mirdaI mirda [?], die Reihe: liela mirda (Var.: rinda) sasē̦duse diže̦nuos, raže̦nuos BW. 14692, 10 (aus Lievenhof).Avots: ME II, 631
mirda[II mirda, ein kränkelndes, seiches, physisch verkommenes Lebewesen: tas sivē̦ns pa˙visam tāds mirda: ne lāga ē̦d, ne turas pie citām cūkām Bergfried, Annenburg, Garrosen.]Avots: ME II, 631