morga
moŗga 2, comm.,
1) eine kurze, stämmige Person
Dond. n. RKr. XVII, 40;
2) ein Schmutzfink bei seiner arbeit,
["šuo tuo darītāja": šī meita tāda morga vien ir, skaidrs darbs nuo viņas neiznāk Dond.; vgl. murga.]
Avots: ME II, 657
1) eine kurze, stämmige Person
Dond. n. RKr. XVII, 40;
2) ein Schmutzfink bei seiner arbeit,
["šuo tuo darītāja": šī meita tāda morga vien ir, skaidrs darbs nuo viņas neiznāk Dond.; vgl. murga.]
Avots: ME II, 657