Paplašinātā meklēšana

‡ apmaņa, = samaņa, das Bewusstsein: tvaiks . . . ļaudīm galvu un apmaņu pārņe̦m, un tiem jāmirst Pet. Av. I, 124.

Avots: EH I, 100

ārmaņa Kazd., Unverstand, Wahnsinn: vai tu ārmaņā (= traks) esi? [Zu maņa].

Avots: ME I, 243

atmaņa: visi ēde bez atmaņas AP. dzēre bez atmaņas Sonnaxt.

Avots: EH I, 155

atmaņa, Besinnung, Bewusstsein: bez atmaņas gulēt Etn. I, 86; nākt pie atmaņas; dabūt pie atmaņas, zur Besinnung bringen Kaudz M.

Avots: ME I, 175

[aumaņas Werssen, Nerft, grosse Eile; wohl zu aume.]

Avots: ME I, 224

bezsamaņas stāvuoklis, bewustloser Zustand.

Avots: ME I, 286

‡ damaņa, die Geschicklichkeit, das Verständnis Kaltenbr.: jam nav vēl damaņas pie šitā darba.

Avots: EH I, 305

ê̦dmaņa,

1): auch AP., PS.

Avots: EH I, 371

ìemaņa, die Gewandtheit: pie katra darba vajadzīga sava iemaņa Sassm.

Avots: ME II, 43

izmaņa, izmanĩba, die Gewandtheit, Geschicklichkeit, das Verständnis: dievs ar ve̦lnu rauga viens uotru izmaņā, izveicībā pārspēt LP. VII, 1159. nepazīstu pasaules izmaņu Rainis. Jānis bij stiprs spē̦kā un izmaņā LP. VI, 394. tie varēja parādīt savu druošsirdību, spē̦ku un izmanību BW. III, 1, 2.

Kļūdu labojums:
parādīt = pierādīt

Avots: ME I, 768, 769

kamaņa L., U., = kamara.

Avots: ME II, 148

‡ lĩdzmaņam Seyershof, ganz, vollständig: kad l. sataisa duris ciet, tad aukstums neiet iekšā.

Avots: EH I, 747

‡ liekmaņa Lubn. n. BielU., eine Niederung.

Avots: EH I, 752

liẽlmaņa, comm., der Vornehme, Partizier: viņam jau nav lielmaņās ne˙viena paša rada Kaudz. M.

Avots: ME II, 500

lietmaņas allerlei Sachen, als Strümpfe, Handschuhe u. s. w. Bergm. Zu lieta.

Avots: ME II, 507

lìekmaņas (unter liêkmaņi ² ): auch (mit iê ² ) Seyershof.

Avots: EH I, 752

maņa,

1): auch ("prasme, izmaņa") Kaltenbr.; nav vairs ve̦cam cilvē̦kam ne˙kādas maņas ("Verstand") - tur iet, tur paliek AP. bez maņas iet, ziellos, in unbestimmter Richtung gehen Frauenb. šim jau tāda m. e̦suot, ka daudz varuot padarīt Pas. VIII, 21; ‡

3) der Sinn (Wahrnehmungsfähigkeit):
asinis tai sāka strauji ritēt, visas maņas dzīvuot Veselis Daugava 1928, S. 433.

Avots: EH I, 783

maņa

1) Verstand
U., das Verständnis: tam nav ne˙kādas maņas SDP. VIII, 30; ["Geschicklichkeit, Gewandtheit" Wessen];

2) = samaņa, das Bewusstsein: lūkuojās kâ bez maņas vis+apkārt MWM. tiem acis mirušas, un lūpas tiem bez maņas Latv. Zu manît.

Avots: ME II, 562

‡ neatmaņa,

1) die Bewusstlosigkeit:
atdzīvuojās nuo ... neatmaņas Veselis Tīr. ļaudis. gulēja nāves neatmaņā Daugava 1928, S. 433. iegrimst pilnīgā neatmaņā Jauns. Mana dzīve ³ 103;

2) "neattapība, nespēja atminēties" Heidenfeld: nav jāduomā, ka tas viss ... maleniešiem nāktu nuo neatmaņas, nē ... ! tur viņiem ... bij savs skaidrs ... aprēķins Kaudz. Izjurieši 50;

3) "neattapīgs, aizmirsīgs cilvē̦ks" Heidenfeld.

