mīža

mĩža PS., C. [auch Līn.], mīžka Mag. XIII, 2, 65, mīžņa Etn. IV, 91, comm.,

1) der Pisser, Pissbeutel:
kā tu nāci, cisu mīža, jaunu meitu maltuvē? BW. 8036. [ve̦dat mīžu istabā! 34479, 1. maura mīža 34889;

2) gùovu mĩžas Zempenhof, eine Art
be̦kas (Kuhpilze).]

Avots: ME II, 650


mīža

mĩža,

2): auch AP., Kalz.; ‡

3) guovju mĩžas Frauenb., Grob., = guovju mĩzenes (Stinkkamillen, Wucherblumen?);

3) das weibliche Geschlechtsglied
Anekd. IV, 186.

Avots: EH I, 823