maņa

1) Verstand
U., das Verständnis: tam nav ne˙kādas maņas SDP. VIII, 30; ["Geschicklichkeit, Gewandtheit" Wessen];

2) = samaņa, das Bewusstsein: lūkuojās kâ bez maņas vis+apkārt MWM. tiem acis mirušas, un lūpas tiem bez maņas Latv. Zu manît.

Avots: ME II, 562

maņa,

1): auch ("prasme, izmaņa") Kaltenbr.; nav vairs ve̦cam cilvē̦kam ne˙kādas maņas ("Verstand") - tur iet, tur paliek AP. bez maņas iet, ziellos, in unbestimmter Richtung gehen Frauenb. šim jau tāda m. e̦suot, ka daudz varuot padarīt Pas. VIII, 21; ‡

3) der Sinn (Wahrnehmungsfähigkeit):
asinis tai sāka strauji ritēt, visas maņas dzīvuot Veselis Daugava 1928, S. 433.

Avots: EH I, 783