mirdzīgs

mir̂dzîgs, schimmernd, leuchtend: mirdzīga gaisma Dünsb. uzlūkuo mani ar savām mirdzīgajām acīm Vēr. II, 711.

Avots: ME II, 632


mirdzīgs

mir̂dzîgs: mirdzīgā vaŗavīksnā Jauns. Raksti III, 34. pacēlās mirdzīgs, apaļš mēness Brigadere Skarbos vējos 146: gaišajiem, mirdzīgajiem matiem Daugava 1934,. S. 484, bērziņi ar mirdzīgi brūnām galuotnēm 1937, S. 199

Avots: EH I, 816