mienēt

‡ miẽnêt, -ēju Siuxt, vermuten, argwöhnen: sāka m., ka tādi cilvē̦ki ir nākuši, es mienēju uz viņu, ka tas būtu vainīgais. uz mani tu ne˙maz nemienē, ka es tur būtu bijis! Entlehnt aus mnd. mēnen "seine Gedanken auf etwas richten" oder verwandt damit?

Avots: EH I, 825