miršana

mir̃šana, das Sterben: slimnieks bija tuvu miršanai, der Kranke war dem Tode nah LP. VII, 132; JK. V, 151. tē̦vs e̦suot bijis slims uz miršanu, der Vater sei todkrank gewesen LP. VI, 659; Etn. I, 12; II Kön. 20, 1. miršanu gan viņš vēl nemirs, bet ilgi dzīvuotājs viņš arī nebūs, sterben wird er zwar noch nicht, aber lange wird er auch nicht leben.

Avots: ME II, 634