miesīgs
mìesîgs,
fleischlich; leiblich [Ruj., Salis]: Krastiniete... sūruojās par savu audžu meitu, kuŗu tā mīlēja tâ˙pat kâ savu miešigu b',ernu RA. - [Gebildet nach dem d. lieblich, viesības: Adžs gan tīri pa mieskābiem vien vairs dzīvuo.Avots: ME II,
654,
655
miesīgs
mìesîgs:
schon Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 279).Avots: EH I,
825