Avots: EH II, 9

nemaņa: zirgs sāka skriet nemaņā (viel zu schnell, rasend schnell) Frauenb. tu nuoplês nemaņā par daudz (allzu viel) ziedu ebenda. triekt vistu nemaņā (dass man nicht weiss, wo das Huhn bleibt) ebenda. kad porcelāna trauks kritīs nemaņā ("nēziņā"), tad saplīst tâ˙pat kā prastie trauki ebenda.

Avots: EH II, 15

nemaņa, die Empfindungslosigkeit, Besinnungslosigkeit, Bewusstlosigkeit: [palikt nemaņā Ringen n. U.] acis kâ nemaņā raugās tāļumā Janš. aizmigt mūžīgā Rainis. [kâ nemaņā viņa piecēlās, kâ nemaņā viņu apģērba Janš. Dzimtene ² I, 33. viņa bija pilnīgā nemaņā völlig bewusstlos Ezeriņš Leijerk. I, 12.]

Avots: ME II, 722

‡ neramaņa,

1) comm., ein Unruhiger Oknist;

2) die Unruhe
(als plur. t.? ) : šis paliek tāds neramanu pilns Jauns. Raksti VIII, 332 (in der Mundart von Nerft).

Avots: EH II, 18

nesamaņa [Fest.],

1) die Bewusstlosigkeit, Besinnungslosigkeit:
viņi līdz nesamaņai piedzē̦rušies Blaum. svē̦tā nesamaņā slīd pār klusuo zemi krē̦slas audi Vēr. I, 10226; [

2) = nesapratne: paliek pa˙visam nesamaņā De̦glavs Rīga II, 1, 248].

Avots: ME II, 731

nuomaņa: jis ... likās bez ... nuomaņas uz zemes Pas. X, 273. kaķine ar nenuogaisināja savas nuomaņas (Geistesgegenwart) XIII, 56.

Avots: EH II, 66

nuomaņa Spr., das Bewusstsein, die Wahrnehmung: viešas nuomaņā dabas sakara raksturs Pūrs III, 92. [esiet nuomaņan in nuomuodan, seid nüchtern und wachet! Für. I, unter gadīgs.]

Avots: ME II, 816

pamaņa, Art, Sitte, Angewohnheit St.; Wahrnehmung U.; der Plur. pamaņas Sitten Manz.; Wahrnehmung U.

Avots: ME III, 66

‡ pašmaņa, Selbstbewusstsein, Selbstgefühl Diet.

Avots: EH XIII, 179

pīpmaņa, das Rauchmaterial: nuopirkt pīpmaņas ve̦se̦lam mēnesim A. v. J. 1898, S. 371.

Avots: ME III, 233

ramaņa (unter ramaņas): "miers" Nerft.

Avots: EH II, 353

ramaņas Wessen, ramaņa Warkl., ramava, ramave, die Beruhigung, der Trost: saulītē, maizītē, tur bāriņa ramaniņas BW. 4379, 2. dziesmiņās, saulītē bārenīšu ramavīte (Var.: ramaviņa) 4379, 1. nevaru ne˙kur ramaņas atrast Warkl. Zu rimt (s. dies), li. ramùs "ruhig" u. a.

Avots: ME III, 476

samaņa: jums jau ir citādāka s. ("saprašana, izprašana") Frauenb. kam s. ("saprašana") Sonnaxt. tev nu gan vairs nav samaņas! AP., Saikava, Seyershof, Zvirgzdine. dzēre bez samaņas (= "tâ, ka pat nuojē̦ga par visu bija zudusi") Kaltenbr. izgāja man pa˙visam nuo samaņas (ich vergass), kur ... Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 429

samaņa, Einsicht, Verstand, Scharfsinn, Aufmerksamkeit U., Bewusstsein, Gefühl: nuokrist bez samaņas Dīcm. pas. v. I, 38, bewusstlos hinfallen. pie samaņas nācis un aci atvēris Vēr. I, 1398. spē̦ki tam sīkst un samaņa jūk ebenda S. 1500. trūkst guoda samaņas, es fehlt an Ehrgefühl Kronw.

Avots: ME II, 680

sîkmaņas ² : "kustuoņa iekšu altiekas" Seyershof: kad vāra citas sīkmaņas, tad izvāra aitu liesu ar.

Avots: EH II, 492

sîkmaņas ² , verschiedene Fleischabfälle vom geschlachteten Tier AP.

Avots: ME III, 852

uzmaņa: katrā sīkumā nepieciešama u. A. Upītis Sm. lapa 362. uzmaņā pret ... drauduošām briesmām Laikmetu griežos I, 114.

