mirdza

mir̂dza ,* mir̂dze ² [Bauske], der Glanz, das Leuchten: zvaigžņu mirdza A. XI, 722. saules mirdza Akuraters Astras 64. viņš rīta mirdzā dus tik klusi A. v. J. 1900, 501. zilā acu mirdza Druva III, 345. debesis meta bālu mirdzi nuo zvaigznītēm Apsk. v. J. 1903, S. 390. man vien ne mirdziņas, ne gaismiņas devi Rainis Gals un sākums 50. skaņu mirdza MWM. X, 839.

Avots: ME II, 631