misterēties

misterêtiês, -ẽjuôs, fehlgehen, auf ein Hindernis stossen: ja ceļā kas atgadījās: zirgs izjūdzās, kas saplīsa vai misterējās, tad nuo tam vē̦ruoja nelabumu nākamajā dzīvē RKr. XVI, 105. Vgl. mistrêt (iês).

Avots: ME II, 636