misiņš

misiņš,

1) das Messing;
nebst li. mìsingis aus mnd. missing];

2) eine tracht Prügel:
ar šituo tu esi pelnījis labu misiņu pilnu muguru Vīt.;

3) zur Bezeichnung der Schnelligkeit:
jaunskungs aizgāja kâ misiņš LP. VI, 867.

Avots: ME II, 636


misiņš

misiņš,

1): par misiņa vaiņadziņu BW. 24762. misiņa kucentiņi sudrabiņa irbes dzina 33755, 4; ‡

4), (hierher?) die Krätze
(kašķis) Stenden.

Avots: EH I, 818