Avots: EH II, 728

uzmaņa, die Aufmerksamkeit Bers., Odsen: klausās uzmaņā Plūd. Rakstn. I, 232.

Avots: ME IV, 355

vaimaņas Manz., vaimaņi Manz., = vaĩmanas: ar lielu bailību un vaimaņiems Manz. Post. I, 19. izpūš viņš vaimaņas saukdams savu dvēseli 106. būs tiem vaimaņus saukt 414.

Avots: ME IV, 437

‡ àizkãjuôt, hin-, wegschreiten, -gehen Wid.: aizkājuojuši līdz Gūtmaņa alai Līg. J. Daugava I, 1476. līdz mājām aizkājuot R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 101.

Avots: EH I, 29, 30

‡ apjust, = atģist Vīt., "сознать" Spr., "sajust" Bers. Refl. -tiês, = atģistiês Vīt., "сознать" Spr.: pēc bezsamaņas skrējiena sāku a., ka esmu neceļā ieskrējis Vīt., Wessen.

Avots: EH I, 88

‡ atdabuĩt Dunika, Kal., Rutzau, = atdabût. Refl. -tiês Dunika,

1) hin-, hergelangen:
putiņa deļ ve̦cā sieviete nevarēja a. līdz Kalē̦tiem;

2) zurückgelangen:
a. atkal pie samaņas, pie e̦lpas, pie turības, uz ceļa, pēc ugunsgrē̦ka saimnieks vēl nebija paspējis a. (sich wirtschafllich erholen, wirtschaftlich wiederum erstarken).

Avots: EH I, 138

atmurdzinât, tr., mit grosser Mühe zur Besinnung bringen: tas viņu atmurdzināja un veda pie samaņas A. XII, 736.

Avots: ME I, 179

aumanis, unsinnig, rasend; einer, der albert A. X, 2, 66; aumanis "rasend, aberwitzig" von Adolphi 229 als Adv. angeführt (aus au- + maņa; s. Bezzenberger BB. XVIII, 267).

Avots: ME I, 224

bram̃manis,

1): pašu nuovadā div[i] brammaņi dalījās BW. 10422. dižmaņa, brammaņa meita 24198; ‡

2) = brakmanis, der Tadler: meitu brammanim (Var.: brākmaņam, brāķerim) BW. 21318, I.

Avots: EH I, 237

bũ(v)manis: pirtiņas būvmaņam BW. 34143.

Avots: EH I, 257

bũ(v)manis: pirtiņas būvmaņam BW. 34143.

Avots: EH I, 257

dižmanis: dižmaņa, brammaņa meita BW. 24198.

Avots: EH I, 324

dūgmanis, ein Brummbär, Polterer: ne˙kādam dūgmaņam, asariņu dzērējam BW. 10220 var.

Avots: ME I, 524

‡ ê̦dmana ² Seyershof, = ê̦dmaņa 1.

Avots: EH I, 371

ģẽ̦rmanis, der Gerber: bij āda jāve̦d ģē̦rmaņa nagā BW. 6931.

Avots: ME I, 698

[ģisme, nuojauta, nuomaņa, Ahnung: nebij ne ģismes, kas mani uzrauga Fest.]

Avots: ME I, 700

gudre,

2): darīt kuo ar gudrēm (schlau, listig)
Saikava, pret tuo viņam ir visādas gudres (= izgudres) un izmaņa PV.

Avots: EH I, 416

‡ ieguliens, ein einmaliges Sichhinlegen PV.: ar vienu iegulienu ir nepakustējies viņš gul bez samaņas.

Avots: EH I, 515

izkārêt(iês), = izgribêtiês: izkārēt izkārējies; ticis pie ē̦dmaņas, rij bez jē̦gas PV. viņas ir izkārējušās ... uz ... puišiem PW. Šis ar mani tiesāties? 11. S. unter izkãris.

Avots: EH I, 454

izkārêt(iês), = izgribêtiês: izkārēt izkārējies; ticis pie ē̦dmaņas, rij bez jē̦gas PV. viņas ir izkārējušās ... uz ... puišiem PW. Šis ar mani tiesāties? 11. S. unter izkãris.

Avots: EH I, 454

izmèlst, ein Gerücht verbreiten, ausschwatzen: citas melšas izme̦lsušas, ka es rupju dziju vērpju BW. 8402. ļaužu izme̦lstām te̦nkām es nepiešķīru ne˙kādu vērību Asp. Refl. - tiês, sich ausschwatzen: viņš ienāca gan˙drīz bez maņas, izmelsās un ielikās gan+drīz gultā Saul.

