meknis

meknis, jemand, der gierig ist: tas ir gan meknis; ņe̦m, ka druskas vien šķīst Etn. II, 113.

Avots: ME II, 594

meknis: re̦sns od. sivē̦ns kâ m. ("?") Jürg.

Avots: EH I, 797