mizêt, -u od. -ẽju, -ẽju, stumpf werden [Siuxt]: nuo skābiem ābuoliem un jāņuogām miz zuobi. man zuobi sāk mizēt Schwanb., Peb., Lub. [Refl. -tiês, sich mit einemm dünnen Häutchen belegen L., U.] Vgl. mizuôt.

Avots: ME II, 640

mizêt,

1): auch (prs. miz ) Saikava; ‡

2) gefrieren
Warkl.: ūdens miz jau: saltums ir klāt; ‡

3) = mizât 1: āžam zuobi nuomizēj[u]ši, blīgznas mizas mizējuot Tdz. 42234 (aus Schujen).

Avots: EH I, 820