Avots: ME I, 770

jêlmene [C., jê̦lmane N. - Peb., jê̦lmina Warkh., jê̦lmiņa ² Ruj.],

1) rohes Fell
Bers.; jēlmenes āda Frauenb., jê̦lmiņa āda Dond., jē̦lmeņu āda Ahs., [jê̦lmaņa āda Wandsen], ungegerbtes Fell;

2) eine aus ungegerbtem Felle verfertigte Pastel,
auch [jê̦lminu PS., Trik., jê̦miņa Ruj., Domopol], jēlmenes od. jēlmeņu pastala genannt Līg.: pastalas bijušas tikai kādam turīgam saimniekam, neģē̦rē̦tas, tâ sauktās jēlmenes A. XX, 53. miruonim kājās āvuši vīzes vai arī jēlmeņu pastalas. bet auklu vietās jēlmenēm bijis jānuocē̦rp vilna LP. V, 58.

Avots: ME II, 112

II kũkuôt: auch (mit ù ² ) Sonnaxt; kruodzenieks ... Sīmaņam ... neatļāva k. Azand. 121. ve̦cā māte visu vakaru uz mūriņa kûkuo ² (schtummert sitzend) AP. ja dze̦guze aizkūkuojuot, tad e̦suot tam cilvē̦kam jānuokūkuo tâ˙pat visu tuo gadu vienā kūkuošanā (t. i. dažādās nelaimēs un vājībās) Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 868. Zur. Bed. vgl. auch ‡ atkūkuôt II.

Avots: EH I, 682

leĩmanis, der Freibauer Manz., der Landfreie: dzimtbūšanai nuodibinuoties izcēlās latviešiem jauna kārta: brīvlaistie zemnieki jeb leimaņi PS. duodiet mani leimanim, es leimaņa meita biju BW. 9568. nuolūkoju arājiņu nuo leimaņa dēliņiem 10486. Sprw.: dzīvuo kâ leimanis PS. [Aus d. leh(en)mann.]

Avots: ME II, 446

liêkmaņi ² [Ruj., lìekmaņas Jürg.], der Abfall beim Schlachten, der gekocht werden soll, das Eingeweide, die Füsse, der Kopf des geschlachteten Viehs Ruj. [Zu lìeks.]

Avots: ME II, 495

‡ II liêtmainis ² Salis, = lìetuvē̦ns; lietmaņa krusts ebenda.

Avots: EH I, 757

‡ manis, die Bedeutung, der Sinn: bez kāda maņa tas nebūs vis darīts Veldre Dižmuiža 190.

Avots: EH I, 782

nags (li. nãgas), Demin. verächtlich naģelis,

1) der Nagel am Finger, an der Zehe:
kad nags nuogājis, tad uz tuo vietu jāsien vasks, tad drīz augs jauns nags Etn. II, 163. tam nagi kâ lemeši. ķēniņš vē̦las aiz že̦lu\ma nagus nuokuodis LP. IV, 73;

2) die Kralle, Klaue:
vanagam asi nagi;

3) metonymisch - der Finger, die Hand, der Fuss:
tam gaŗi nagi, nagi,

a) er hat lange Nägel,

b) er macht lange Finger, stiehlt:
kam gaŗi nagi, tas zuog. viņš gaŗiem nagiem, er stiehlt. nagus palaist,

a) lange Finger machen, stehlen;

b) zuschlagen, bei der geringsten Veranlassung hauen;
nagus ievaldīt, savaldīt, valdīt, seine Hände,

a) vor Diebstahl;

b) vor Schlägereien hüten;
nagus pielikt,

a) rüstig angreifen,

[b) stehlen
U. nagus lauzît U., die Hände ringen.]. Sprw.: kam nav naziņ[a], lai ēd ar nadziņ[u]. par kuo nagus dedzināt, kad stangas ir. sadedzinātus nagus pie uguns vairs nebāzīs. viss beigts, kuo tik tas savuos naguos dabū. tā būs meita, ja tā augs, manu nagu neizbēgs BW. 10288. ve̦cais āzis kūlu grauza, četri nagi sameties. [naguos iet St., auf den Füssen kriechen.] gulējis bez atmaņas, izstiepis nagu nagus A. XX, 51;

