mizaklis

[mizaklis "kam vēl miza ir klāt"; ein Lichtspan (vom äussern Rand des Baumes), an dem noch die Rinde haftet Alswig.]

Avots: ME II, 639


mizaklis

mizaklis,

1): "virspuse priedes kuokam, kam miza nuoplê̦sta" Schwanb.;

2) ein Instrument zum Abrinden
Ramkau: tagad mizā kuokus ar mizakļiem.

Avots: EH I, 819