miešķêt,

1)"?": ļaudis apmanīja pelēķi pagaldē un miešķēja pa durvīm ārā Pas. I. 194 (aus Selg.);

2) = miekš(ķ)êt 1 Bers., Warkl., Laud., (mit iê) Fest., Kalz., Sessw., N. - Schwanb., Walgalen: m. miežus iesalam, sakaltušu maizi, zirņus vārīšanai;

3) schlagen
Rujen, Walk;

4) "essen"
N. - Schwanb.]

Avots: ME II, 655

miešķêt: in der Bed. 3 und 4 lässt es Zēvers IMM. 1931 I, 284 aus nd. mösken "essen; prügeln" entlehnt sein.

Avots: EH I, 826