miesīgs

mìesîgs, fleischlich; leiblich [Ruj., Salis]: Krastiniete... sūruojās par savu audžu meitu, kuŗu tā mīlēja tâ˙pat kâ savu miešigu b',ernu RA. - [Gebildet nach dem d. lieblich, viesības: Adžs gan tīri pa mieskābiem vien vairs dzīvuo.

Avots: ME II, 654, 655


miesīgs

mìesîgs: schon Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 279).

Avots: EH I, 825