mačka, maška RKr. VII, 845,

1) eine ältere Frau; (grob) die Gattin
Salisb., Naukschen, Alt-Ottenhof; es būt[u] laba krievu mačka (Var.: sieva) BW. 9641. vienuos ratuos sēdēja branga mačka Poruk;

2) (gew.) ein liederliches Frauenzimmer, eine Hure, Hexe:
tās ir tās mačkas un vīriešu māsiņas Janš. laikam mačkas sluotas kātu kūtī atstājušas Etn. II, 89. [Auch eine etwas geringschätzige Bezeichnung (erwachsener) weiblicher Personen überhaupt. Aus r. dial. мачка "Mütterchen.")

Avots: ME II, 546, 547

mačka,

1): die (Ehe)frau
Lems., (gew. eine Knechtsfrau) Orellen; ‡

3) "lašu mātīte" Salis.

Avots: EH I, 776