menčīgs
meñčîgs [auch Līn.], meņčīgs, menšîgs L.,
1) kurzweilig, komisch, lustig, spasshaft
L., PS., Paul., Mat.;
2) gerieben, gewandt, pfiffig, rührig, mutig, energisch
Smilt., C., [AP.], Kand., Popen: [kāds jauns, menčīgs burka Janš. Dzimtene V, 372.] kāds menčīgs zuobu ārsts zem liepas ceļa malā rāva zuobus, ka čīkstēja vien Latv. guovs menčīga un citām visām pa priekšu gājēja Etn. II, 120. menčīgs - kas ar+vienu māk kuo nekuo iegādāt, arī nagu palaidējs Etn. II, 97. menčīgs - kam darbs nuo ruokas iet; arī izveicīgu zagli sauc par menčīgu I, 137, Naud.; ["kas māk pielabināties" Biel. n. U.];
3) streitsüchtig, rechthaberisch
Stockm. n. Etn. I, 106;
4) leistungsfähig (sexuell)
Nigr., Katzd.
Avots: ME II, 601
1) kurzweilig, komisch, lustig, spasshaft
L., PS., Paul., Mat.;
2) gerieben, gewandt, pfiffig, rührig, mutig, energisch
Smilt., C., [AP.], Kand., Popen: [kāds jauns, menčīgs burka Janš. Dzimtene V, 372.] kāds menčīgs zuobu ārsts zem liepas ceļa malā rāva zuobus, ka čīkstēja vien Latv. guovs menčīga un citām visām pa priekšu gājēja Etn. II, 120. menčīgs - kas ar+vienu māk kuo nekuo iegādāt, arī nagu palaidējs Etn. II, 97. menčīgs - kam darbs nuo ruokas iet; arī izveicīgu zagli sauc par menčīgu I, 137, Naud.; ["kas māk pielabināties" Biel. n. U.];
3) streitsüchtig, rechthaberisch
Stockm. n. Etn. I, 106;
4) leistungsfähig (sexuell)
Nigr., Katzd.
Avots: ME II, 601