4) als Sitz der Kraft, Gewalt, Gewandtheit, Tüchtigkeit:
Sprw. kam nags, tam daļa oder tiesa, wer Kraft, Gewandtheit hat, der verschafft sich Recht: kam nagi, tam maize. dūša bijusi kâ miets; nags arī bijis labs JU. nebūtu duomājusi, ka tev tāds nags Jauns. vai nepamēģināsim nagu ir mēs? MWM. X, 594. viņam ir cits nags gan nekâ mums, er hat einen anderen Griff als wir LP. IV, 464. kuo nagi ne̦s, aus allen Kräften: rauj, kuo tik nagi ne̦s. raujas, ņe̦mas, strādā, kuo nagi ne̦s, arbeitet, soviel er vermag. jāt, muocīt, pērt, kuo nagi ne̦s LP. IV, 66, II, 30, VII, 891. Aber auch: lielās, kuo nagi ne̦s. viņš dzēra, kuo nagi ne̦s Vēr. II, 65. naga od. nagu darbs, eine schwierige, anstrengende Arbeit: saimniekam bijis īsts nagu (naga II, 7) darbs, kamē̦r piedzē̦rušuo mājā pārvadījis LP. V, 92. kad tu būsi manā nagā, tad tu redzēsi Janš. Der Pl. nagi, die Krallen, Klemme, Verlegenheit, Malheur: man žē̦l, ka esi iestidzis ve̦lna naguos LP. III, 46. kuo nu, vai tie nav nagi? LP. V, 113. bet kuo darīt, nagi, vairāk ne˙kas IV, 155. saimnieks naguos, ne˙kā darīt V, 136. kungs naguos ar dē̦lu IV, 15;

5) nach Präp.: ne tik daudz ka me̦lns aiz naga me̦lnums, nicht um ein Hota, gar nicht, garnichts:
lāči viņam lucinājās apkārt, ne pa naga me̦lnumu ļauna nedarīdami LP. I, 181. uz jums palaisties nevar ne par naga me̦lnumu LP. VI, 484. ņemt aiz naga, pa nagam Kav. od. auch uz nagu od. nagiem, jem. vornehmen, einem tüchtig zusetzen: viņi mani ņēma aiz naga (pa nagam, uz nagu) LP. V, 85; A. XI, 103. [ar saviem nagiem pelnīties L. od. uzturēties U., von seiner Hände Arbeit leben.] ar nagiem strādāt, trödeln, nicht tüchtig zugreifen: kas strādā ar nagiem, tuo latvietis lamā par nagažu, tūli Etn. III, 181. kâ bez nagu, fax, schlaff, schlafmützig, träge: tu ej kâ bez nagu Kav. līdz nagiem, kīdz ar nagiem, kaum, mit Müh und Not, kaum hinreichend, ohne Überrest: īsi priekš gaismas pārkļuvušas tâ līdz ar nagiem mājā LP. V, 22. viņš nuodzīvuojies līdz nagu galam, er ist aufs äusserste verkommen. šuogad ar sienu iztikām līdz ar nagien. viņš gribējis saimnieci atpestīt nuo saimnieka nagiem. tas man pa nagam, das kommt mir zu pass. pa nagiem saduot, auf die Finger klopfen. [ne par nagu U., durchaus nicht]: labuma caur tam nepanāca ne par nagu Aps. vē̦lāk lielskungs gan apcēla, kas Jē̦kabam par stipru nagu Lp. VI, 565. tam cita labums pie nagiem līp, er ist diebisch;

6) der Huf, die Klaue:
nav manam kumeļam ir nadziņi nuosvīduši BW. 18717; šauri nagi, Zwanghuf; se̦kli nagi, Flachhuf; trusli nagi, nagu plīsumi, Hornspalte Luopk. II, 57; šķe̦lti nagi, gespaltene Klauen;

7) der Schirm einer Mütze:
ce̦pure viņam vij ve̦ca, sadrupušu nagu Jauns.;

8) der Star (im Auge):
[nagu dauzt L., den Star stechen]. pe̦lē̦kais nags, der graue Star, zaļais n., der grüne Star; me̦lnais n., der schwarze Star;

9) stīpas nagi, die Kerbe an einem Reifen - kuoka stīpām iegriezti ruobi, kas viens iekš uotra saāķējas Blied. n. Etn. II, 187;

10) e̦nkurā nagi, die Spitzen des Ankers: e̦nkuŗa nagi ir tie gali, kas dibinā ķeŗas jeb iecē̦rtas Mag. II, 3, 119;

11) vanaga nagi,

a) Wald-Platterbse (lathyrus sylvester)
Dond., RKr. III, 71;

b) ein bestimmtes Muster beim Handschuhstricken
RKr. XVII, 31;

12) nagi, Fingerhandschuhe mit abgeschnittenen Fingerspitzen.
[Nebst nagas (s. dies) zu ostli. nãgutė "Fingerwurm", apr. nagutis, slav. nogъtь, ačech. nehet, ahd. nagal "Nagel (am finger oder an der Zehe)", s. Walde Wrtb. ² 851 und Boisacq Dict. 705.]

