meķis

meķis, der Widder [aus dem Germanischen vgl. mhd. mecke "Ziegenbock")?] Nigr.; etwas Korpulentes: brangs kâ meķis Ramkau, Peb.

Avots: ME II, 594


meķis

meķis: tas jau skrien (sēž) kâ m. ("?") Orellen. sēž kâ m. ("?"): nẽkuo nerunā un nekustas arī ne˙maz Lems.

Avots: EH I, 797