mitruôt,

1) = mitrinât;

2) intr., feucht, nass sein:
te̦ka vēl mitruoja nuo pagājušās nakts lietus Alm.

Avots: ME II, 639

mitruôt,

2): kad tīrumā akmens mitruo, tad tas labībai ir labi AP.

Avots: EH I, 819