Avots: ME II, 687, 688

nebûtne ,* das Nichtsein: bez maņas, bez sapņiem nebūtnē mirt Rainis.

Avots: ME II, 709

neceļš,

1 ): pēc bezsamaņas skrējiena sāku apjusties, ka e̦smu neceļā ieskrējis Vīt.;

2): pa kādiem ratlaužu neceļiem dažkārt neiekrīt kulties Delle Negantais nieks 186; ‡

3) gen. plur. neceļu, weglos, ohne Wege:
viņi gāja... vietām pa malkas ceļiem un ganu te̦kam, vietām arī gluži pa n. apgabaliem Janš. Mežv. ļ. I, 152.

Avots: EH II, 10

nùožũpuôt, ‡ Refl. -tiês: n. līdz nesamaņai Sessw., bis zur Bewusstlosigkeit saufen.

Avots: EH II, 111

pamazãm, Instr. Plur.,

1) in geringem Masse, wenig:
tev maizītes pamazām... man maizītes diesingan BW. 21508. man putniņu pāmazām BW. V, S. 201;

2) langsam, sachte:
brāuc pamazām l pamāzām, pamazām! ir pie zivs ar ļaunu nevar pietikt.;

3) allmählich, nach und nach:
pamazām viņš nāca pie samaņas.

Avots: ME III, 67

II pavārds, auch pavārdis Biel. n. U., der Beiname, der Zuname: Sīmanis ar pavārdu Tasus Glück I Makk. 2, 3. pielika Sīmaņam... pavārdu "Pēteris" Mark. 3, 16.

Avots: ME III, 133, 134

pĩpmanis, ein Tabaksraucher, Schmaucher: pīpmanis, kuplu dūmu vilkdams Seibolt. tabaciņa pīpmaņam zili dūmi nuokūpēja BW. 28267.

Avots: ME III, 233

platmale PS., platmala, platmalene Sadz. viļņi 52, platmalnīca U., platmane LKVv., Kl., platmaņa ce̦pure Mag. XIII, 2, 47, ein breiträndriger Hut: platmales ce̦pure A. XI, 148, platmalu ce̦pure L., platmalas ce̦pure, ein breitrandiger, niedergekrempter Hut St. salmu platmala, ein Strohhut B. Vēstn. n. U.: uzlika galvā salmu platmali MWM. v. J. 1896, S. 591. platmalnīca, ein breitrandiger Filzhut Kokn. n. U.

Avots: ME III, 322

pucmeistars,* pucmanis, ein Friseur: pucmeistars ar sasietu skuju kušķi, kuo vīriem bārdas izpucēt BW. III, 1, 41. uozuoliešu puisē̦niem putrā bārda nuobrukusi, ne *pucmaņa (> hochle. pucmeņa) jāmeklē, ne naudiņas jātērē BW. 20261 (aus Linden in Livl.).

Avots: ME III, 401

radnis,

1) f. radne, der (die) Verwandte:
nebūs iespējams radnei atrast savu radni L. W. 1921, № 40, 13. laba gan radne bija BW. 34246;

2) die Verwandtschaft:
mūsējuo zemnieku partija stāv tuvā radnī ar Ulmaņa frakciju L. W. 1922, № 12, 31.

Avots: ME III, 462

‡ ramana Kaltenbr., = ramaņas; pie Plintes (Name eines Schmiedes) bija jēmis ramanu (von einem gesagt, der dringend die Hilfe eines Schmiedes benötigte).

Avots: EH II, 353

ramaniņas (unter ramaņas): auga man gaŗi mati, auga skarba valuodeņa; jau tai dē̦lu māmeņai pūrā jemt ramaneņis ("?") Tdz. 46599.

Avots: EH II, 353

ramiņas Gr.-Buschhof, = ramaņas: nezina, kur ramiņas jemt. Deminutiv von einem (nom. pl.) *ramas (vgl. li. rãmas; gen. pl. in į tą sa1džią rãmų žẽmę Jušk. SvD. 183,7)?

