk A. Upītis Sm. lapa 303.

Avots: EH II, 565

uzčâkstêt, sich mit einer dünnen Eisschicht bedecken (perfektiv): dubļu ieduobumuos ūdens ir mazliet uzčākstējis, bet lielākā pančkā tīri vaļīns Vīt.

Avots: ME IV, 322

vàldît: auch (mit al̂ ² ) Iw., (mit al̃) Pussen; zirgi ... ir gŗūti valdījami Stobe (1797 I) 157, viņš jau Rīgā buodi vàlda (ist Inhaber einer buode) AP. biju par meža sargu un dabūju mežus v. (mit al̂ ² ) Frauenb. namu v. ebenda. Refl. -tiês: kad uznāk migla, tad knišļi mazliet valdās Linden in Kurl. Subst. vàldîšana,

1): tāda mana v. BW. 11602.

Avots: EH II, 752

ve̦prè̦ks: auch Pilda, (mit e) Kaltenbr.; "sevišķi labs, mazliet nepieaudzis vepris" (mit e) Auleja.

Avots: EH II, 771

I viznît, -ĩju Peb. "auksti mirdzēt, laistīties, spīguļuot": (e̦ze̦rs) saulē mirguo un viznī Austriņš M. Z. 94. (fig.) dvēselei mazliet viznījuot Vērpetē 3.

Avots: ME IV, 631