miglināt

[miglinât, fakt. zu migluôt, Nebel aufsteigen lassen: tā lāmiņa ze̦lta miglu miglināja BW. 34714.]

Avots: ME II, 624


miglināt

miglinât, ‡

2) fein regnen
Ramkau: liet[u]s migle̦na.

Avots: EH I, 812