Avots: ME III, 476

rãms (li. romas "ruhig"), Adv. rãmi, kirre, zahm, still, fromm (nicht religiös) U.: Sprw. stāvi rāmi, - būsi kungs! ē̦dat rāmi, manas guovis, man nav vaļas jūs ganīt! BW. 29315 var. kur jāsiet, rāmas tautas....? rāmu meitu lūkuoties Biel. 718. tik vien vainiņas, ka rāmi staigāja 704. - bijis rāms laiks (stilles Wetter) LP. VII, 794. Subst. rãmums (li. romùmas), die Zahmheit, Ruhe: trīs gadiņi tautu dē̦ls mani rāmu rāmināja. kad paņemsi, tad atrasi manu lielu rāmumiņu BW. 10857, 8 var. viņš teica ar sevišķu rāmumu A. XX, 649. Zu ramaņas, ramît.

Avots: ME III, 496

*II re̦me̦ns od. *re̦me̦na "?": vai, tautieti..., nerāj mani tik vare̦n[i]! ne man tē̦va, ne māmiņas, es tavā re̦me̦nā (Var.: ēniņā) BW. 26818. Wohl zu ramaņas.

Avots: ME III, 509

rim̃t (li. rìmti "ruhig werden") Karls., PS., Wolm., N.-Peb., Salis, Ruj., Widdrisch, rìmt ² Kl., Prl., rìmt C., Arrasch, rim̂t ² Dond., Selg., Kandau, Dunika, Gr.-Essern, Lautb., Adiamünde, Bl., Līn., Iw., rimstu, rimu,

1) still, ruhig werden, sich zufrieden geben,schweigen; aufhören:
dziesmas truoksnis rimis Vēr. I, 1432. dziļā mierā ūdens rimis ebenda S. 1324. divam dusmas rimšuot LP. VII, 832. tu jau nerimsti ne uotra mājā, ne savā Kaudz. M. viņa lē̦tāki savā skaudībā nerima, kamē̦r... LP. 1, 160. sulainis rima bē̦dāties (hörte auf, sich zu grämen) V, 332. negantnieks rima blandīties VII, 159. dē̦ls nerima lūgties JK. V, 1, 28. nuo dusmām rimt U., vom Zorn ablassen. ka(d) tu virs zemes nerimtu (= miera neatrastu)! Mag. XX, 3, 37;

2) lauwarm werden:
pakur uguni, lai udens rimst! Fest. Refl. -tiês, rim̂tiês ² Gr.-Essern, still werden, sich bezähmen, beruhigen U., aufhören: jūra nerimstas Janš. drudzis nerimās Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 324. viņš nevarēja ne˙kur rimties (er konnte nirgends Ruhe finden) Launitz Stāsti 20. rimsties runāt tādus aplamus vārdus! Alm. Kaislību varā 113. "rimsties jel!" Guobzemniece tuo apsauca ebenda 150. duod viņam pamācību, lai tas rimstas! Druva III, 231. Nebst rimts, rimdinât, remdêt, remtiês, ram(d)īt, ramaņas, rāms zu apr. rāms (= li. ramùs od. romas "ruhig") "sittig", ai, rámatē "steht still, ruht", rámati "macht test", ratá-ḥ "stehn geblieben", av. rāmaye ⁱ ti "beruhigt", rāman- "Ruhe", gr. ἠρέμα "ruhig", air. fo-rimim "setze", ahd. rama "Stütze", got. rimis "Ruhe" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 371 f., Boisacq Dict. 328 f., van Wijk IF. XXVIII, 133, Neichelt KZ. XXXIX, 40 f.

Avots: ME III, 526, 527

sadur̃stît, ‡ Refl. -tiês, stocken (perfektiv): Maņa sadurstās durvīs. viņa nezina, kuo man teikt, kuo nē I. Kalnāre Aktrise Ragārēs 105. kājas nedaudz sadurstījās, kâ izbrīnā apstinga J. Sārts Daugava 1939, S. 301. "nē, es tā˙pat duomāju", viņs sadurstījās, "ak tâ, es tuomē̦r duomāju drusku citādāk" 304. viņa sadurstījās un labprāt būtu aizgriezusies Aīda Niedra ebenda 531.

Avots: EH XVI, 405

‡ sagramstas PV., = sagramšķi: nebij jau ne˙kā lāga nuo ē̦dmaņas; aizliku šādas tādas s.

