I vā`rds (li.
var̃das "Name"),1) das Wort; das gesprochene Wort, die Rede (in dieser Bed. auch der Plur.
vārdi): Sprw.
bēdīgam ir vārdiņš labs Br. sak. v. 102.
kunga vārds vairāk nekâ zemnieka sitiens 98.
svešas mātes vārds vairāk sāp nekâ savas mātes kūliens 709.
labam vārdam laba vieta 1325.
rupjš vārds sāp ilgāki nekâ pliķis 1331.
ve̦ci vīri - gudri vārdi 1006,
kur vārdi kâ upe skrien, tur darba nevar atrast 1328.
kādi vārdi, tādi darbi RKr. VI, 942.
ze̦lta vārdi iekšā, bet ārā nenāk 943.
pirmais vārds uz lapām LP. I, 138.
izteiktuo vārdu... nevar ņemt atpakaļ JK. III, 77.
muļķis izmetis tuos vārdus LP. V1I, 831.
kāds vārds jāizme̦t saimniekam pa prātam DL.
dažus vārdus viņš izmeta tâ, it kâ īsti latviski nemācē̦dams Kaudz. M. 101.
šie vārdi gan izskrēja netīšām 22.
iemest vārdu starpā Kav.,
etwas dazwischensagen. citam vārdus mutē iespļaut L.,
einem die Worte vorkauen. bij vārdu aizmetis (ein [gutes] Wort [für jem.] eingelegt) pie lauvienes Krilova pasakas 88.
savus paša vārdus apēst, sich selbst widersprechen U.
(ar) vārdu sakuot, mit einem Wort U.,
schlechthin Brasche, Kurzum.
bez vārda runas, ohne ein Wort zu sagen, ohne Widerrede: tev ir bez vārda runas... istaba jāastāj A. v. J. 1897, S. 134.
vienā vārdā LP. VII, 146,
mit einem Wort, kurz und bündig. nav vārdam vietas. (da) ist kein Wort zu verlieren, ist kein Zweifel am Platz: vispārīgi par viņu ne vārdām vietas MWM. XI, 197.
tur jau nav vārdam vietas! U. b. 104, 15.
labs kungs, tur nav vārdam vietas A. v. J. 1902, S. 313.
vārds - nevārds Oppek. n. U.,
vārds pa vārdam, ein Wort (er)gab das andere (z. B. bei Entsiehung eines Streites): un tā vārds pa vārdam - ienaids gatavs LP. VI, 443.
vārds pa vārdam save̦d abus strīdū JK.
un, vārds pa vārdam, pazīstas Krilova pasakas 55.
pušu plē̦sts vārds, eine Silbe U.:
ne pušplē̦stu vārdu nerunāja, er brachte keine Silbe hervor U.
nejaudāja atbildēt ne mē̦ma vārdiņa (kein Sterbenswortchen) A. v. J. 1896, S. 813.
neteikt ne me̦lnu, ne baltu vārdiņu Niedrīšu Vidvuds XX, 419.
abiem izspruka dažs mīlīgs vārds Lapsa - Kūm. 14.
mīksti vārdi Biel. t. dz. 749,
liebliche Worte. tie nezināja..., kas ļauns vārds LP. 1, 187.
nuo... līgaviņas ļauna vārda nedzirdēja BW. 21865.
ļaunus vārdus nevē̦lat (Var.:
ļauna vārda neduodat)! 439.
skarbu vārdu izmest Neik. 60.
vārdus mē̦tāt St.,
erwähnen. jautāt stāvuos vārduos (widerspenstig) Kaudz. M. 92.
mutes vārdiem, mündlich. gala vārds, Schlusswort, letzter Bescheid U.:
atduot brūtgānam gala vārdu Kaudz. M. 126.
precinieks... lūkuo tai (= brūtei) izdabūt apsuolīšanās vārdu... kad pēdīgi... brūte vārdu (das Jawort) de̦vuse... BW. III, 1, S. 86.
guoda vārds,a) das Ehrenwort: guoda vārds, runāju taisnību;b) ein Ehrentitel: prasītu nuo ķeize̦ra kaidu guoda vārdu par tik ilgiem (d. h. abgedienten) gadiem. ķeize̦rs jam izduod taidu dokumentu... Pas. V, 222. -
dieva vārds, Gottes Wort Kurl. N. U.:
tik tiešām kā dieva vārds (ganz gewiss) Alm. Kaislību varā 121; Plur.
dieva vārdi,a) Gottes Wort, die heilige Schrift U.;
b) (gew.
dievvā`rdi) der Gottesdienst U.:
dieva vārdi sākušies, der Gottesdienst hat begonnen U.;
2) das Wort, das Versprechen: vārdu turēt, das Versprechen halten, Wort halten: saimniece vārdu un suolījumu neturuot RKr. VIII, 78.
vārdu lauzt (LP. 1, 56),
pārkāpt (1, 168),
das Versprechen nicht halten. savu vārdu aizmirst, sein gegebenes Wort, sein Versprechen nicht halten U. Sprw.:
vīrs un vārds! (ein Mann, ein Wort) Br. sak. v. 1438.
vīrs pie vārda kā cirvis pie kāta 1437.
vīrs pie vārda, vērsis pie valga 1436.
vīrs bez vārda kâ vērsis bez valga JK. II, 627.
vērsi tur(a) pie ragiem, vīru pie vārda Br. sak. v. 1395.
vīrs pie vārda, kuģis pie e̦nkura 113.