Avots: EH XVI, 409

samigt, intr.,

1) einschlafen:
pagāja..: laiks, kamē̦r visus bē̦rnus, kuri nupat bij samiguši, varēja dabūt pie atmaņas Kaudz. M. 107. ... pār samigušuo ābulu lauku, pār rudzu druvu, kura klusi snauž Baltpurviņš;

2) hineinsinken:
kājas samidza dūņās Ruhental.

Avots: ME II, 685

sausmaņām,

1) sàusmaņām Ronneb., Smilt., Trik., sausmaņām U., Druw. n. RKr. XVII, 76, Salisb., saus˙maņām, sausmaņam U., sàusminām ² Golg., Gr. - Buschhof, Fest., sausminai Wessen, massenhaft U., sehr viel, sehr oft Druw. n. RKr. XVII, 76: tur vēžu sausmaņām Vēr. I, 776. kartupeļu piemizāts sausmaņām Ronneb., Smilt., Trik. pūra lādes sausmaņām piebāztas ar aude̦klu baķiem Alm. tam ir naudas sausminām Fest. tam ir utu galvā sausminām ebenda. bļuoda sausmaņām pilna kartupeļiem Salisb., die Schüssel ist so voll mit Kartoffeln, das man kein Wasser mehr sieht. puôds sausmaņām pilns, übervoll U, pilns saus˙manām Gr. - Sessau. ūdens bija piebē̦rts saus˙maņām (so, dass auf der Oberfläche kein Wasser mehr zu sehen war) A. v. J. 1902, S. 130. ē̦d gaļu sausmaņām (Fleisch ohne Brot, Kartoffeln usw.) Alksnis - Zundulis. sausmaņām kādu kult, mit gesamter Hand jemand prügeln U.; le̦di iet pa upi sausmaņām MWM. X, 243;

2) sàusmanu ² (Druw. n. RKr. XVII, 76), sausminām (Fest.) pūt, trūdēt..., verfaulen, ohne dabei flüssig zu werden (von Kartoffeln).
Vielleicht Ableitungen von einem n-Stamm *sausman-: *sausmin- "Trockenheit"; die Bed. "sehr viel" könnte sich in Verbindungen wie bļuoda sausmaņām pilna kartupeļiem; tur vēžu sausmaņām entwickelt haben.

Avots: ME III, 776

še̦rmulaîns, schaurig, grausig: Hofmaņa še̦rmulaiņā novelē Vēr. Il, 929.

Avots: ME IV, 16

sîkmaņi ² Karls.,

1) sîkmaņa C., das kleine Vieh
U.: nuokava viņu luopus ar krusu un viņu sīkmaņus ar blāsmām (da er ihr Vieh schlug mit Hagel und ihre Herden mit Strahlen) Glück Psalm 78,48. sīkmaņi te̦kāja un uostījās cits caur citu A. v. J. 1902, S. 128;

2) kleine Arbeiten, Verrichtungen:
kad krusta dienā strādā sīkmaņus, tad pē̦rkuons nuospeŗuot Etn. II, 179. sīkmaņu darbi, allerlei leichte Arbeit Mag. IV, 2, 145.

Avots: ME III, 852

sleñderis Dond., U., slenderkājis, slendermanis, ein Bummler U.: vaj bij... manu... augumiņu paņemt tādam slenderam (Var.: klenderam, plenderam), kruogu, tirgu skrējējam! BW. 21911. ciemiņu slenderkājis nāk meitiņas lūkuoties 12102 var, pie tāda slendermaņa vadīt dienas asarās 24549 var.

Avots: ME III, 925

spẽ̦lmanis, Spielmann, Musikant: spēlē, spē̦lmani, pūt stabulīti! BW. 24178. dziedāj[a] mana līgaviņa, dancuoj[a] mans kumeliņš; man pašam lieli prieki, ka man divi spē̦lmanīši 564, 4 var. lielam kāršu spē̦lmaņam 9384 var. Aus mnd. spelman.

Avots: ME III, 993

svaņa "?": nuo visa rît vairs nav ne svaņas (Reim zu maņas) MWM. III, 570 (Übersetzung von d. "bis morgen ist alles durchgebracht"). Für zvaņa (s. dies)?

Avots: ME III, 1143

žūpmanis, = žũpa: dzē̦rājam, žūpmaņam tāļu auga līgaviņa BW. 11734 var.

Avots: ME IV, 836