zirgu tur pie pavadas, vīru pie vārda U.
viņa vārds tik labs kā uotra cilvē̦ka zvē̦rastība Brasche.
radi man bij pie vārda (hielten Wort, hielten ihr Versprechen) Aps. Bag. radi 23;
3) der Name: krusta vārds, der Taufname U.
cilts vārds, der Geschlechtsname U.
dieva vārds, der Name Gottes U.
guoda vārds, der Spitzname Salisb.:
Trallis ir viņa guoda vārds; viņa uzvārds ir Puriņš Salisb. Sprw.:
būtu gan kundziņš, tik būtu vārdiņš Br. sak. v. 554.
vārdā saukt, am Namen nennen, rufen: viņa izdzirdēja sevi vārdā saucam LP. VII, 330.
vārdu likt, uzlikt, vārdā likt, ielikt, vārda likt, taufen, einen Namen geben: paldies saku māmiņai, kas Jānīti vārdā (Var.:
vārda) lika BW. 1401.
kas Jānīti vārdu lika 1402.
man[i] māmiņa ielikusi dze̦guzītes vārdiņā 415, 3.
Anniņa nuomina (sc.:
taku) Babiņu lūgdama, lai lūdz kūmās, liek viņas vārdā 1608.
viņa... uzlika... dē̦lam tādus vārdus... Gotlību un Konradu Kaudz. M. 94.
kā tev vārdā? U.,
wie heissest du? kas vārdā (vārda, vārds)? wie heisst er? kas viņš vārdā? - Žanis viņam bij vārdā. vaicāja, kas lelles vārda (Var.:
vārds) BW. 1397.
kas lellei vārdā 1398.
kas tam vārda? BW. V, S. 203.
vārda brālis, Namensvetter;4) Plur.
vā`rdi, das Formular U.;
die Zauberworte U.,
die Besprechung, Zauberformel, der Segen: grē̦ku sūdzēšanas vārdi, das Beichtformular U.
zvērestības vārdi, die Eidesformel U.
- viņam tie vārdi, er versteht zu besprechen, zu zaubern U.
viņam stipri vārdi Peb., Selg., Stenden, Wandsen.
pūšamie vārdi divējādas sugas - ve̦lna un dieva vārdi Konv. II, 162.
ragana iemācījuse kādus nekādus vārdus LP. III, 63.
stipri glābjami vārdi Br. 507.
citam vārdus atduot, einem andern die Besprechungsformel lehren U.
kas priekš savas miršanas tuos vārdus citam neizduod, tas ar tādiem sūdiem nevar mirt, bet tie jāizvemj kâ zaļas gluotas U.
acu vārdi Br. IV, XXI;
asiņu vārdi XXXVI;
avju v. LII;
auguoņu jeb trumu v. XXVII;
bišu v. (Bienensegen) LI;
caurēja (caurā) jeb dūrēja v. XII;
čūsku v. XLV;
drudža v. XXXVII;
dze̦lzu v. LVII;
dzemdēšanas v. III;
dzirkstes v. XXXII;
dziedzeru v. XXX;
ēdēja (tārpa) v. XXXI;
graiza v. U.;
griežami jeb limējuma v. Br. IV, XXXIII;
ģēles v. XIII;
izbīļu v. V;
kašķu v. Br. P. XIV;
kaulu v. U.;
kārpu v: Br; IV, XXIX;
kāsus v. XI;
klimes jeb krampja v. XXXVIII;
kukaiņu v. (Zauberworte, womit man Ungeziefer vertreibt) XLVII;
kungu un tiesas v. LVI;
liesas v. XL;
lietuvē̦na v. XLI;
lūzuma v. XXXIV;
māju putnu v. XLIII;
mātes v. I;
mednieku v. LXIV;
meitu v. (Zauberworte, mit denen man einen Freier herbeizaubern kann) LXI;
mēra v. LXVII;
miruoņu v. LXV;
nakts pamašu v. V;
nuotikumu v. ebenda;
peļu un žurku v. L;
pē̦rkuoņa v. XLIV;
piena, kreima un sviesta v. LIII;
piepūšami v. (kad nemaksā) Br. 650;
pumpuma v. Br. IV, XXIV;
ruozes v. XXVI;
saraustīšanās v. VII;
sāpju v. XXII;
sējēju v. LV;
skauģu v. LIV;
spiedēju v. (Zauberworte gegen eine schwere Last oder gegen Bauchdrücker) VIII;
svē̦tu meitu v. XXVIII;
trumu v. XXVII;
tūska(s) v. XXV;
uguns v: LXV;
vērmeļu v. XIII;
vidus (vē̦de̦ra) v. II;
vilku v. Br. P. XXI;
zagļu v. LVIII;
zirgu v. Br. P. XXIV;
5) der Buchstabe Salisb., (Plur.
vārdi) U.:
tas bē̦rns vēl vārduos, ist noch beim Buchstabenlernen U.;
6) ein Namensvetter Golg.:
mēs e̦sam vārdi oder
tu esi mans vārds. Zu kurisch werdas (bei M. Prätorius Deliciae prussicae, Buch XVI, cap. III), apr. wīrds, got. waurd, lat. verbum "Wort" und - nach Specht KZ. LIX, 65 zu gr. ἔρϑει· φϑέγγεται Hes.; s. auch Trautmann Wrtb. 360, Walde Vrgl. Wrtb. I, 283 und Buck AJPh. XXXVI, 134 f.Avots: ME IV,
500,
501,
502